Savā uzrunā Saeimai viņš asi vērsās pret birokrātismu un bezdarbību, aicinot strādāt visiem kopā, nevis “citam citu apkarojot”. “Ikvienai valsts amatpersonai ir jāmaina sava attieksme un tiesiskā apziņa – mums ir jābeidz apsēstība ar procesu, instrukcijām un paragrāfiem un jāorientējas uz rezultātu un atbalstu mūsu līdzcilvēkiem,” uzsvēra Valsts prezidents.
“Latvija ir suverēna, brīva un demokrātiska valsts. Bet tai ir jābūt tiesiskai un taisnīgai pret visiem. Katram Latvijas cilvēkam, tās pilsonim jājūtas piederīgam, tiesiski aizsargātam un drošam,” sacīja E. Rinkēvičs.
Ievadot prezidentūru, uzrunā deputātiem E. Rinkēvičs izcēla tiesiskuma, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības, ārējās un iekšējās drošības, demogrāfijas, nevienlīdzības, enerģētikas politikas jautājumus. Īpaši asi jaunievēlētais Valsts prezidents nosodīja korupciju: “Cīņai ar korupciju, noziedzību un karteļiem ir jābūt valsts prioritātei. [..] Birokrātisms, bezdarbība, naudas nelietderīga izlietošana un korupcija valsts drošības jomā īpaši hibrīdkara apstākļos ir pielīdzināma valsts nodevībai. Pret to mums jāizturas ar vislielāko neiecietību.”
Satversmes 40. pants paredz, ka Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:
“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”
|
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča runa Saeimā
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeima! Ekselences! Godātie Latvijas iedzīvotāji un Latvijas draugi! Mēs esam lepni, ka dzīvojam demokrātiskā un brīvā valstī. Tā ir milzu vērtība, iespēja un atbildība veidot, attīstīt un sargāt savu Latvijas valsti. Mūsu Latvija ir viena un reizē katram sava. Tā nav viendabīga. Tā mēdz būt pretrunīga un mainīga, dažkārt ārēju apstākļu ietekmēta. Savas prezidentūras laikā es iestāšos par modernas un stipras Latvijas izveidi, par tiesisku un taisnīgu Latviju, par tautas labklājību, par iekļaujošu un cieņpilnu sabiedrību. Un to iespējams mums visiem panākt, strādājot kopā. Dāmas un kungi! Latvija ir suverēna, brīva un demokrātiska valsts. Bet tai ir jābūt tiesiskai un taisnīgai pret visiem. Katram Latvijas cilvēkam, tās pilsonim jājūtas piederīgam, tiesiski aizsargātam un drošam.
Valsts nevar funkcionēt tikai no spēka vai juridiskā formālisma perspektīvas. Ikvienai valsts amatpersonai ir jāmaina sava attieksme un tiesiskā apziņa – mums ir jābeidz apsēstība ar procesu, instrukcijām un paragrāfiem un jāorientējas uz rezultātu un atbalstu mūsu līdzcilvēkiem. Cīņai ar korupciju, noziedzību un karteļiem ir jābūt valsts prioritātei. Vienlaikus mums ir jāsaprot, kādēļ viens otrs skaļi sākts kriminālprocess izčākst un kāpēc viens otrs spriedums raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu. Spēcīga un neatkarīga tiesu vara, kas rīkojas taisni un skaidro savus lēmumus, profesionāla un efektīva tiesībaizsardzības iestāžu darbība ir būtiska valsts demokrātisko pamatu stiprināšanai. Arī tiesu spriedumu izpildei jebkurā līmenī – no Saeimas līdz pašvaldībai – neatkarīgi no mūsu personiskajiem viedokļiem ir jābūt pašsaprotamai.
Esmu gatavs cieši sadarboties ar likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu, lai sasniegtu šos mērķus. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Krievijas karš un genocīds Ukrainā ir radījis jaunu, skarbu realitāti. Pasauli, Eiropu un mūsu reģionu apdraud impēriskā Krievija un Lukašenko režīms. Mūsu valsts ārpolitikā nav un nebūs laika kļūdīties. Arī turpmāk mums būs jārīkojas ātri, izlēmīgi un gudri. Latvijas ārpolitika un drošības politika būs nemainīga – Latvija iestāsies par stipru un efektīvu NATO, Eiropas Savienību, tiesībās balstītu starptautisko kārtību un par ciešu sadarbību ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem. Mēs turpināsim atbalstīt varonīgo Ukrainas tautu tās cīņā par brīvību līdz Ukrainas galīgai uzvarai. Mēs turpināsim cīnīties pret Krievijas imperiālismu un tā ļaunumā balstītu pasaules ideoloģiju.
