Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” paredz precizēt dzērājšoferiem noteikto prasību apmeklēt uzvedības korekcijas programmu, lai to būtu iespējams īstenot praksē. LV portāls skaidro, kāpēc ir nepieciešamas izmaiņas, kā tieši tiks realizēta uzvedības korekcijas programma, kas šoferiem pašlaik jādara, lai atgūtu tiesības, kuras zaudētas, vadot transportlīdzekli reibumā.
Šobrīd nepastāv īpaša kārtība, kādā varētu strādāt ar transportlīdzekļu vadītājiem, kuri ir sodīti par spēkrata vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā un kuriem pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitīgu lietošanu vai atkarību.
Lai atjaunotu vadīšanas tiesības pēc to atņemšanas, neatkarīgi no kategorijas, ir jāveic pirmstermiņa veselības pārbaude, jānokārto B kategorijas teorētiskais un vadīšanas eksāmens. Ja vadītāja apliecībā atzīmēta tikai AM, A1, A2, A vai B1 kategorija, jākārto attiecīgajai kategorijai atbilstošs teorētiskais un vadīšanas eksāmens, bet, ja vadītāja apliecībā atzīmēta tikai TRAM vai TROL kategorija, personai jākārto attiecīgajai kategorijai atbilstošs teorētiskais eksāmens.
Eksāmenus var kārtot kādā no CSDD klientu apkalpošanas centriem, kurā sniedz kvalifikācijas pakalpojumus. Pirms vadīšanas eksāmena kārtošanas jābūt saņemtai braukšanas mācību atļaujai.
Kaut arī šobrīd vadītāja tiesību atgūšanas process nav vienkāršs, salīdzinoši bieži valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” vēršas transportlīdzekļu vadītāji, kuriem jau otro vai trešo reizi nepieciešams iziet pirmstermiņa veselības pārbaudi, kuru veic medicīniskā komisija, saistībā ar sodu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka 2021. gadā pie stūres pieķerti 3532 vadītāji alkohola reibumā. 2173 no tiem pie stūres sēdušies reibumā, kas ir lielāks par 1,5 promilēm, 708 – reibumā no 1,01 līdz 1,5 promilēm.
Pēdējos trijos gados pieaudzis arī negadījumu skaits, kuru izraisītājs ir bijis reibumā. 2021. gadā šādi negadījumi bija 808, 2020. gadā – 733, savukārt 2019. gadā – 663.
Satiksmes ministrijas ieskatā uzvedības korekcijas programmas ieviešana dzērājšoferiem palīdzētu risināt šo problēmu.
LV portāla infografika.
Prasība piedalīties uzvedības korekcijas programmā, pirms transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atgūšanas, tiem šoferiem, kuri ir sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuriem pirmstermiņa veselības pārbaudē nav konstatēta alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitīga lietošana vai atkarība, Ceļu satiksmes likumā tika iekļauta ar grozījumiem, kas stājās spēkā jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, 2020. gada 13. janvārī. Vienlaikus šāda korekcijas programma nebija paredzēta personām, kurām tika konstatēta atkarība un kuras bija ārstējušās, tādējādi pierādot, ka gada laikā ir mazinājušas atkarību.
Likums paredz, ka uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtība ir jānosaka Ministru kabinetam. Satiksmes ministrija skaidro, ka jau 2020. gada 5. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programmas noteikumi”. Taču noteikumu projekta saskaņošanā tika saņemti iebildumi par uzvedības korekcijas programmas organizēšanas plānoto kārtību. Viens no iebildumiem bija atbilstoši Ceļu satiksmes likuma deleģējumam noteikt arī dalības programmā apmaksas kārtību.
Pēc mēneša noteikumu projekts atkārtoti tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē, kurā tika panākta vienošanās sagatavot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, precizējot deleģējumu Ministru kabinetam par prasību noteikt Ministru kabineta noteikumos apmaksas kārtību.
Ar likumprojektu, kuru Saeima 9. jūnijā atbalstīja pirmajā lasījumā, ir plānots precizēt Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 3.1 punktu, svītrojot normu Ministru kabinetam noteikt dalības uzvedības korekcijas programmā apmaksas kārtību, lai nodrošinātu ar iesaistītajām institūcijām savstarpēji saskaņotu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.
