Valsts prezidenta vēlēšanas. Kandidātu izvirzīšana un ievēlēšana

Atbilstoši Satversmei Saeima ievēlē Valsts prezidentu uz četriem gadiem. Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc parlamenta sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, paredz Valsts prezidenta ievēlēšanas likums. Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaru termiņš beidzas 8. jūlijā. 16. martā Saeimas Prezidijs nolēma, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks šā gada 31. maijā.

Ko var ievēlēt par Valsts prezidentu

Satversme nosaka, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk nekā astoņus gadus pēc kārtas. Ja persona, kura ir bijusi Valsts prezidenta amatā secīgi jau divus termiņus, noslēdzoties savai prezidentūrai, vienu termiņu izlaiž, tad tai atkal ir tiesības tikt ievēlētai par Valsts prezidentu divus termiņus pēc kārtas. “Šis konstitucionālais nosacījums ir paredzēts kā barjera varas pārlieku ilgai koncentrācijai vienas personas rokās, sekmē varas atjaunošanos un nodrošina varas dalīšanas principa pilnvērtīgu funkcionēšanu,” skaidrots Satversmes komentāros.1

Savukārt saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju. Minētais likums gan nenosaka kritērijus šādai reputācijai. Nevainojamas reputācijas mēraukla ir ietverta daudzos likumos un bieži – atšķirīgās formās.

Vairāk par tēmu >>

• Kas ir reputācija, un kādi ir tās kritēriji

Tāpat Valsts prezidenta ievēlēšanas likums paredz, ka šajā amatā nevar ievēlēt personu, kura:

• likumā paredzētajā kārtībā atzīta par personu ar ierobežotu rīcībspēju;
• izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;
• ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta;
• Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas tai atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;
• ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;
• pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās; ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Satversme nosaka, ka Valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad tai jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.

Kas un kā izvirza kandidātus

Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu prezidenta amata kandidātu izvirza Saeimas deputāti. “Satversmē un Saeimas kārtības rullī nav noteikts konkrēts deputātu skaits, kas ir tiesīgi izvirzīt prezidenta kandidātu. Savukārt speciālajā – Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā – tiek runāts par deputātu, kurš var izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidatūru. Praksē tomēr Valsts prezidenta kandidatūru izvirza vairāki deputāti,” secināts Satversmes komentāros.2

Kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, paredz Valsts prezidenta ievēlēšanas likums.

Tādējādi Valsts prezidenta amata kandidatūru pieteikšana notiks no 9. līdz 13. maijam. Kandidātu skaits nav ierobežots.

Kandidātu atbilstību likuma prasībām, saņemot atzinumus no dažādām institūcijām, pārbauda Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Par kandidatūru noraidīšanu lemj Saeima.

Saeimas kārtības rullis nosaka: kandidatūras deputāti iesniedz Saeimas Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai. Kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta to pieteikšanas secībā.

Kas un kā ievēlē Valsts prezidentu

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Jānorāda, ka tikai 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījums Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidentu turpmāk ievēlē atklāti. Savukārt Saeimas kārtības rullis nosaka: ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, balsošanu turpina, katrā nākamajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīkojamas jaunas vēlēšanas. Satversmes komentāros skaidrots: “Kā atzīmē konstitucionālo tiesību praktiķi, vairākās vēlēšanu kārtās parlaments vispirms atsijā atsevišķu partiju izvirzītos kandidātus, lai beigās spētu vienoties par kompromisa figūru, kas apmierinātu parlamentāro vairākumu.”3

Ja prezidentu neizdodas ievēlēt

Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīko jaunas vēlēšanas saskaņā ar jau minētajiem nosacījumiem, līdz par kādu no kandidātiem nobalso vismaz 51 deputāts.  

Saeimas Prezidijs, ņemot vērā esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņu, nosaka dienu, kad jaunievēlētais Valsts prezidents dod svinīgo solījumu, kas saskaņā ar Satversmi ir: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”

[1] Balodis, R., Kārkliņa, A., Hahelis, K. Latvijas Satversmes III nodaļas komentāri. 35. Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. 36. Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Grām.: Autoru kolektīvs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 49. lpp.

[2] Turpat. 66. lpp.

[3] Turpat. 68. lpp.