Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra.
Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā.
Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni eiro, bet 2024. un 2025.gadā – 20 miljoni eiro katru gadu.
Sākot ar 2024.gadu, minimālo ienākumu sliekšņus paredzēts pārskatīt katra gada janvārī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Ja šī mediāna nebūs mainījusies vai būs samazinājusies, minimālo ienākumu sliekšņi paliks iepriekš noteiktajā apmērā.
Izmaiņas minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā rosinātas, lai noteiktu metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni personām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, teikts grozījumu anotācijā.
Minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu noteic arī saistītie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darba un arodslimībām”.
Lai izmaiņas varētu stāties spēkā, likumprojekti galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