Tikpat svarīga kā ārējā ir arī valsts iekšējā drošība. Mums ir jāatsakās no dalījuma ārējā un iekšējā drošība, jāsaprot, ka valsts drošība ir nedalāma. Tikai vienlīdz spēcīgi Nacionālie bruņotie spēki, Valsts un pašvaldības policija, robežsardze un civilā aizsardzības sistēma ar valstij lojāliem profesionāļiem garantē valsts noturību. Saeima un valdība ir spērusi būtisku soli, palielinot valsts aizsardzības finansējumu un atvēlot līdzekļus iekšlietu sistēmai, un mēs saprotam, ka šis darbs būs jāturpina. Mēs zinām būtiskos uzdevumus, kas steidzami veicami: kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta attīstība, mūsu NATO sabiedroto uzņemšanas infrastruktūras izveide un valsts austrumu robežas izbūve. Kā bruņotā spēka augstākais vadonis un Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs esmu gatavs cieši strādāt ar Saeimu un valdību mūsu valsts drošības stiprināšanā. Dāmas un kungi! Mūsu tautsaimniecības konkurētspēja un cilvēku labklājība ir gan valsts nākotnes, gan drošības jautājums.
Mūsu lielā problēma ir demogrāfija. Dzimstības veicināšanai nepietiek tikai ar pabalstiem. Ir jāinvestē kvalitatīvā izglītībā, veselības aprūpē un mājokļu pieejamībā ģimenēm. Un tas viss jādara nevis atrauti, bet kompleksi. Mēs to visu zinām, mēs meistarīgi rakstām plānus, stratēģijas un vīzijas. Taču kādreiz šie plāni ir arī jāīsteno. Latvijas konkurētspēja ir atkarīga no jaunu un ambiciozu iespēju radīšanas Latvijas eksportspējīgajiem uzņēmumiem īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Mūsu konkurētspēja ir arī tieši atkarīga no valsts snieguma uzņēmējdarbībā, zinātnē, izglītībā un inovācijās. Tikai tā mēs nostiprināsim savas pozīcijas kā labklājīga, stipra un moderna valsts, kas ir aktīva starptautiskās politikas dalībniece. Mums jāveido skaidra enerģētikas politika – biznesa attīstībai, kā arī Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Uzņēmējiem ir jāzina atklāta un tieša enerģētikas stratēģija – kur un kā valsts saredz iespējas ieguldīt, kādi būs enerģijas resursi un cik šī enerģija maksās. Mums jāstrādā pie infrastruktūras pieejamības, kas nodrošina ātru pārvietošanos, viedas tehnoloģijas un izmaksu ziņā efektīvus un inovatīvus risinājumus. Visbeidzot būtiska problēma ir nevienlīdzība – gan sociālā, gan reģionālās attīstības ziņā.
Mums ir jāpanāk tāda attīstība visā valstī, kas mazina reģionālo nevienlīdzību. Tas paredz investīcijas un attīstības stimulēšanu lauku teritorijās, nodrošinot infrastruktūru, darba iespējas un sabiedriskos pakalpojumus. Valsts prezidentam nav tiešu izpildvaras funkciju, tomēr esmu gatavs veicināt lēmumu pieņēmēju un tautsaimnieku dialogu, strādāt ar investoriem un veicināt mūsu valsts eksportspēju. Tas viss ir darāms kopā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Jaunieši! Vēlos īpaši vērsties pie jums. No šīs tribīnes esmu aicinājis jūs nebaidīties sapņot un dažkārt lauzt “stikla griestus”. Jūsu šīs dienas sapņi ir Latvijas nākotne. Daudziem no jums turpmāko dzīves ceļu un pamatu ir likuši jūsu vecāki un vecvecāki. Latvija ir viņu mājas. Pateicoties viņu atbalstam, jūs esat tie, kuri turpmāk veidos mūsu valsti. Protams, iespējas pasaulē ir lielas, un tās ir arī jāizmanto. Jo īpaši jaunībā.
Nav pieņemami, ka jaunieši izvēlas citas valstis, jo dažādu iemeslu dēļ Latvijā nejūtas saklausīti un atbalstīti. Tas ir mūsu – politiķu – pienākums Latviju padarīt par jūsu mājām. Es ceru, ka mēs spēsim sarunāties un arī jūsu idejas, jūsu pienesums kļūs par Latvijas nākotnes pamatu!
