Tāpat plānots noteikt, ka valsts atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošinās psihosociālo rehabilitāciju ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem cilvēkiem.
Paredzēts, ka pakalpojuma veidu, apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.
Vienlaikus, lai veidotu vienotu izpratni par paliatīvo aprūpi un tās saturu, pirmajā lasījumā Saeimā atbalstīti arī grozījumi Ārstniecības likumā. Ar tiem plānots likumā definēt paliatīvo aprūpi kā starpdisciplināru, holistisku tādu pacientu aprūpi, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei.
Tāpat likumā plānots noteikt, ka paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.
Lai grozījumi likumos stātos spēkā, tie par likumprojekta virzību parlamentā atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā un Saeimā jāatbalsta vēl divos lasījumos.
