Likums paredz, ka, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaitu, Ministru kabinets var izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu. To varēs izsludināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju termiņu pagarināt līdz apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.
Ministru kabinets attiecīgajā gadījumā varēs noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai tās ierobežojumus, konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, kā arī ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas.
Tāpat paredzētas amatpersonu tiesības iekļūt nedzīvojamās un dzīvojamās telpās, kā arī zemes gabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu personu, kuras valsts robežu šķērsojušas nelikumīgi, slēpšanās vietas, notvertu šīs personas vai novērstu apdraudējumu to dzīvībai. Nedzīvojamās telpās amatpersonas varēs iekļūt, arī lai atklātu preču, kas pārvietotas pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām, slēpšanas vietas.
Ministru kabinetam būs iespēja noteikt arī īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus, kā arī kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai. Tāpat paredzētas tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai.
Likums paredz, ka pastiprināta robežapsardzības režīma laikā izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību būs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Reizē ar grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja arī izmaiņas Valsts robežsardzes likumā.
