Laulāt varēs bez liecinieku klātbūtnes
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, kuri cita starpā paredz izteikt jaunā redakcijā Civillikuma 56. pantu, kas šobrīd paredz, – laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem.
Ar grozījumiem plānots noteikt, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus. Taču liecinieku neierašanās nav šķērslis laulības noslēgšanai.
Pamatojot grozījumu nepieciešamību, Tieslietu ministrija norāda: “Mūsdienās prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiskas nozīmes, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Atzīstams, ka liecinieku klātbūtne ir kļuvusi formāla, jo ne saturiski, ne funkcionāli liecinieki neietekmē un nevar ietekmēt laulības reģistrācijas procesu. Lai gan vēsturiski lieciniekiem tika paredzēts pienākums ar savu klātbūtni un parakstu apliecināt gan laulības noslēgšanas faktu, gan to, ka laulības noritējušas godprātīgi un pēc brīvas izvēles, šobrīd šo pienākumu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā un pieeju informācijas sistēmām, veiksmīgi veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas.”
Otrajā lasījumā atbalstīti arī saistīti grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas noteiks, ka regulējums par atteikšanos no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības noslēgšanas procesā stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā un piemērojams gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniegti pēc minētā datuma.
Laulāt ar juridisku spēku varēs arī dievturu tradīcijā
Ar grozījumiem Civillikumā, kas atbalstīti otrajā lasījumā, plānots papildināt arī Civillikuma 51. pantu, nosakot, ka laulāt varēs arī dievturu tradīcijā. Līdz ar to Civillikuma 51. pants tiktu izteikts šādi: “Ja laulājamie pieder pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu, dievturu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.”
Precizēs termiņu, kādā varēs tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc bērna pilngadības
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, ar kuriem plānots precizēt termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc bērna pilngadības.
Grozījumi izstrādāti pēc tam, kad Saeimas Juridiskajā komisijā kāda persona vērsās ar iesniegumu, kurā tā norādīja, ka 29 gadu vecumā uzzināja, kas ir viņas bioloģiskais tēvs. Personas prasība tiesā par paternitātes noteikšanu ar bioloģisko tēvu tika noraidīta, ņemot vērā Civillikuma 149. pantā paredzēto tiesisko regulējumu, kas šobrīd paredz, ka bērns var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns uzzināja pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes pieņēmumu viņš var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Otrajā lasījumā atbalstīti arī saistīti grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem plānots papildināt likumu ar 29. pantu un paredzēt, ka pilngadīgs bērns, kuram pastāvēja termiņa ierobežojums apstrīdēt paternitātes pieņēmumu tiesā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, būs tiesīgs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no grozījuma Civillikuma 149. pantā par termiņa sākuma maiņu paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai spēkā stāšanās.
IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Saeimas piekrišana būs nepieciešama arī kriminālprocesa turpināšanai, kas uzsākts pirms deputāta pilnvaru apstiprināšanas
Deputāti lēma Juridiskajai komisijai iesniegt likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.
Tie paredz noteikt, ka Saeimas piekrišana ir nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas.
Grozījumi precizē Saeimas Kārtības ruļļa 17. panta redakciju un saglabā normu, ka deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi, tikai gadījumā, ja tiek apcietināts. Jāatgādina, ka līdz 2019. gadam, kad stājās spēkā Satversmes tiesas spriedums pēc bijušā Saeimas deputāta Jura Juraša iesnieguma, Saeimas deputāts zaudēja tiesības piedalīties Saeimas darbā, ja pret viņu tika uzsākta kriminālvajāšana.
Likumprojekts paredz, ka balsojums par valsts kontroliera kandidātu vairs nenotiks ar vēlēšanu zīmēm un citas izmaiņas.
Ar grozījumiem Ārstniecības likumā plānots izveidot metodiskos centrus vienotu pamatprincipu ārstniecībā ieviešanai
Sociālo un darba lietu komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Tie paredz veidot metodiskos centrus, kas nodrošinās vienotus pamatprincipus pacientu ārstniecībā, ņemot vērā gan infrastruktūru, gan ārstniecības iestāžu funkcijas (līmeņus), gan kompetences un kvalitātes pārraudzību.
Metodisko centru izveides rezultātā nākotnē iecerēts uzlabot pacientu drošību, kā arī izveidot vienotu izpratni par veselības aprūpes sistēmas un ārstniecības procesu kvalitāti valstī.
Veselības ministrija plāno izstrādāt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību.
Likumprojekts paredz arī citus grozījumus:
- definēt, kas ir klīniskais algoritms un klīniskais ceļš;
- ārstniecības iestādes vadītāja tiesības nodarbināt ārstu–stažieri (ārstu bez specialitātes sertifikāta);
- pilnveidot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildes regulējumu.
Veselības ministrija: Valdība atbalsta grozījumus Ārstniecības likumā
Dabas resursu nodokļa likumā atsevišķi izdalīs fotoelementu paneļus
Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.
