Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Foto: Reinis Inkēns, Saeima.
Par līdzšinējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču nobalsoja 52 deputāti.
Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja trīs pretendenti – Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs.
Vēlēšanu pirmajā un otrajā kārtā par Elīnu Pinto nobalsoja 10, bet pret bija 77 parlamentārieši. Savukārt Ulda Pīlēna kandidatūru atbalstīja 25 deputāti, pret bija 62. Par Edgaru Rinkēviču nobalsoja 42 Saeimas deputāti, pret – 45.
Ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu frakcijas “Jaunā Vienotība” deputātu izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts ieguva vēlēšanu trešajā kārtā (skat. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību). Tajā par Edgaru Rinkēviču nobalsoja 52 Saeimas deputāti, pret – 35. Savukārt Ulda Pīlēna kandidatūru atbalstīja 25 deputāti, pret bija 62.
Kopumā trešajā kārtā bija derīgas 87 zīmes. Pret visiem kandidātiem balsoja 10 deputāti.
Saeimas paziņojums par Valsts prezidenta ievēlēšanu ir publicēts arī oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” papildu laidienā: https://www.vestnesis.lv/op/2023/104A.1
Edgars Rinkēvičs ir dzimis 1973. gadā. 1995. gadā ieguvis bakalaura grādu, absolvējot Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultāti. No 1994. līdz 1995. gadam studējis politiskās zinātnes Groningenas Universitātē Nīderlandē. 1997. gadā ieguvis maģistra grādu politikas zinātnēs Latvijas Universitātē. 2000. gadā iegūts maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Savu profesionālo karjeru E. Rinkēvičs uzsāka 1993. gadā kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos. No 1995. līdz 1997. gadam ieņēmis dažādus amatus Aizsardzības ministrijā. No 1997. līdz 2008. gadam bijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. No 2022.līdz 2005. gadam bijis arī Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO. No 2005. līdz 2007. gadam vadīja NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju. 2008. gadā E. Rinkēvičs kļuva par Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītāju.
Kopš 2011. gada 25. oktobra E. Rinkēvičs ir bijis Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaras beigsies šā gada 8. jūlijā.
E. Rinkēvičs valsts galvas amatā stāsies, Saeimas sēdē dodot svinīgo solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”
|
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mīļie draugi! Vispirms es gribu teikt lielu paldies visiem Saeimas deputātiem par dāvāto uzticību. Es gribu teikt paldies tiem, kas mani atbalstīja, un paldies arī tiem, kas neatbalstīja. Es domāju, gan šis process, šīs debates, gan arī diskusijas ar maniem sāncenšiem parādīja, ka Latvijas demokrātija ir ļoti augstā līmenī. Es gribu no savas puses solīt to, ka darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, lai tā būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka, un pilnīgi noteikti esmu gatavs ciešai sadarbībai gan ar Saeimu, gan ar valdību. Es gribu teikt arī lielu paldies līdzšinējam Valsts prezidentam Egilam Levitam par darbu. Un es gribu teikt arī lielu paldies saviem diviem sāncenšiem – Uldim Pīlēnam un Elīnai Pinto. Man jāsaka, ka mūsu diskusijās pēdējo divu trīs nedēļu laikā mēs atradām varbūt pat vairāk kopīgā nekā atšķirīgā, un tas ir tas, kas mums visiem būtu jādara – vairāk jāmeklē kopīgais, vairāk jāvienojas, vairāk jāstrādā kopā nekā jāstrīdas. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka man vēl būs tas gods jūs uzrunāt, es šodien negribētu daudz runāt, bet es gribu teikt, ka mēs esam tādā brīdī, kad, no vienas puses, Latvija ir ļoti sarežģītos apstākļos, no otras puses, šīs vēlēšanas notika tādā gaisotnē, kad tikko mūsu hokeja komanda atnāca mājās ar bronzu. Un pavisam drīz mēs visi – neatkarīgi no politiskās pārliecības, neatkarīgi no saviem uzskatiem – vienosimies dziesmā un dejā Dziesmu un deju svētkos. Izmantosim to pacēlumu, kas ir arī šeit, ikdienas darbā, lai mūsu valsts attīstītos, lai tā būtu drošāka. Un pēdējais: es domāju, ka tiem mazajiem zēniem un meitenēm, kas šodien varbūt sapņo kļūt par hokejistiem vai prezidentiem, kam varbūt liekas, ka tas ir nesasniedzams sapnis, – tiem jauniešiem, tiem pusaudžiem, tiem cilvēkiem – es gribētu teikt: ja jūs no sapņiem pārejat pie darbiem, ja jūs tiešām esat gatavi dažreiz sadauzīt stikla griestus, pat ja kādreiz jums liekas, ka jūs nesaprot, pamēģiniet, un jums izdosies. Tieši tāpat kā mums visai valstij. Mēģinām, darām, un mums izdosies! |
Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski. Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku. Valsts prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Valsts prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību. Valsts prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība. Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu, pēc kuras izdarāma tautas nobalsošana. Valsts prezidents ieceļ Latvijas un pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus, kā arī izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.
