SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. februārī, 2023
Lasīšanai: 27 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Likumdošana
9
9

Saeima šonedēļ. Noteiks stingrākas prasības mājas dzīvnieku labturībai, pavairošanai un tirdzniecībai

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Noteiks stingrākas prasības mājas dzīvnieku labturībai, pavairošanai un tirdzniecībai

Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodeva grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tie izstrādāti, lai uzlabotu mājas dzīvnieku labturību. Zemkopības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz paplašināt iestāžu kompetenci dzīvnieku labturības uzraudzības jomā, noteikt prasības mājas dzīvnieku pavairošanai un tirdzniecībai u. c.

  • Kontrolēs pārdošanas sludinājumus

Likumprojekts paredz papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantu, nosakot, ka Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē arī sludinājumus par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu.

  • Pašvaldības varēs pieprasīt novērst labturības pārkāpumus

Likumprojekts paredz papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantu, nosakot, ka tajā noteikto prasību uzraudzību un kontroli attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību īsteno arī pašvaldība tās administratīvajā teritorijā.

Pašvaldībai saistībā ar mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli būs tiesības izdot administratīvu aktu, kurā noteikts pienākums noteiktā veidā un termiņā novērst pārkāpumu dzīvnieku labturības jomā.

Plānots noteikt pašvaldības pienākumu saistošajos noteikumos paredzēt, kurās attiecīgās administratīvās teritorijas pilsētu un ciemu publiskajās vietās un kurā laikā aizliegts atrasties ar suni vai aizliegts atrasties ar suni bez pavadas.

  • Noteiks pavairošanas ierobežojumus

Likumprojekts paredz papildināt Dzīvnieku aizsardzības likumu ar jaunu 17.1 pantu, nosakot ierobežojumus mājas dzīvnieku pavairošanai. Tas paredz, ka:

  • Mājas (istabas) dzīvnieku pavairo, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību.
  • Sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens.
  • Pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Likumā paredzēts iekļaut prasību mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam, kas mērķtiecīgi pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to pēcnācējus, būt apmācītam mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, ko var apliecināt ar attiecīgu dokumentu.

Ministru kabinetam būs jāizstrādā prasības apmācībām par mājas (istabas) dzīvnieku labturību un aizsardzību (saturu un apjomu u. tml.).

  • Tirdzniecības nosacījumi un sludinājumā norādāmā informācija

Likumprojekts paredz noteikt virkni prasību mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecībai.

Ministru kabinetam būs jāizstrādā noteikumi, kuros tiks noteiktas:

  • prasības mājas (istabas) dzīvnieku minimālajam atsavināšanas vecumam;
  • prasības attiecībā uz atsavināmā mājas (istabas) dzīvnieka fizioloģiju un veselības stāvokli;
  • sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai sniedzamo informāciju par dzīvnieka vecumu, šķirni, izcelsmes valsti, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju;
  • dokumentus, ar kuriem mājas (istabas) dzīvnieku atsavina, to nododot nākamajam īpašniekam.

Tāpat Ministru kabinetam būs jānosaka prasības specializētajām tirdzniecības vietām (prasības telpām, aprīkojumam, inventāram, dezinfekcijai, pircējam sniedzamās informācijas apjomam utt.).

Specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būs jānodrošina, ka vismaz viens tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to ir saņēmis apliecinājumu.

  • Mājdzīvnieka īpašnieka pienākumi

Likumprojekts paredz arī likumā nostiprināt mājdzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākumu gādāt, ka mājas (istabas) dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

Likumā plānots papildināt deleģējumu Ministru kabinetam, izdodot noteikumus mājdzīvnieku turēšanai, nosakot, ka tajos jāparedz prasības:

  • mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietām, barošanai, dzirdināšanai, fiziskām nodarbībām un pārvadāšanai;
  • suņa turēšanai ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošā teritorijā;
  • kas jāievēro, lai suns, kaķis un mājas (istabas) sesks varētu uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas;
  • mājas (istabas) dzīvnieku demonstrēšanai publiskā izstādē.