Likumprojekts nepieciešams, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu apsaimniekošanu, nodrošinot šo iekārtu uzskaiti un atkritumu plūsmas izsekojamību.
Likumprojekts paredz:
- Likuma 6. pielikumā (Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm) izdalīt atsevišķi 4.2. apakškategoriju – fotoelementu paneļi;
- noteikt prasību nodokļa maksātājiem ražotāju atbildības sistēmas ietvaros nodrošināt fotoelementu paneļu atkritumu pieņemšanu, savākšanu un uzglabāšanu vai patstāvīgi (attiecībā uz saules elektrostaciju ar fotoelementu paneļu kopējo uzstādīto jaudu vismaz 1 megavats) veikt pasākumus un segt izdevumus, kas saistīti ar nolietotu fotoelementu paneļu apsaimniekošanu.
Plašāk par tēmu >>
- AS “Latvijas Zaļais punkts”: Lai nesadārdzinātu saules paneļus, vajadzīgas izmaiņas normatīvajos aktos
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs balsot jebkurā iecirknī
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, kas paredz iespēju vēlētājiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.
Grozījumi noteic, ka turpmāk Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiks izmantots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, tādējādi vēlētāji gan vēlēšanu dienā, gan arī iepriekšējās balsošanas dienās, tāpat kā Saeimas vēlēšanās, varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Līdz šim Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēja balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs bija reģistrēts.
Ar grozījumiem noteikts pienākums Centrālajai vēlēšanu komisijai savā mājaslapā publicēt partiju priekšvēlēšanu programmas, kandidātu sarakstus un ziņas par kandidātiem arī audioformātā, kā arī informāciju par vēlēšanu iecirkņu pieejamību vēlētājiem ratiņkrēslā.
PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Otrajā lasījumā atbalstīts likumprojekts, kas paredz atļaut apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju valsts valodā
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.
Tie paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izmaksas tiek iekļautas izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu plānots papildināt ar jaunu 5.1 pantu, nosakot, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektroniskās plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos, kā arī internetā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā.
Vienlaikus paredzēts noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām aģitācijas materiāli var saturēt vai tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tas palīdzēs stiprināt valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās. Viens no regulējuma mērķiem ir mazināt krievu valodas lietojumu Latvijas politiskajā komunikācijā.
Plašāk par likumprojektu >>
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz stingrākus sodus elektroskrejriteņu vadītājiem, izmaiņas tehniskās apskates regulējumā u. c.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Tie nosaka stingrākas prasības un sodus elektroskrejriteņu un velorikšu vadītājiem par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kā arī paredz uzvedības korekcijas programmas ieviešanu tām personām, kas sodītas par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā. Saeimas deputātu vairākums arī atbalstīja izmaiņas tehnisko apskašu veikšanas biežumā jaunām automašīnām.
Plašāk par likumprojektu >>
Konceptuāli atbalsta alkohola patēriņu ierobežojošus grozījumus
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Tie paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, alkohola pieejamību un sniegt papildu informāciju patērētājiem par tā sastāvu un kaitīgumu.
Pārmērīga alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējās sabiedrības veselību un drošību.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu (piemēram, nakts klubos, bāros) noteiks arī juridiskām personām
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.
Tas paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt naudas soda vienībām (70–500 eiro), bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz četrsimt naudas soda vienībām (70–2000 eiro).
Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos.
Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes.
Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nav noteikta.
Pirmajā lasījumā atbalsta grozījumus, ar kuriem tiks būtiski mainīta repatriācijas kārtība
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzīto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”, kā arī ar tiem saistītos grozījumus Imigrācijas likumā un likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (no 2028. gada).
Ar grozījumiem iecerēts mainīt repatriācijas kārtību, kā arī no 2024. gada 1. janvāra personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu.
Sākot no šī gada 1. jūlija, repatrianta statusa vietā plānots piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem.
Pašlaik likums paredz, ka repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), – un viņa ģimenes locekļiem tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
|
|
Lai novērstu medību pārkāpumus, Valsts meža dienests varēs apturēt sauszemes un ūdens transportlīdzekļus
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts meža dienesta likumā. Ar tiem plānots uzlabot Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstību, samazināt administratīvo slogu, uzlabot klientu apkalpošanu un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti.
Likumprojekts paplašina arī dienesta amatpersonu tiesības uzraudzības darba īstenošanā medību laikā. Piemēram, jaunā redakcijā iecerēts izteikt Valsts meža dienesta likuma 7. panta 9. punktu, nosakot, ka gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par meža apsaimniekošanas un izmantošanas, uzturēšanās mežā, medību un meža ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu, VMD amatpersonām ir tiesības apturēt meža zemē braucošus motorizētus sauszemes transportlīdzekļus un, uzraugot ūdensputnu medības ūdenstilpēs, apturēt ūdens transportlīdzekļus. Motorizētus sauszemes transportlīdzekļus aptur ar horizontāli vērstu roku vai zizli vai skaļruņa palīdzību, vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa kustību no Valsts meža dienesta autotransporta. Ūdens transportlīdzekļus aptur ar skaļruņa palīdzību. Amatpersonām, kas aptur transportlīdzekļus, jābūt atšķirības zīmei.
