Televīzijas programmām, kuras aizliegts retranslēt Latvijā, neizsniegs arī apraides atļauju

Līdz šim spēkā esošā normatīvā regulējuma dēļ radās situācija, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) var ierobežot televīzijas programmu retranslāciju Latvijas teritorijā no noteiktām valstīm, bet pēc tam šo programmu īpašnieki vai pārstāvji iesniedz NEPLP iesniegumu apraides atļaujas saņemšanai konkrētās programmas veidošanai jau Latvijas teritorijā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Šādos gadījumos, izsniedzot apraides atļauju, nebija iespējams nodrošināt, ka konkrētajā programmā netiks pieļauti būtiski nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi vai, piemēram, slēptas informācijas operācijas hibrīdkara apstākļos.

Lai novērstu šādu situāciju, ar grozījumiem tiek papildināts likuma 18. pants ar 2.¹ daļu, kas nosaka: “Aizliegts izsniegt apraides atļauju tādas televīzijas programmas apraidei, kura ir izslēgta no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, pamatojoties uz to, ka audiovizuālās programmas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, vai par kuras retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā NEPLP pēdējo piecu gadu laikā ir pieņēmusi lēmumu.”

NEPLP saskatījusi arī nepilnības attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā esošo programmu patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka informācija jāsniedz tikai par tādu PLG, kuram tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% juridiskās personas kapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai kurš to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Līdz ar to veidojās situācija, ka trim personām uzņēmumā kopumā var piederēt pat vairāk nekā 70% kapitāldaļu vai akciju, tomēr katram atsevišķi daļu apjoms nesasniedz 25%, tāpēc tās nav jānorāda kā PLG. Tomēr visām personām kopā ir pārliecinošs vairākums un iespējas būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību.

Tādējādi, lai novērstu situāciju, kad nav zināms, kuras personas īsteno kontroli un pieņem lēmumus par mediju uzņēmuma darbībām, ar grozījumiem noteikts, ka informācija jāsniedz par tādu PLG, kuram tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 5% juridiskās personas kapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai kurš to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

NEPLP būs tiesības jebkurā laikā pieprasīt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas saņēmis apraides atļauju, informāciju par tā PLG. Minētā informācija elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim būs jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā.

Ar grozījumiem tiek veicināta arī latviešu valodas izmantošana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās. Turpmāk programmas, kurām tiek veidots valodas celiņš, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt ar valodas celiņu valsts valodā.