Tādējādi likuma grozījumu projekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks uzvedības korekcijas programmas organizēšanas un norises kārtību un apmācību saturu. Savukārt uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības nodrošinās fiziskas vai juridiskas personas, kuras satiksmes ministra izveidotajai organizētāju atlases komisijai būs apliecinājušas spēju un pieredzi vadīt nodarbības. Izpildītāji būs tiesīgi atbilstoši savai saimnieciskajai darbībai noteikt arī maksu par uzvedības korekcijas nodarbību organizēšanu.
Tas nozīmē, ka nodarbības būs maksas pakalpojums, bet tās apmēru noteiks grupas organizētājs. “Līdzīgi kā šobrīd, lielāko daļu ar vadīšanas tiesību iegūšanas vai atgūšanas procedūrām (pakalpojumiem) noteikto maksu nosaka šo pakalpojumu sniedzēji. Tās nav noteiktas Ministru kabineta līmenī. Piemēram, apmācību autoskolās, veselības pārbaužu, pirmās palīdzības apmācību, pirmstermiņa veselības pārbaužu izmaksas nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs,” plānotā regulējuma izmaiņas akcentē Satiksmes ministrija.
Līdz ar to jaunā pakalpojuma ieviešana un noteikumu projekta, kas regulēs tā nodrošināšanas kārtību, tālāka izskatīšana ir atkarīga no grozījumu Ceļu Satiksmes likumā pieņemšanas un atbalstīšanas Saeimā.
Satiksmes ministrija uzsver, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā ir pārkāpums ar augstu sabiedrisko bīstamību. Tas apdraud ne tikai transportlīdzekļa vadītāju, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību. Tādējādi valsts reakcijai uz šādu pārkāpumu nevajadzētu aprobežoties tikai ar pārkāpēja sodīšanu, it īpaši, ja transportlīdzekļa vadītājs pēc pārkāpuma vēlas atgriezties ceļu satiksmē un atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Korekcijas programma, kuru būs jāapmeklē dzērājšoferiem, lai atgūtu vadītāja apliecību, būs vērsta uz cilvēka domāšanas un izpratnes maiņu, apzinoties savas rīcības motīvus un sekas.
Plānots, ka vienu nodarbības kursu (16 apmācības stundas) vadīs viens speciālists. Optimālais dalībnieku skaits programmā būtu līdz astoņām personām (nodarbību laikā paredzēts arī praktiskais darbs). Organizētājam būtu pienākums informēt transportlīdzekļa vadītāju par nākamo uzvedības korekcijas programmas grupas nodarbību sākuma datumu un laiku, tāpat nodarbībām ir jāsākas ne vēlāk kā pēc 90. dienas no transportlīdzekļa vadītāja aizpildītā pieteikuma saņemšanas.
Uzvedības korekcijas programmā plānots ietvert dažādas tēmas.
Tā kā cilvēkiem ar atkarībām ir raksturīga savas problēmas noliegšana, darbā ar tiem ir nepieciešama atšķirīga pieeja. Tādēļ tiks iesaistīti speciālisti, kuriem ir atbilstoša uzvedības korekcijas grupu vadītāja klīniskās un veselības psiholoģiskā izglītība. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem Latvijā ir aptuveni 719 klīniskās un veselības psihologu. Latvijas Atkarības psihologu apvienība skaidro, ka šobrīd līdzīga veida nodarbības tiek organizētas reģionos (Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Rīgā).
Lēmumu par dalību uzvedības korekcijas programmā tiem šoferiem, kuri ir sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuriem pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitīgu lietošanu vai atkarību, pieņems ārstu komisija vai specializētā medicīniskā komisija pēc personai veiktās veselības pārbaudes.
Ja dalība programmā tiks noteikta ar komisijas lēmumu, šoferim būs jāvēršas pie organizatora, sazinoties ar to un precizējot nodarbību norises laiku un saturu, skaidro Satiksmes ministrija.
