Likumprojekts paredz iekļaut klīniskā algoritma un klīniskā ceļa definīcijas. Tas nozīmē, ka turpmāk ārstniecības personas, lemjot par pacientam piemērotāko ārstniecību, lēmuma pieņemšanā balstīsies uz vienotu standartizētu darbību ieteikumu kopumu un pacients saņems savlaicīgu un piemērotu ārstniecību atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, algoritmiem un pacientu ceļiem.
Tāpat paredzēts veidot metodiskos centrus, kas nodrošinās vienotus pamatprincipus pacientu ārstniecībā, ņemot vērā gan infrastruktūru, gan ārstniecības iestāžu funkcijas (līmeņus), gan kompetences un kvalitātes pārraudzību. Metodisko centru izveides rezultātā nākotnē tiks uzlabota pacientu drošība, kā arī izveidota vienota izpratne par veselības aprūpes sistēmas un ārstniecības procesu kvalitāti valstī. Veselības ministrija plāno izstrādāt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību. Metodisko centru jeb metodisko vadības institūciju izveide ir daļa no Veselības ministrijas izstrādātajiem slimnīcu tīkla stiprināšanas priekšlikumiem.
“Metodisko centru izveide un skaidru klīnisko vadlīniju izstrāde un ieviešana ir pirmais solis, lai uzlabotu ne tikai pacientu drošību un ārstniecības rezultātus visu līmeņu veselības aprūpes iestādēs, bet arī labākas veselības nozares pārvaldības ieviešanā, jo kalpos par pamatu kvalitātes uzraudzībai,” norāda veselības ministre Līga Menģelsone.
Likumprojektā iekļauts jauns regulējums, lai pilnveidotu kārtību medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu (MRPL) izpildē. Rezultātā uzlabosies situācija cilvēkiem, kam piemērots MRPL, proti, paredzēta kārtība, kā persona var mainīt psihiatru, kā arī paredzēts, ka ārstniecības iestāde informē tiesu, ja uzlabojies personas veselības stāvoklis un iespējams mainīt piespiedu līdzekli uz mazāk ierobežojošu.
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmu. Tādējādi visi Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt informāciju par pirmās palīdzības apmācību iespējām, reģistrēties kursā un sekot līdzi apliecības derīguma termiņam. Institūcijām, kam nepieciešama informācija par pirmās palīdzības pamatzināšanu kursu apguvušām personām, piemēram, CSDD, Valsts policija u.c., būs iespējams veikt elektronisku informācijas apmaiņu.
Likumā paredzēts noteikt farmaceita lomu veselības aprūpē. Iekļaujot farmaceitu multidisciplinārā veselības aprūpes speciālistu komandā, uzlabosies farmaceitu un ārstniecības personu sadarbība, kas ietekmēs pacientiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, jo īpaši nozīmēto zāļu terapiju.
Lai pēc iespējas vairāk samazinātu noteiktu nāves gadījumu atkārtošanās iespējas, tiks izstrādāta kārtība nāves cēloņu konfidenciālai analīzei ar mērķi identificēt nepilnības veselības aprūpes sistēmā. Tāpat likumprojekts papildināts ar valsts patoloģijas centra definīciju, kā arī MK noteiks valsts patoloģijas centra tiesības un pienākumus.
Ārstniecības iestādes vadītājam tiks dotas tiesības nodarbināt ārstu–stažieri (ārsts bez specialitātes sertifikāta). Savukārt, lai palielinātu rezidentu apmācību iespējas ārstniecības iestādēs, plānots atcelt prasību par vismaz 5 gadu darba stāžu rezidentu uzraugošajam ārstam. Ieguvums būs papildu darba spēks veselības nozarē un speciālistu skaits, kas iesaistīsies rezidentu apmācībā.
Lai grozījumi Ārstniecības likumā stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā.