Zemkopības ministrija:
Jaunie nosacījumi uzlabos dzīvnieku labturību

Apjomīgi grozījumi Komerclikumā, lai vienkāršotu uzņēmumu reorganizāciju gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī

Deputāti lēma izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodot grozījumus Komerclikumā.

skaidro Tieslietu ministrija, tie, pirmkārt, izstrādāti, lai Latvijas tiesību aktos pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas – Pārrobežu reorganizācijas direktīvu un Digitalizācijas direktīvu.

Šim nolūkam vienlaikus tiek skatīti likumprojekti:

Grozījumi Komerclikumā paredz pārskatīt komercsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus tiek uzlabots un vienkāršots arī nacionālais komercsabiedrību reorganizācijas process, lai tas būtiski neatšķirtos no pārrobežu reorganizācijas procesa. Tāpat komercsabiedrību reorganizācijas process padarīts efektīvāks, optimizējot termiņus un pārskatot reorganizācijas procesā veicamās darbības.

Ar Komerclikuma grozījumu sagatavošanu pabeigts arī Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.–2022. gadam, kas paredzēja vienkāršot komercsabiedrības reorganizācijas procesu un saīsināt Komerclikumā noteiktos termiņus, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS, pārskatot visus pārveidošanas procesus, vienkāršojot tos un saīsinot šo procesu norisi un samazinot to izmaksas.

Grozījumi Komerclikumā paredz arī no komerctiesiskās vides un aprites izslēgt personas, kurām kādā no ES dalībvalstīm piemērots liegums jeb ierobežojums komercdarbības veikšanai.

Tādējādi tiks nostiprināta jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktā un piemērotā soda izpilde ne vien nacionālā, bet arī pārrobežu mērogā, līdz ar to komercdarbības veikšana noritēs sakārtotā un prognozējamā tiesiskajā vidē, skaidro Tieslietu ministrija. Piemēram, šāda persona Latvijā nevarēs būt kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis, personālsabiedrības lietvedis vai pārstāvēttiesīgais biedrs, kā arī komercsabiedrības prokūrists, parastais komercpilnvarnieks, revidents vai likvidators un persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli.

Ziņas par to, vai personai ir vai nav piemērots komercdarbības ierobežojums, Uzņēmumu reģistrs pārbaudīs reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

Tāpat tiek pārskatīta arī kapitālsabiedrību padomes loma un kompetence, kā arī stiprināta padomes pārraudzības funkcija, lai Latvijas uzņēmumos veicinātu starptautiskās labās prakses pārņemšanu un nostiprinātu kapitālsabiedrības padomes stratēģiskās pārvaldības lomu.

Ar grozījumiem plānots pārskatīt dividenžu sadales mehānismu, ļaujot kapitālsabiedrības dividendes dalībniekiem sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par citu dividenžu sadales kārtību.

Grozījumi paredz arī samazināt likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu biržā kotētajās saiedrībās.

Uzzini vairāk >>

Stingrāk uzraudzīs nekustamā īpašuma starpnieku darbību

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniegti grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.

Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt papildu mehānismus to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju, kā arī piemērot administratīvo sodu tiem, kuri pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Uzzini vairāk >>

Grozījumi ārējās sauszemes robežu tehnoloģiskai modernizācijai

Deputāti  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tas izstrādāts, lai noteiktu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajā infrastruktūrā ietilpstošo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras – izbūves procesu, deleģējot tā veikšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Likumprojekts paredz, ka robežas infrastruktūras izbūve ietver arī tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, novērošanas un sakaru infrastruktūru, datu pārraides tīklu un datu apstrādes iekārtu infrastruktūru, elektroapgādes pieslēgumu infrastruktūru.

Šobrīd likumā ir noteikts, ka robežas infrastruktūras izbūve ir process, kas ietver tikai būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus būvniecības uzsākšanai nepieciešamos sagatavošanas darbus. Taču, lai efektīvi nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, robežuzraudzības funkcija ir jāveic, maksimāli izmantojot automatizētus risinājumus.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI

Elektroenerģijas rēķinos vairs neiekļaus izmaksas par OIK

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, kas paredz no šā gada maija elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas. 

