Precizē līdzekļus, kurus var izmantot klienta neklātienes identifikācijai

Grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju” precizē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekta pienākumu klienta identifikācijai izmantot Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā noteikto nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli klienta neklātienes identifikācijai.

Kopš Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumu Nr. 392 “Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju” stāšanās spēkā ir mainījies NILLTPFN likuma regulējums attiecībā uz neklātienes klientu identifikāciju, norādīts likumprojekta anotācijā. Ir mainījies arī nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska profils, kas rada nepieciešamību pārskatīt likuma subjekta pienākumus attiecībā uz klienta neklātienes identifikāciju.

Nosacījumi attiecībā uz klienta identifikāciju noteikumos ierobežo likuma subjekta tiesības piemērot pasākumus atbilstoši identificētajam riska līmenim, vēstīts anotācijā. Riskos balstītas pieejas īstenošana nodrošina, ka formālās prasības tiek piemērotas atbilstoši izvērtētam un pamatotam risku līmenim, piemērojot klienta identifikācijai un izpētei tādas prasības, kuras ir lietderīgas un samērīgas.

Precizē terminoloģiju

2019. gada 29. jūnijā stājās spēkā grozījumi NILLTPFN likumā, kas papildināja likuma nosaukumu un paplašināja terminu lietojumu, ietverot terminu “proliferācija”. Noteikumu projekts paredz atbilstoši precizēt noteikumu nosaukumu un tajā lietoto terminoloģiju.

Noteikumu 7.¹ apakšpunktā tiek lietoti termini “elektroniskais paraksts” un “elektroniskā identifikācija” (kā risinājumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK izpratnē). Skaidrākai minēto risinājumu definēšanai noteikumos nodalīti identifikācijas risinājumu veidi, tos apzīmējot precīzākā terminoloģijā, nemainot pēc būtības, vienlaikus nodrošinot atbilstību Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā lietotajiem terminiem attiecībā uz nacionālajiem identifikācijas līdzekļiem.

Praksē iespējami gadījumi, kad personas foto un dokumenta foto tiek fiksēts ar video risinājumu, tomēr tā nav uzskatāma par videoidentifikāciju, bet par atsevišķu veidu, kā iegūt attiecīgos personu apliecinošā dokumenta uzņēmumus, proti, fiksējot videoierakstā. Noteikumi precizē terminoloģiju, nošķirot “ekrānuzņēmumu” no “fotouzņēmuma”.

Noteikumi nosaka, ka video saruna ar klientu, kurā viņam tiek uzdoti dažādi papildu jautājumi, nav uzskatāma par videoidentifikāciju. Šāda papildu intervija ir palīgrīks klienta izpētes veikšanā. Identifikācijai tiek izmantotas citas metodes, piemēram, e-paraksts, taču video saruna ir risinājums, kurā klients parakstās un/vai atbild uz jautājumiem par darījuma attiecību būtību u. c. Neparedzot skaidrojošu normu, var rasties izpratne, ka šāda video saruna, kura var ilgt līdz pat stundai, nedrīkst būt pārtraukta pat dažas sekundes.

Videoidentifikācija kā metode (veidota pēc Federālās Finanšu sektora uzraudzības iestādes cirkulāra pamata) ir tehniski komplicēta, tā norisinās īsu brīdi, tādēļ to nedrīkstētu jaukt ar video kā intervijas formu.

Video un audio faila glabāšana

2021. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi NILLTPFN likumā, kas paredzēja no tā izslēgt 23. panta otro daļu, kurā tika definēti gadījumi, kuros likuma subjektiem ir pienākums veikt klienta identifikāciju, klientam personīgi klātienē piedaloties identifikācijas procedūrā. Minētā grozījuma mērķis bija noteikt, ka klienta identifikācijas metodes izvēle tiek balstīta uz NILLTPFN likuma subjekta veikto risku novērtējumu, veicinot uz risku novērtējumu balstītas pieejas īstenošanu sadarbībā ar klientiem.

Noteikumu grozījumi paredz, ka neklātienes identifikācijas risinājumi, kas paredzēti noteikumu 7.³ un 7.⁴ apakšpunktā, nav piemērojami tikai gadījumos, ja klients vai patiesais labuma guvējs ir saistīts ar augsta riska trešo valsti vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju, kā arī citos gadījumos, balstoties uz likuma subjekta veikto risku novērtējumu.

Noteikumi arī precizē 13.² apakšpunktu, nosakot, ka NILLTPFN likuma subjekts iegūst pietiekamus klienta identifikācijas datus, kas norādīti likumā saskaņā ar iekšējās kontroles sistēmā noteikto.

Gadījumos, kad likuma subjekts izvēlējies īpaši drošu identifikācijas risinājumu, izmantojot noteikumu 10.1 punktā, 7.1 vai 7.2 apakšpunktā noteiktās metodes, video un audio faila saglabāšanai nepieciešami būtiski resursi, glabājot apjomīgus audio un video failus par lielu klientu skaitu. Noteikumi paredz kompensējošu pasākumu, nosakot, ka gadījumos, kad videoidentifikācija tiek izmantota kā papildu identifikācijas metode (papildus noteikumu 7.¹ apakšpunktā minētajai metodei), likuma subjekts var neglabāt videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiālus. Šādos gadījumos likuma subjekts glabā tikai personas un tās uzrādītā personu apliecinošā dokumenta attēlu.

Noteikumi precizē 17. punktu, vienkāršojot identifikācijas procesa dokumentāciju un nosakot, ka NILLTPFN likuma subjekts nodrošina iespēju atlasīt informāciju par klientiem, kuri identificēti neklātienes procedūrā, kas pēc būtības ietver pienākumu nodrošināt, ka identifikācijas process ir dokumentēts un informāciju par klientiem ir iespējams atbilstoši atlasīt.