Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Saeima 25. maijā otrajā lasījumā atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Tie nosaka stingrākas prasības un sodus elektroskrejriteņu un velorikšu vadītājiem par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kā arī paredz uzvedības korekcijas programmas ieviešanu tām personām, kas sodītas par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā. Saeimas deputātu vairākums arī atbalstīja izmaiņas tehnisko apskašu veikšanas biežumā jaunām automašīnām.
Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” ir gana apjomīgs un paredz pilnveidot noteikumus elektroskrejriteņu un velorikšu izmantošanai satiksmē, veicināt konkurenci tehnisko apskašu jomā, ieviest uzvedības korekcijas programmu dzērājšoferiem, kā arī veikt citas izmaiņas.
Grozījumi paredz papildināt Ceļu satiksmes likuma 1. pantu ar 9.2 punktu, kurā definēts elektromobilis – mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas.
Deputāta Andra Kulberga iesniegtajā pamatojumā norādīts, ka šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta vienota elektrotransportlīdzekļa definīcija un šī termina vienprātīga izpratne.
Saeimas deputāti arī atbalstīja deputāta Kaspara Briškena priekšlikumu papildināt 1. pantu ar 34. punktu, kas noteic, ka koplietošanas transportlīdzeklis ir transportlīdzeklis, kuru individuāli nenoteikts personu loks var īrēt vai nomāt uz īsu laiku, izmantojot elektronisko pakalpojumu.
Likumā paredzēts arī ietvert pašvaldības tiesības noteikt koplietošanas transporta stāvēšanas aizlieguma zonas, izvērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un drošības kritērijus.
Patlaban Ceļu satiksmes likums noteic, ka velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija ir brīvprātīga.
Pēc grozījumu pieņemšanas ceļu satiksmē vairs nevarēs piedalīties ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem, jo paredzēts papildināt likuma 10.2 pantu, saskaņā ar kuru elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija būs obligāta.
Plānots saglabāt normu, ka velosipēdu reģistrācija ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties arī ar nereģistrētiem velosipēdiem.
Kārtību, kādā notiks velorikšu, velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija un reģistrācijas anulēšana, noteiks Ministru kabinets.
Vienlaikus Saeimas deputātu vairākums tomēr nobalsoja pret iepriekš Tautsaimniecības komisijā atbalstīto priekšlikumu ieviest elektroskrejriteņiem vienu valsts reģistrācijas numura zīmi, kas piestiprināma pie tā konstrukcijas.
Par šo jautājumu arī izvērsās plašāka diskusija. Piemēram, deputāts Gatis Liepiņš argumentēja, ka šāda prasība ir nepieciešama, lai atvieglotu satiksmes uzraudzību un nākotnē varētu tikt ieviesta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana skrejriteņu vadītājiem, tomēr vairākums deputātu uzskatīja, ka tas nav pietiekams iemesls, lai uzliktu papildu “birokrātisko slogu” skrejriteņu īpašniekiem, norādot, ka tas nepalīdzēšot uzlabot satiksmes drošību un kārtību pilsētu ielās, ko varot risināt ar citiem paņēmieniem. Deputāts Edmunds Zivtiņš atgādināja par nepietiekamiem resursiem policijā, savukārt Viktors Valainis uzsvēra, ka problēmas rodas ar nomas skrejriteņiem: lai tās novērstu, lielāka atbildība esot jāprasa no attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.
Papildus minētajai obligātajai prasībai reģistrēt velorikšas ar likuma grozījumiem plānots papildināt 24. pantu, pievienojot tam 4.1 daļu, kas paredzēs, ka piedalīties ceļu satiksmē ar velorikšu būs atļauts personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un ir saņēmusi velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Par velorikšas vadīšanu bez velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām paredzēts naudas sods piecu naudas soda vienību apmērā (25 eiro).
Plānots ieviest stingrākus sodus velorikšu vadītājiem par tehnisko noteikumu pārkāpšanu. Piemēram, likums tiks papildināts ar 68.1 pantu, kurš noteiks, ka velorikšu pakalpojuma sniedzējam, kas nebūs ievērojis prasības par velorikšu tehnisko stāvokli vai ražotāja noteiktajiem tehniskajiem parametriem, piemēros naudas sodu no trīsdesmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (150–350 eiro).
Atbilstoši likuma grozījumiem velorikšas izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu noteiks attiecīgā pašvaldība, izvērtējot sabiedrisko nepieciešamību pēc šāda transportlīdzekļa un drošības kritērijus.