Pagājušā gada novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja OIK un jaudas komponenti nulle eiro apmērā. Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus. OIK ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. Gadījumā, ja publiskā tirgotāja ar OIK sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, tās segs no valsts budžeta, norādīts likumprojekta anotācijā.

Dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus varēs nodot Ukrainas atbalstam

Saeima pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Tie paredz iespēju valstij piekritīgos transportlīdzekļus bez atlīdzības nodot Ukrainas valdības īpašumā – vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. 

Noteikts, ka lēmumu par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņems Ministru kabinets atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā.

Transportlīdzekļu nodošanas procesu plānots organizēt ar biedrības starpniecību, kura sadarbojas ar Ukrainas valdību un ir saņēmusi konkrētus lūgumus palīdzības sniegšanai, pausts likuma anotācijā. 

Plašāk par tēmu >>

Atbilstības novērtēšanas institūcijām nosaka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par atbilstības novērtēšanu”.

Likums “Par atbilstības novērtēšanu” nosaka atbilstības novērtēšanas vispārīgos principus reglamentētajā sfērā (sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai) un akreditācijas sistēmu reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā.

Ar likuma grozījumiem plānots veicināt tirgus uzraudzības iestāžu vienotu pieeju un pilnvaru izmantošanu tirgus uzraudzībā.

Tāpat likumā tiek noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt atbilstības novērtēšanas institūciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu un atlīdzināmo zaudējumu veidus, lai veicinātu to, ka atbilstības novērtēšanas nozarē darbotos uzticami pakalpojumu sniedzēji, kas var atļauties savus pakalpojumus apdrošināt un ir paredzējuši savas darbības iespējamos riskus.

PIRMAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Saeima konceptuāli atbalsta šī gada valsts budžetu

17. februārī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 2023. gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025. gadam likuma projektu, kā arī 13 pavadošos likumprojektus. 

2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā.

2023. gada vispārējās valdības budžeta deficīts (aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes) plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Turpmākajos gados prognozēta budžeta deficīta samazināšanās līdz 2,3% no IKP 2024. gadā un diviem procentiem no IKP 2025. gadā.  

Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā.

Tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus energoresursu cenu pieauguma apstākļos un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju, teikts budžeta projekta anotācijā. 

2023. gada valsts budžeta projektā noteikti pieci prioritārie virzieni – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Šīm prioritātēm paredzēts papildu finansējums 710 miljonu eiro apmērā. 

 

Pieņemot valsts budžetu, paredzēts ieviest vairākas iedzīvotājiem būtiskas izmaiņas tiesību aktos, piemēram, minimālo ienākumu sliekšņu reformu.


Plašāk par tēmu >>

Iedzīvotājiem nebūs jāsteidz saņemt eID karti līdz pases derīguma termiņa beigām

Personām, kurām līdz šī gada 30. aprīlim ir izsniegta tikai pase, eID karte būs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš. To paredz Saeimā ceturtdien, 16. februārī, par steidzamiem atzītie konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā

Tie paredz papildināt likuma Pārejas noteikumu 5. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai līdz 2023. gada 30. aprīlim izsniegta tikai pase, – pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments un prasību par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēro līdz attiecīgā pase kļuvusi lietošanai nederīga.”

“Tādējādi personas apliecības jeb eID kartes kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešana notiks pakāpeniski, nenosakot konkrētu datumu, kā tas bija paredzēts līdz šim,” pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. 

Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka no šī gada 1. maija iedzīvotājiem eID karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Likuma izmaiņas rosinātas, jo patlaban ir apgrūtināta dokumentu formēšana ļoti lielā cilvēku skaita pieplūduma dēļ ierobežotā laikā, norādīts likumprojekta anotācijā. 

Pilnveidos muitas jomas regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Muitas likumā, kuru mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesu pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu komersantiem.

Grozījumi paredz papildināt Muitas likumu ar jaunu 23.5 pantu, kas regulēs rīcību ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā. Likumprojekts paredz iekļaut likumā jaunu 25.1 pantu, kas noteiks muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības.

Likumprojekts ēnu ekonomikas risku mazināšanai būvniecības nozarē

Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem plānots noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros.