Grozījumi starpnozaru paliatīvās aprūpes organizēšanai un nodrošināšanai
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, ar kuriem plānots likumā noteikt, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošinās sociālo aprūpi un psihosociālo rehabilitāciju pilngadīgām personām, kurām ar ārstu konsīlija lēmumu ir noteikta paliatīvās aprūpes nepieciešamība un kurām paredzamā dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem.
Tāpat plānots noteikt, ka valsts atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošinās psihosociālo rehabilitāciju ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem cilvēkiem.
Paredzēts, ka pakalpojuma veidu, apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumprojekta anotācijā sniegts pamatojums: “Lai paliatīvās aprūpes pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru (veselības aprūpe un sociālā aprūpe, psihosociālā rehabilitācija) līmenī, paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai nepieciešams jauns normatīvais regulējums par starpnozaru paliatīvās aprūpes organizēšanu un nodrošināšanu, kas ietver visaptverošu un uz cilvēku centrētu paliatīvajā aprūpē esošu pacientu aprūpes dzīvesvietā (mājās) modeli.”
Būs stingrākas prasības mājas dzīvnieku labturībai, pavairošanai un tirdzniecībai
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest stingrākas mājdzīvnieku labturības prasības. Zemkopības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz paplašināt iestāžu kompetenci dzīvnieku labturības uzraudzības jomā, noteikt prasības mājas dzīvnieku pavairošanai un tirdzniecībai u. c.
- Likumprojekts paredz:
- Noteikt tirdzniecības nosacījumus un sludinājumā norādāmo informāciju;
- Pārdošanas sludinājumu kontroli;
- Pašvaldības tiesības pieprasīt novērst labturības pārkāpumus;
- Noteikt pavairošanas ierobežojumus;
- Likumā nostiprināt mājdzīvnieka īpašnieka pienākumus.
|
|
Plāno Augšdaugavas industriālā parka izveidi
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei”, ar kuru valsts meža zemi paredzēts bez atlīdzības nodot Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei.
Iecerēts, ka industriālā parka izveide veicinās investīciju piesaisti un biznesa izaugsmi gan Augšdaugavas novadā, gan Daugavpils valstspilsētā un reģionā kopumā, norāda likumprojekta autori.
Industriālā parka attīstībai paredzēta teritorija 256 hektāru platībā, kas būs piemērota gan lielu ražotņu, gan tām funkcionāli nepieciešamās tehniskās apbūves (noliktavu, transporta infrastruktūras, ūdensapgādes, siltumapgādes infrastruktūras utt.) izvietošanai. Iecerēts, ka industriālā parka teritorijā atradīsies rūpniecības, transporta, loģistikas, kā arī energoapgādes un citu nozaru uzņēmumi.
Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta valsts meža zemes nodošanu industriālā parka izveidei Augšdaugavā
Likumā nostiprinās elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz likumā nostiprināt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt aizliegumu piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Kā paskaidrots Saeimas sagatavotajā informācijā, likumprojekts izstrādāts atbilstoši starptautiski noteiktām sankcijām, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijas Federācijā reģistrētu uzņēmumu.
Taču, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram būs atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus. Sistēmas operatoram būs jānodrošina, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tai nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.
Noteiks obligātos tirgus ieņēmuma griestus elektroenerģijas ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam
Pieminētie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā, paredz noteikt obligātos tirgus ieņēmuma griestus 180 euro/MWh elektroenerģijas ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Grozījumi izstrādāti, balstoties uz ES Padomes regulu 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai.
Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka ES regula paredz, ka dalībvalstīm būtu jāiekasē kā nodoklis elektroenerģijas ražotāju 2023. gada pirmā pusgada virspeļņa (virs 180 euro/MWh), un šī nodokļa ieņēmumus jāizmanto galalietotāju labumam. Ņemot vērā, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels elektroenerģijas ražotāju skaits, administratīvās izmaksas jauna nodokļa vai cita virspeļņas iekasēšanas mehānisma finansēšanai neattaisnotos pret salīdzinoši mazo ieguvumu un īso mehānisma īstenošanas laika periodu. Tādēļ Latvija un Igaunija ir panākusi vienošanos par regulas interpretāciju. Tā paredz, ka lielāku labumu elektroenerģijas galalietotājiem sniegtu šo virsieņēmumu ieguldīšana ražotāju atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu ieviešanā un modernizēšanā, kā arī energoefektivitātes veicināšanā. Uzņēmumu veicināšanas pasākumus uzraudzīs Būvniecības valsts kontroles birojs. Ja plāns netiks ieviests, tad šī virspeļņa tiks ieskaitīta valsts budžetā.
Plašāk par tēmu >>
- Klimata un enerģētikas ministrija: Ministru kabinets apstiprina grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā
