Pētījuma “Tirdzniecības darījumu izmantošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā” ietvaros par 2018. un 2020. gadu 49 valstu kopā, izmantojot “spoguļstatistikas” metodi, veikta Latvijas importa un eksporta statistikas datu analīze, kā arī analizēta FID rīcībā esošā informācija, Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un dažādu valstu izstrādātie materiāli par tirdzniecības darījumu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NIL) legalizācijā.
FID pētījumā pievērsta uzmanība paņēmieniem, kas var tikt izmantoti tirdzniecības darījumu shēmās, kā arī apkopoti indikatori, kas liecina par iespējamām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām tirdzniecības darījumos.
FATF veikto pētījumu ietvaros secināts, ka tirdzniecības darījumu izmantošana ir viena no trim izplatītākajām metodēm līdzekļu pārvietošanai, ko noziedzīgie grupējumi izmanto, lai slēptu noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi, norādīts ziņojumā.
Pētījumā analizēto valstu tirdzniecības datu kopējais nesakritības apjoms 2020. gadā ir vairāk nekā 7,2 miljardi USD, savukārt 2018. gadā datu nesakritība bija par 16% lielāka, pārsniedzot 8,6 miljardus USD. Šāds datu nesakritības apjoms ir vērtējams kā būtisks. Tas skaidrojams ar vairāku apstākļu mijiedarbību – izaicinājumiem visaptverošas statistikas apkopošanā, nodokļu noziegumu shēmām un krāpšanām ar nodokļiem, kā arī iespējamo tirdzniecības darījumu izmantošanu noziedzīgās shēmās.
Gan 2018., gan 2020. gadā galvenokārt identificētas pazīmes, kas liecina par iespējamu NIL izvietošanu partnervalsts finanšu sistēmā nesakritības starpības apmērā. Samērā bieži novērots, ka tiek norādīta lielāka izvesto preču vērtība, saņemot samaksu par precēm, kurām saņēmējvalstī deklarēta mazāka vērtība. Tādējādi nesakritības starpības apmērā ir iespējama NIL izvietošana arī Latvijas finanšu sistēmā.