Godātie Latvijas cilvēki! Pirms vairāk nekā 200 gadiem Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis teica vārdus, ka Latvija nav bēdu ieleja – Latvija ir paradīzes dārzs. Šos viņa vārdus tieši pirms 24 gadiem no šīs tribīnes citēja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tā ir katras paaudzes atbildība. Šis ir mūsu laiks strādāt tā, lai šajā dārzā vēlētos dzīvot mūsu bērni un bērnu bērni. Es vēlreiz vēlos pateikties Saeimai par izrādīto uzticību, ievēlot mani Valsts prezidenta amatā. Gribu izmantot iespēju teikt lielu paldies prezidentam Egilam Levitam par darbu mūsu valsts labā. Tāpat liels paldies daudziem Latvijas iedzīvotājiem, ārvalstu vadītājiem un diplomātiskajiem priekšstāvjiem par apsveikumiem un laba vēlējumiem. Mēs visi – Saeimas deputāti, ministri un prezidents – esam šeit, lai kopā strādātu Latvijas labā. Meklēsim vienojošo, godīgi pārrunājot jautājumus un rodot risinājumus, bet nevairoties arī no atklātas domapmaiņas. Latvija ir mūsu atbildība un pienākums. Brīžos, kad nolaižas rokas un pārņem pesimisms, atcerēsimies, cik daudz ir paveikusi Latvijas tauta un mūsu priekšteči. Es vēlos pateikties maniem priekšgājējiem šajā amatā, valstsvīriem un sievām par padarīto! Šajās dienās Latvija ir gaišāka un skaistāka. Dziesmu un deju svētku 150. gadskārta nav tikai izcils mūzikas un dejas notikums. Tas ir atgādinājums mums pašiem par tām paaudzēm, tiem daudzajiem Latvijas vīriem un sievām, Latvijas jauniešiem, kuri ar dziesmu aizsāka mūsu tautas pašapziņas, atmodas un valstiskuma ceļu. Arī šodienas Latvijā Dziesmu un deju svētku tradīcija ir iedvesmas avots. Šī tradīcija ir labs pamudinājums paraudzīties pāri ikdienības trokšņiem, atmest nebūtisko un pāri visam saskatīt svarīgo – mūsu valsts pastāvēšanas jēgu.
Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlas dzīvot, strādāt un arī attīstīties brīvā, demokrātiskā un drošā valstī. Mūsu cilvēki neatkarīgi no tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības ir galvenā Latvijas valsts vērtība. Un tie nav skaļi vai patētiski vārdi. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo un apvienojas ap Latvijas valstiskuma ideju. Ciena un godā Satversmi. Tie ir visi cilvēki, kuri sarunājas un ciena valsts valodu – latviešu valodu. Un pāri visam – mīl un lepojas ar savu valsti, saviem Latvijas cilvēkiem. Vēlu, lai arī ikdienas gaitās mēs esam tikpat vienoti, saliedēti un gaiši kā šodien! Tikai kopā augšup mēs varam Latviju darīt stipru, modernu, taisnīgu un drošu! Dievs, svētī Latviju!
|
Latvijas Valsts prezidents – Edgars Rinkēvičs
31. maijā Saeima par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja Edgaru Rinkēviču. Par līdzšinējo ārlietu ministru nobalsoja 52 deputāti.
Edgars Rinkēvičs ir dzimis 1973. gadā. 1995. gadā ieguvis bakalaura grādu, absolvējot Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultāti. No 1994. līdz 1995. gadam studējis politiskās zinātnes Groningenas Universitātē Nīderlandē. 1997. gadā ieguvis maģistra grādu politikas zinātnēs Latvijas Universitātē. 2000. gadā iegūts maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Savu profesionālo karjeru E. Rinkēvičs uzsāka 1993. gadā kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos. No 1995. līdz 1997. gadam ieņēmis dažādus amatus Aizsardzības ministrijā. No 1997. līdz 2008. gadam bijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. No 2022.līdz 2005. gadam bijis arī Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO. No 2005. līdz 2007. gadam vadīja NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju. 2008. gadā E. Rinkēvičs kļuva par Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītāju.
Kopš 2011. gada 25. oktobra E. Rinkēvičs ir bijis Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
Valsts prezidenta pilnvaras
Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski. Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku. Valsts prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Valsts prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību. Valsts prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība. Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu, pēc kuras izdarāma tautas nobalsošana. Valsts prezidents ieceļ Latvijas un pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus, kā arī izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.
Valsts prezidentam Latvijas konstitucionālajā sistēmā ir piešķirtas funkcijas gan izpildvaras, gan likumdevēja varas, gan tiesu varas atzarā, tādējādi īstenojot sava veida līdzsvara funkciju starp varas atzariem.
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī “Par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros” ir norādīts, ka prezidents kā “partejiski neitrāls valsts konstitucionāls orgāns patstāvīgi darbojas vai līdzdarbojas valsts varas īstenošanā un ar savām formālām pilnvarām (un personīgo un amata autoritāti) ietekmē valsts lēmumu pieņemšanas procesu, to zināmā mērā virzot un koriģējot tā, lai šajā procesā tiktu ietverti arī aspekti, kas nav tikuši ietverti valdības koalīcijas apsvērumos”.
Valsts prezidenta “galvenā loma ir iesaistīties noteiktā politiskā situācijā vai citu konstitucionālo orgānu lēmuma pieņemšanas procesa stadijā un ar savu darbību dot noteiktu impulsu šīs situācijas atrisināšanā vai lēmuma uzlabošanā”.
|
|
