Publiskos iepirkumos veicinās konkurenci, mazinās korupcijas riskus

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas Saeimā pieņemti 2022. gada 3. martā, groza regulējuma 42. pantu, nosakot jaunus, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK norādītos izslēgšanas iemeslus, tādā veidā dodot pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus pretendentus. Piemēram, tiek precizēta nodokļu pārbaudes kārtība, nosakot, kādās situācijās būtu uzskatāms, ka kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.

Savukārt, grozot likuma 43. pantu, tiek precizēti pretendentu uzticamības nodrošināšanas kritēriji.

Likums papildināts ar 60.¹ pantu par līgumu reģistru, noteikta tā darbības kārtība. Izveidojot līgumu reģistru, tiek paplašināts informācijas apjoms, kas publiskojams par noslēgtajiem līgumiem, iekļaujot informāciju par līgumu faktisko izpildi.

Ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas Saeimā pieņemti 2022. gada 24. martā, tiek pilnveidots tiesiskais regulējums, lai panāktu atklātības un piegādātāju konkurences veicināšanu iepirkumos, kā arī, lai paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti un mazinātu korupcijas riskus publiskajos iepirkumos, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz šādas būtiskākās izmaiņas:

• pienākums pie noteiktas līgumcenas publicēt iepriekšējo informatīvo paziņojumu;
• pienākums piegādātāju konkurences neesamības gadījumā pārtraukt iepirkuma procedūru, ja pirms tās uzsākšanas netika rīkota noteiktām prasībām atbilstoša apspriede ar piegādātājiem;
• pilnveidoti noteikumi iepirkuma komisijas izveidošanai un darbībai;
• nepieciešamība noteiktos gadījumos aktualizēt tehniskās specifikācijas un pārskatīt tajās ietvertos rādītājus un aprēķinus, kas ietekmē paredzamo līgumcenu;
• noteiktas konkrētas preču un pakalpojumu grupas, kurās piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai nedrīkst izmantot tikai cenu.

Līdz ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā veiktas izmaiņas arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā. Grozījumi šajos likumos arī stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Jauni noteikumi

Vienlaikus ar iepirkumu jomas likumu grozījumu stāšanos spēkā 2023. gada 1. janvārī stājas spēkā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 816 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”, kas ievieš būtiskas izmaiņas iepirkumu pretendentu izslēgšanas nosacījumos.

Jaunajā tiesību aktā noteikts, ka iepirkuma procesā būs jāpārbauda pretendenta patiesā labuma guvējs un persona, kurai piedāvājumā ir izšķirošā ietekme, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Noteikumi paredz ārvalstīs reģistrēta piegādātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu saistību izpildes pārbaudi Latvijā, kā arī precizēts regulējums par neizpildīto nodokļu saistību pārbaudi un sagatavojamo e-izziņu, kurā ietverts statuss ne tikai par nodokļu samaksu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās, bet arī ziņas par to, vai savlaicīgi ir iesniegtas nodokļu deklarācijas, attiecīgo informāciju saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajām informācijas sistēmām.

Grozījumi arī nosaka, ka no 2023. gada 1. maija identificēties elektroniskajā iepirkumu sistēmā varēs tikai ar drošiem, kvalificētiem elektroniskiem identifikācijas līdzekļiem. Latvijas iedzīvotājiem tā ir personas apliecība jeb eID karte un eParaksts mobile.