Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Dzīvoklis, kas atrodas pretī manam, pieder pašvaldībai, un tam ir sociālā mājokļa statuss. 2025. gada maijā dzīvoklī ievācās 4 cilvēku ģimene, divi pieaugušie un divi skolas vecuma bērni. Pirms tam viņi dzīvoja sociālajā kopmītnē un savus ieradumus pārnesa uz jauno mājokli. Kāpņu telpa bija pārvērsta par kopmītnes gaiteni. Bērni pavadīja laiku kāpņu telpā, aicināja turp draugus. Pie pieaugušajiem ģimenes locekļiem ieradās viņu bijušie kaimiņi, pat tad, kad viņu nebija mājās, dzēra alkoholu un smēķēja kāpņu telpā. Uz mana dzīvokļa ārdurvīm ir neskaitāmu cigarešu pēdas – tumši apdegušas krāsas traipi, vienuviet izdedzināta josla. Pēc tam dzīvoklī sākās skaļas ballītes, kas turpinājās arī naktīs. Rudenī dzīvoklis ir pārvērties par sociālās kopmītnes filiāli, dzīvot blakus kļuvis neiespējami. Vairākkārt esmu rakstījusi iesniegumus pašvaldībai un pašvaldības policijai. Šobrīd troksnis ir mitējies, piedzērušies cilvēki kāpņu telpā neatrodas, bet uz mana dzīvokļa durvīm parādās jauni bojājumi – naža dūrienu pēdas. Policija veic tikai profilaktiskas sarunas, no manis prasa foto un video, t. i., man pašai jāfilmē video, kā bojā manas durvis, un jānodod policijai. Lai to izdarītu, man ieteica uzstādīt video zvanu, kas maksā apmēram 150 eiro, ko, visticamāk, sabojātu tajā pašā dienā. No policijas sniegtajām atbildēm uzzināju, ka sociālais dzīvoklis piešķirts vientuļajai mātei ar diviem bērniem. Normatīvajos aktos norādīts, kādi radinieki var dzīvot kopā ar sociālā mājokļa īrnieku, tam nepieciešams saņemt izīrētāja piekrišanu. Savā sūdzībā pilsētas pašvaldībai minēju, ka sociālajā dzīvoklī no pirmās dienas dzīvo vēl viens iedzīvotājs – vīrietis. Policisti viņu dzīvoklī redzējuši vairākas reizes, zina, kā viņš izskatās; sieviete savukārt apgalvo, ka dzīvoklī dzīvo trīs cilvēki – viņa un bērni. Pašvaldība šo informāciju ignorēja, “vientuļajai mātei” pa pastu nosūtīja brīdinājumu par nepieciešamību ievērot sabiedriskās kārtības noteikumus, pašvaldības darbinieki dzīvokli neapmeklēja. Man atbildēja, ka pašvaldībai nav pamata iesniegt prasību tiesā par īrnieku izlikšanu, un deva padomu vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par īpašuma bojāšanu. Neredzu tam jēgu, diez vai var saņemt kompensāciju no cilvēkiem, kas dzīvo sociālajā mājoklī. Es tikai gribu, lai pārtrauc bojāt mana dzīvokļa ārdurvis. Cik zinu par sociālā mājokļa īres tiesībām, dzīvokļa pabalstam nepieciešams maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, tā saņemšanai tiek vērtēti visu mājsaimniecības locekļu ienākumi. Šajā gadījumā ir pazīmes, ka notiek krāpšana, informācija par mājsaimniecības sastāvu sniegta aplama un, iespējams, sociālais mājoklis iegūts nelikumīgi. Ja pašvaldība uzlabo dzīvi vieniem iedzīvotājiem, tas nedod tiesības to pasliktināt tiem, kas dzīvo blakus. Es uzskatu, ka pašvaldībai jākontrolē savi nekustamie īpašumi, jāpilda normatīvo aktu prasības, nevis jāignorē, bet jāpārbauda informācija par iespējamiem pārkāpumiem. Tas ir pašvaldības pienākums – pārbaudīt, kas reāli dzīvo sociālajā dzīvoklī, kā tas tiek izmantots, kā īrnieki ievēro līguma nosacījumus. Kā man pareizi rīkoties šajā situācijā? Kur vēl es varu vērsties?