Saeima atbalstīja deputāta A. Kulberga piekšlikumu 16. panta piektajā daļā noteikt, ka Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim un piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, bet otro un trešo valsts tehnisko apskati veic attiecīgi ik pēc 24 mēnešiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm1 5. panta 1. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem veic tehnisko apskati, ievērojot vismaz šādus intervālus: četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma un pēc tam – ik pēc diviem gadiem.
Daudzās Eiropas valstīs ir noteikts, ka pirmo valsts tehnisko apskati veic pēc trīs vai četriem gadiem un turpmākās valsts tehniskās apskates – ik pēc diviem gadiem. Savukārt tikai Latvijā un Igaunijā pirmreizējā valsts tehnisko apskate noteikta pēc diviem gadiem, uzsvēra A. Kulbergs.
Pēc plašām debatēm deputātu vairākums tomēr atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros veic Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona.
Deputāts Edmunds Zivtiņš vērsa uzmanību uz interešu konflikta riskiem situācijās, kad viens pakalpojuma sniedzējs veic gan automašīnas remontu, gan tehnisko apskati. Savukārt deputāts Uldis Augulis atgādināja par ēnu ekonomikas īpatsvaru autoservisos un korupcijas riskiem, kas būtu pretrunā ar Latvijas mērķi samazināt bojāgājušo skaitu uz ceļiem jeb “Nulles vīziju”.
Tikmēr bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja, deputāte Skaidrīte Ābrama argumentēja, ka Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par tehniskajām apskatēm gan konkurences trūkuma, gan to biežuma dēļ: “Nav datu, kas apliecinātu korelāciju starp tehnisko apskašu biežumu un ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Ja tāda pastāv, tad Latvijā vispār nevajadzētu notikt ceļu satiksmes negadījumiem, jo esam rekordisti Eiropas Savienībā tehnisko apskašu ziņā, taču situācija ir pretēja – negadījumu skaits ir ļoti augsts.”
Ar grozījumiem precizēts, kā tiks īstenota uzvedības korekcijas programma šoferiem, kuri sēdušies pie stūres reibumā. Prasība piedalīties uzvedības korekcijas programmā pirms transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atgūšanas tiem šoferiem, kuri ir sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuriem pirmstermiņa veselības pārbaudē nav konstatēta alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitīga lietošana vai atkarība, Ceļu satiksmes likumā tika iekļauta ar grozījumiem, kas stājās spēkā jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, 2020. gada 13. janvārī.
LV portāls iepriekš rakstīja, ka grozījumu ieviešana aizkavējās, jo deleģējumā Ministru kabinetam noteikt apmaksas kārtību bija nepieciešami precizējumi.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības nodrošina fiziskās vai juridiskās personas, kuras satiksmes ministra izveidotai organizētāju atlases komisijai ir apliecinājušas spēju un pieredzi vadīt šādas nodarbības un noteikušas maksu par nodarbību organizēšanu atbilstoši savai saimnieciskajai darbībai.
Pēc tieslietu ministres Ineses Libiņas-Egneres priekšlikuma, likumu papildinās ar jaunu 22.1 pantu, kas, pirmkārt, paredz, ka uzvedības korekcijas programmas īstenošanu var deleģēt privātpersonai, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar Satiksmes ministriju.
Otrkārt, priekšlikums paredz, ka dalība uzvedības korekcijas programmā ir maksas pakalpojums un tās izmaksas sedz transportlīdzekļa vadītājs, kurš vēlas atgūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Treškārt, lai īstenotu Satiksmes ministrijas izraudzīto pieeju uzvedības korekcijas programmas ieviešanā, nepieciešams noteikt, ka pilnvarotā persona īsteno uzvedības korekcijas programmu saimnieciskās darbības veidā par atlīdzību. Starp transportlīdzekļa vadītāju un pilnvaroto personu šajā aspektā pastāvēs privāttiesiskas attiecības.
Uzvedības korekcijas programmas uzdevumi, saturs, ilgums u. c. organizatoriski jautājumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos. Pārejas noteikumi paredzēs, ka prasība par dalību uzvedības korekcijas programmā piemērojama no 2023. gada 1. septembra.
Ar grozījumiem paredzēts papildināt likuma 23. pantu, kurā noteiktas transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijas un šīm kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi.
Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt vienas kategorijas transportlīdzekli, atļauts vadīt arī šādus citas kategorijas transportlīdzekļus:
Likumprojekts paredz papildināt 23. pantu ar 4.1 daļu, nosakot, ka vadīt elektromobili, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 4250 kg, ir atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kuram B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz divi gadi. Transportlīdzeklim jābūt paredzētam kravas pārvadāšanai bez piekabes, papildus masa virs 3500 kg nedrīkst būt saistīta ar transportlīdzekļa kravas telpas palielināšanu, un papildu masa var būt vienīgi elektroniskās piedziņas sistēmas dēļ salīdzinājumā ar piedziņas sistēmas masu tāda paša izmēra transportlīdzeklī, kas aprīkots ar parastu iekšdedzes dzinēju ar dzirksteļaizdedzi vai kompresijas aizdedzi.
Ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā paredzēti arī bargāki sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem.
Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Rīgas pašvaldības policiju ir izvērtējusi Ceļu satiksmes likumā paredzēto elektroskrejriteņu vadītāju administratīvās atbildības regulējumu un secinājusi, ka pašlaik Ceļu satiksmes likumā paredzētie administratīvie sodi neattur elektroskrejriteņu vadītājus no pārkāpumu izdarīšanas.
Administratīvā atbildība elektroskrejriteņu vadītājiem paredzēta no 2021. gada 20. aprīļa, kad spēkā stājās grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Elektroskrejriteņu vadītājiem administratīvo sodu veidi un to apmērs tika noteikti tādi paši kā velosipēdu vadītājiem.
|
Pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi Saskaņā ar Valsts policijas datiem 2022. gadā reģistrēti 413 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji, 302 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kā arī 100 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, kā arī viens elektroskrejriteņa vadītājs gājis bojā. Vēl divi elektroskrejriteņu vadītāji miruši no gūtajām traumām vairāk nekā 30 dienas pēc negadījuma un atbilstoši tiesību aktiem netiek uzskaitīti kā bojā gājušie ceļu satiksmes negadījumā. Salīdzinot šo statistiku ar 2021. gada statistiku, secināms, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji, ir būtiski palielinājies. Proti, 2021. gadā Valsts policijā reģistrēti 293 ceļu satiksmes negadījumi, 196 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kā arī 40 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, bet 1 elektroskrejriteņa vadītājs gājis bojā. Turklāt papildus Valsts policijā reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji, saskaņā ar ārstniecības iestāžu sniegtajām ziņām, lietojot skrejriteņus un krītot (apgāžoties), 2021. gadā traumas guvusi 241 persona, 2022. gadā – 327 personas. Apmēram trešdaļā gadījumu traumas gūtas, atrodoties alkohola reibumā. Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Šobrīd Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmā daļa paredz, ka par braukšanu pie aizliedzošā luksofora signāla vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam piemēro naudas sodu triju naudas soda vienību apmērā (15 eiro). Grozījumu projektā paredzēts paaugstināt naudas soda apmēru no trim līdz 14 naudas soda vienībām (15–70 eiro).
Savukārt par drošas distances vai intervāla neievērošanu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz 14 naudas soda vienībām (10–70 eiro). Patlaban maksimāli iespējamais naudas sods par šādu pārkāpumu ir 30 eiro.
Bargāks sods paredzēts arī par velosipēda vai elektroskrejriteņa vadīšanu reibumā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili. Šobrīd par šādu pārkāpumu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam paredzēts naudas sods astoņu naudas naudas soda vienību apmērā (40 eiro). Likumprojektā paredzēts to paaugstināt līdz 14 naudas soda vienībām (70 eiro).
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem, plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no divām līdz 14 naudas soda vienībām (10–70 eiro). Šobrīd maksimāli iespējamais naudas sods par šādu pārkāpumu ir 30 eiro.
Paaugstināt iespējamo soda naudas apmēru velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem līdz 140 eiro paredzēts arī par noteikumu pārkāpšanu (ceļa nedošanu) pie gājēju pārejas un apzīmētas pasažieru sabiedriskā transporta pieturas.
Saskaņā ar grozījumiem par tālruņa lietošanu transportlīdzekļa vadīšanas laikā naudas sodu (divu līdz sešu naudas soda vienību apmērā, kas attiecīgi ir 10–30 eiro) varēs piemērot arī velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam (izņemot, ja tas tiek izmantots brīvroku režīmā).
Likumprojekts paredz arī papildināt 71. pantu (“Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana”), nosakot sankcijas (brīdinājums vai naudas sods no trīm līdz 70 naudas soda vienībām jeb 15–350 eiro) par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē:
Likumprojektā paredzētas arī citas izmaiņas, piemēram:
Likumprojekts paredz vairākus pārejas noteikumus. Tas Saeimai vēl jāskata trešajā lasījumā.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014L0045