Likumprojekta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros, lai:

  • mazinātu ēnu ekonomikas riskus;
  • mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus;
  • uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.

Plašāk par tēmu >>

OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Otrajā lasījumā pieņem Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu paketi

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos  likumprojektus.

Likumprojekts paredz, ka valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi – vīrieši:

  • viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai. 

Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

2. lasījumā atbalstīts arī nosacījums, ka Ministru kabinetam jānosaka iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību, kā arī psiholoģiskās testēšanas kārtību, lai noteiktu iesaucāmā atbilstību dienestam.

Noteikti arī gadījumi, kad iedzīvotāji netiks iesaukti dienestā.

Piemēram, dienestā nevarēs iesaukt pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Tāpat neiesauks arī pilsoņus, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris, kā arī tos, kuri ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu.

Atbalstīts arī pants par gadījumiem, kad dienestu var atlikt. Piemēram, ja persona atrodas ieslodzījuma vietā, vai ir aizdomās turamais kriminālprocesā. Tāpat valsts aizsardzības dienesta izpildi varēs atlikt pilsonis, kurš svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

Valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem:

  • 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;
  • piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;
  • piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.

Valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu likumā noteiktajos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts aizsardzības civilā dienesta ieviešanai plānots izstrādāt speciālu likumu – Valsts aizsardzības civilā dienesta likumu.

Pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā plānots jau šī gada 1. jūlijā uz brīvprātības pamata. Iepriekš Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons ir norādījis, ka šogad valsts aizsardzības dienesta pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešu.


 

Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu pakete


Ar grozījumiem plānots Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikt valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzētās sociālās garantijas, piemēram, apmaksātu veselības aprūpi.

Ar grozījumiem likumā plānots paplašināt personu loku, kam būs obligāta oficiālā elektroniskā adrese, to attiecinot arī uz Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – no 15 līdz 27 gadu vecumam.

Ar grozījumiem likumā plānots papildināt 5. pantu, nosakot, ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka izpildes laiku valsts aizsardzības dienestā un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts obligātais aktīvais militārais dienests, vai valsts civilajā dienestā, ar kuru aizstāts valsts aizsardzības dienests, ieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Ņemot vērā, ka valsts aizsardzības dienesta karavīri būs pakļauti militārajā dienestā noteiktajām prasībām, likumprojekts paredz, ka militārās disciplīnas pārkāpumu gadījumā viņus būs iespējams disciplināri sodīt.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, ir obligāti pakļautas sociālajai apdrošināšanai, tai skaitā pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kā jebkurš 15 gadu vecumu sasniedzis darba ņēmējs, kuru nodarbina darba devējs.

Izmaiņas likumā paredz, ka laiks, kurā persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, veido apdrošināšanas stāžu.

Nepieciešamie grozījumi, lai valsts aizsardzības dienests tiktu nostiprināts kā aktīvā dienesta paveids Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un karavīri pēc tā pabeigšanas tiktu ieskaitīti rezerves karavīru rindās. 

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, lai paredzētu tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm saņemt informāciju no ārstniecības iestādes arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību, lai varētu veikt veselības stāvokļa izvērtēšanu.

 

 

Institucionāla reforma atkritumu nozarē. Stingrāk uzraudzīs “pelēko” tirgu atkritumu savākšanas jomā

Otrajā lasījumā deputāti atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Tie  paredz noteikt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtību un funkcijas.

Pašreiz Latvijas teritorija ir sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Ar grozījumiem plānots īstenot institucionālu reformu, pārejot uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, un mainīt atkritumu apsaimniekošanas pārraudzības sistēmu, katrā reģionā izveidojot vienu vai vairākus reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus.

Plānotās izmaiņas paredz arī uzlabot atkritumu apsaimniekošanas darbību kontroli, precizējot prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām un sadzīves atkritumu sadedzināšanai. Tāpat plānots noteikt prasības komercdarbības ar atkritumiem reklamēšanai un tiesības Valsts vides dienesta darbiniekiem veikt kontrolpirkumus.

Uzzini vairāk >>



 

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI