Jaunais likums nosaka biobanku izveides un darbības kārtību. Tas paredz, ka biobankas pārzinim pirms biobankas izveides būs jāsaņem Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinums un jāreģistrējas Veselības inspekcijā. Vienlaikus likumā noteikti biobankas pārziņa pienākumi attiecībā uz bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu ieguvi, izmantošanu, nodošanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu. Regulējums paredz arī prasības paraugu un datu pseidonimizācijai, sabiedrības informēšanai un ikgadēja pārskata publicēšanai par biobankas darbību.
Biobanku darbību uzrauga Veselības inspekcija, kurai ir tiesības lemt par biobankas darbības apturēšanu vai izbeigšanu būtisku normatīvo aktu pārkāpumu gadījumā.
Likums nosaka arī personas piekrišanas kārtību bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu izmantošanai. Persona varēs noteikt piekrišanas apjomu un ierobežojumus, kā arī jebkurā laikā to atsaukt.
Atsevišķi regulēta arī bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu aprite starptautiskā mērogā. To nodošana Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm būs pieļaujama tikai pseidonimizētā formā un atbilstoši personas datu aizsardzības prasībām.
Līdz šim Latvijā nebija vienota biobanku regulējuma, kas apgrūtināja zinātnisko darbību, kā arī starptautisko sadarbību. Ar Biobanku likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Cilvēka genoma izpētes likums.
Ministru kabinetam līdz 2027. gada 1. oktobrim būs jāizdod Biobanku likuma īstenošanai nepieciešamie noteikumi, kā arī līdz šim termiņam jānodrošina Iedzīvotāju genoma valsts reģistra nodošana Nacionālajam pētniecības un inovāciju institūtam.
