Labdien! Laikposmā no 2023. gada 3. oktobra līdz 2024. gada 3. decembrim biju nodarbināta pie darba devēja. 2024. gada jūnijā uzņēmumā sākās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmuma valdes loceklis (vadītājs) kavējās ar algas izmaksām. Pēc neskaitāmām sarunām alga tika izmaksāta ar vidēji trīs nedēļu aizkavēšanos.
2024. gada decembrī, pusēm vienojoties par darba attiecību pārtraukšanu un saņemot gala aprēķinu, tika pievienota arī abpusēji parakstīta vienošanās starp mani un darba devēju par gala aprēķina apmaksāšanu trīs mēnešu laikā no darba attiecību pārtraukšanas dienas. Uz šo brīdi iepriekšējam darba devējam ir nodokļu parāds, kā arī parāds pret mani 633,07 eiro apmērā. Vairākkārt sazinoties ar uzņēmuma vadītāju, tiek norādīts, ka naudas viņam neesot un ar mani norēķināties nav iespējams. Taču piebilst, ka varēs norēķināties tad, kad situācija uzlabosies. No valdes loceklim pietuvinātām personām uzzināju, ka nauda un jauni projekti ir, bet nav ieinteresēts risināt vecos finansiālos parādus. Lūdzu padomu, vai pie šāda parāda apmēra ir pamatojums celt prasību tiesā pret darba devēju par gala aprēķina neizmaksāšanu noteiktajā termiņā? Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Izvērtēt, vai sniegt prasību tiesā, ir jūsu personīgais lēmums. Prasījuma tiesības pret darba devēju par darba samaksas piedziņu tiesā darbiniekam rodas ar brīdi, kad darba līgumā norādītajā datumā darba samaksa nav saņemta. Piedzīt tiesā neizmaksāto darba samaksu (Darba likuma 31. pants) var divu gadu laikā no prasījuma rašanās brīža. Ar darba samaksu ir saprotami visi no darba tiesībām izrietošie prasījumi: darba alga, atvaļinājuma nauda, atlaišanas pabalsts, slimības nauda, prēmija, komandējuma nauda.
Darbiniekam, vēršoties tiesā par neizmaksātās darba samaksas piedziņu, būs jāpierāda, ka darbs ir bijis veikts.
Pierādījumi var būt: liecinieku (darba kolēģu, klientu) liecības, ieraksti darba žurnālos, audio, video ieraksti, sarakste ar darba devēju e-pastā par darba izpildi, noslēgtās vienošanās u. c. Nevienam no pierādījumiem nav augstāka juridiska spēka, tos vērtē kopumā. Tiesu prakse liecina, ka darbinieku nepamatoti prasījumi darba samaksas piedziņas lietās visbiežāk ir saistīti ar darba līguma un kopā ar to noslēgto papildvienošanos nepietiekamu izpratni.
Konkrētajā gadījumā, ja izvēlēsieties vērsties tiesā, ieteicams ar advokātu vai juristu, sagatavojot prasības pieteikumu, pārrunāt iespēju izvēlēties vienkāršotu procedūru neizpildītu maksājuma saistību piedziņai, prasības pieteikumu pamatojot ar Civilprocesa likuma 50.1 nodaļu “Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā”.
Prasījumi par darba samaksas piedziņu tiesā nav prioritārā kārtībā skatāmas lietas, ja tie nav saistīti ar prasījumu par darba devēja nepamatotu darba uzteikumu un atjaunošanu darbā. Tiesa lietu izskata vidēji trīs mēnešu laikā no prasības pieteikuma iesniegšanas brīža. Ņemot vērā, cik daudz tiesai ir zināms par konkrēto darba strīdu, lai pilnībā izvērtētu apstākļus un strīdu novērstu, tiesvedības process var notikt rakstveidā, pusēm nepiedaloties, vai mutvārdu procesā ar pušu piedalīšanos.
Darbinieks ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas. Ja darbinieka prasījumu apmierina un ja darbinieks ir algojis advokātu, izdevumus par advokāta pakalpojumiem piedzen no darba devēja.
Ja tiesa noraida darbinieka prasījumu kā nepamatotu un ja darba devējs ir algojis advokātu, izdevumus par advokāta pakalpojumiem piedzen no darbinieka.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