Iesakām vēlreiz vērsties ar iesniegumu gan attiecīgās pašvaldības atbildīgajā dienestā, gan pašvaldības policijā, norādot informāciju, ka dzīvoklī dzīvo persona, kas nav iekļauta pašvaldības dzīvojamo telpu īres līgumā. Ņemot vērā, ka iesniegumi iepriekš jau ir rakstīti, adresējiet tos attiecīgās iestādes augstākai amatpersonai (piemēram, pašvaldības policijas priekšniekam), norādot visu jums zināmo informāciju un iepriekšējo faktisko rīcību no iestāžu puses.
Kā LV portālam iepriekš skaidrojusi Rīgas valstspilsētas pašvaldība, jebkurā Rīgas valstspilsētas pašvaldības sociālajā un īres dzīvoklī var dzīvot tikai dzīvojamo telpu īres līgumā iekļautās personas:
“Saņemot informāciju, ka dzīvoklī dzīvo personas, kas nav iekļautas līgumā, Rīgas pašvaldības policija un dzīvojamās mājas pārvaldnieks veic apsekojumu.
Ja apsekojuma laikā fakti par nelikumīgu uzturēšanos dzīvoklī nav apstiprinājušies, tad sūdzības iesniedzējam tiek sniegta tāda atbilde.
Vienlaikus aicinām sūdzības iesniedzēju atkārtoti ziņot pašvaldības policijai brīdī, kad notiek pārkāpums.
Fiksējot pārkāpumus, būs iespējams apkopot materiālus iesniegšanai tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu. Ja apsekošanā netiek konstatēts pārkāpums, diemžēl līdz tā konstatēšanai nav pamata sniegt prasības pieteikumu tiesā, pamatojoties tikai uz saņemto iesniegumu.”
Tātad pašvaldībai (dzīvojamās mājas pārvaldniekam un pašvaldības policijai) ir pienākums veikt apsekojumu, savukārt, ja sniegtās ziņas tajā brīdī neapstiprinās, jums ir tiesības atkārtoti ziņot pašvaldības policijai brīdī, kad notiek pārkāpums.
Tāpat jums ir tiesības zvanīt pašvaldības policijai katru reizi, kad kaimiņi traucē jums un citiem mieru (smēķē neatļautās vietās, trokšņo naktī u. tml.).
Parasti atbilstoši darbību algoritmam vispirms ieteicams konfliktu ar konkrētajiem kaimiņiem izrunāt (ja tas ir iespējams). Nereti trokšņotāji un sabiedriskās kārtības neievērotāji nemaz neapzinās, ka viņi kādam traucē, neaizdomājas par to, it īpaši, ja neviens neceļ iebildumus. Ja šādas pārrunas situāciju neatrisina vai nav iespējamas, tad jāvēršas pašvaldības policijā. Policijas darbiniekiem jārīkojas atbilstoši konkrētajai situācijai, jāizvērtē apstākļi, piemēram, jāveic pārrunas ar trokšņotājiem, jāaptaujā citi kaimiņi u. tml. Jums ir tiesības vērsties pašvaldības policijā tik daudz reižu, cik nepieciešams.
Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valodas lietošanas jomā 11. pants paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām (500 eiro).
Papildus norādām, ka minētā likuma 11.1 pantā par agresīvu pret citu personu vērstu uzvedību, kas traucē tās mieru un izpaužas kā
paredzēts naudas sods no četrpadsmit līdz simt naudas soda vienībām (no 70 līdz 500 eiro).
Savukārt par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu (šajā gadījumā – jūsu dzīvokļa ārdurvju bojāšanu) Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Respektīvi, jums ir tiesības vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par svešas mantas tīšu bojāšanu. Jums pašai nav jāvāc pierādījumi, tas jādara Valsts policijai. Pastāv iespēja, ka Valsts policija pieņems lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu, ja uzskatīs, ka izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums, bet arī šo lēmumu var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs (skat. Kriminālprocesa likuma 373. pantu). Jebkurā gadījumā, ja Valsts policija lems par atteikumu uzsākt kriminālprocesu, tai iepriekš būs pienākums veikt vismaz resorisko pārbaudi.
Kriminālprocesa likuma 369. pants paredz, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk – par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgajā iestādē.
Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes iepriekš minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