Valsts prezidentam Latvijas konstitucionālajā sistēmā ir piešķirtas funkcijas gan izpildvaras, gan likumdevēja varas, gan tiesu varas atzarā, tādējādi īstenojot sava veida līdzsvara funkciju starp varas atzariem.
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī “Par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros” ir norādīts, ka prezidents kā “partejiski neitrāls valsts konstitucionāls orgāns patstāvīgi darbojas vai līdzdarbojas valsts varas īstenošanā un ar savām formālām pilnvarām (un personīgo un amata autoritāti) ietekmē valsts lēmumu pieņemšanas procesu, to zināmā mērā virzot un koriģējot tā, lai šajā procesā tiktu ietverti arī aspekti, kas nav tikuši ietverti valdības koalīcijas apsvērumos”.
Valsts prezidenta “galvenā loma ir iesaistīties noteiktā politiskā situācijā vai citu konstitucionālo orgānu lēmuma pieņemšanas procesa stadijā un ar savu darbību dot noteiktu impulsu šīs situācijas atrisināšanā vai lēmuma uzlabošanā”.
|
Plašāk par tēmu >> |
Kā ziņots, 31. maijā plkst. 9.00 sākās Saeimas ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā bija Valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts prezidenta amatam deputāti bija izvirzījuši trīs kandidātus.
ULDIS PĪLĒNS
Valsts prezidenta amatam izvirza frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāti.
Foto: Ieva Leiniša, LETA.
Uldis Pīlēns ir dzimis 1956. gadā. Vidējā izglītība iegūta Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolā. 1976. gadā uzsāktas arhitektūras studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, kas turpinātas Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā Vācijā (patlaban – Veimāras Bauhaus Universitāte), 1980. gadā iegūstot inženiera akadēmisko grādu. Saeimas mājaslapā publicētais U. Pīlēna dzīvesgājuma apraksts liecina, ka prezidenta kandidāts ieņem akciju sabiedrības “Ola Foundation” padomes priekšsēdētāja amatu, ir akciju sabiedrības “UPB” padomes priekšsēdētājs. Biedrības “Apvienotais Latvijas saraksts” valdes loceklis.
ELĪNA PINTO
Valsts prezidenta amatam izvirza frakcijas “Progresīvie” deputāti.
Foto: Edijs Pālens, LETA.
Elīna Pinto ir dzimusi 1981. gadā. Absolvējusi Jelgavas Valsts ģimnāziju, 2004. gadā ieguvusi otrā līmeņa profesionālo izglītību tiesību zinātnēs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 2005. gadā ieguvusi maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā Eiropas Starpuniversitāšu centrā. 2022. gadā apguvusi profesionālo tālākizglītību publiskās pārvaldes inovācijās Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu augstskolā, bet 2023. gadā – profesionālo tālākizglītību ilgtspējīgās finansēs Luksemburgas Universitātes Tiesībzinātņu, ekonomikas un finanšu fakultātē. E. Pinto patlaban ir komunikācijas un partnerības vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā un biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” valdes locekle. Bezpartejiska.
EDGARS RINKĒVIČS
Valsts prezidenta amatam izvirza frakcijas “Jaunā Vienotība” deputāti.
Foto: Zane Bitere, LETA.
Edgars Rinkēvičs ir dzimis 1973. gadā. Vidējā izglītība iegūta Pumpuru vidusskolā. 1995. gadā iegūts bakalaura grāds, absolvējot Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. 1997. gadā Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds politikas zinātnēs. 2000. gadā iegūts maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā. E. Rinkēvičs ir Latvijas Republikas ārlietu ministrs kopš 2011. gada 25. oktobra, kā arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents. Valdes loceklis partijā “Vienotība”.
Satversmes 35. un 36. pants nosaka divus nosacījumus, kas jāievēro, vēlējot Latvijas Valsts prezidentu:
Visi pārējie proceduālie pamata nosacījumi ir noteikti Saeimas kārtības rullī un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā.
Par izvirzītajiem Valsts prezidenta kandidātiem balso vienlaikus ar vēlēšanu zīmēm. Kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta to pieteikšanas secībā. Deputāti vēlēšanu zīmi pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Saeimas sēžu zālē.
Tā kā balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, balsis skaita no deputātu vidus ievēlēti balsu skaitītāji.
Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balso otrreiz.
Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, tad vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.
Satversmes komentāru autori atzīmē:
“Vairākās vēlēšanu kārtās parlaments vispirms atsijā atsevišķu partiju izvirzītus kandidātus, lai beigās spētu vienoties par kompromisa figūru, kas apmierinātu parlamentāro vairākumu. [..] Valsts prezidenta vēlēšanas tiek turpinātas, līdz viens no kandidātiem iegūst 51 deputātu balsi.”1
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.
Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad atkārtoti tiek rīkotas jaunas vēlēšanas saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, līdz par kādu no kandidātiem nobalso vismaz 51 deputāts.
1 Autoru kolektīvs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 68. lpp.
