Stingrāk uzraudzīs kultūras vērtību apriti

2018. gada 22. februārī tieslietu ministrs Latvijas vārdā parakstīja Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, norādīts likumprojekta anotācijā. Šīs Konvencijas mērķis ir novērst un apkarot kultūras vērtību iznīcināšanu, bojāšanu un nelikumīgu tirdzniecību, nosakot kriminālatbildību par konkrētām darbībām, stiprināt noziedzības novēršanu un pasākumus krimināltiesību jomā attiecībā uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret kultūras vērtībām, kā arī veicināt sadarbību valstiskā un starptautiskā līmenī, apkarojot noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar kultūras vērtībām.

Likumprojekta izstrādātājs – Kultūras ministrija – no kultūras pieminekļu aizsardzības nozares normatīvajiem aktiem kopumā secinājusi, ka likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” nenosaka visu nepieciešamo regulējumu, lai izpildītu Konvencijas prasības kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Līdz ar to grozījumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt Konvencijas prasību ieviešanu likumā.

Turklāt 2021. gada 2. februārī, stājoties spēkā grozījumiem Krimināllikumā, tika papildinātas un precizētas šajā tiesību aktā noteiktās aizsargājamo kultūras vērtību definīcijas, kā arī noteikta kriminālatbildība par tādām nelikumīgām darbībām, par kurām kriminālatbildība līdz šim netika paredzēta.

Uzzini vairāk >>

• Uz kādām senlietām un kultūras priekšmetiem attiecas Krimināllikuma normas

Līdz ar to grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” bija jāsalāgo ar grozījumiem Krimināllikumā, norādīts likumprojekta anotācijā.

Aizliegts izvest un ievest nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus

Likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” precizēti vairāki panti, kā arī tie papildināti ar jaunu regulējumu.

Likuma 3. pants izteikts jaunā redakcijā, tostarp paredzot, ka kultūras pieminekļus aizliegts iznīcināt, bojāt vai apgānīt.

Arī likuma 3.¹ pants izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka aizliegts iznīcināt, bojāt un bez Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atļaujas atsavināt, iegūt, glabāt, pārvietot un pārsūtīt senlietas, kuras saskaņā ar šī likuma 7. panta ceturtās daļas noteikumiem pieder Latvijas valstij.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā, 45. panta 1.¹ daļā noteikts, ka NKMP uzrauga:

• darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;
• personas, kuras darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kuras šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 eiro.

Savukārt likuma 4. pants papildināts ar trešo daļu, nosakot, ka aizliegts izvest no Latvijas un ievest tajā nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus. Minētais aizliegums attiecas uz ikvienu tiesību subjektu, tādējādi nodrošinot tiesiskās vienlīdzības principu, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais tiesību subjekts ir privātpersona vai publiska persona, norādīts anotācijā.

Iegūtie līdzekļi jāizmanto kultūras pieminekļa uzturēšanai

Jaunā redakcijā izteikts likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 12. pants, kurā definēta kultūras pieminekļu valsts uzskaites organizācija. Tas papildināts ar otro daļu, nosakot, ka kultūras mantojuma aizsardzības valsts funkcijas tiek īstenotas kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā “Mantojums”.

Jaunā redakcijā izteikts likuma 25. pants, kas nosaka no kultūras pieminekļu izmantošanas iegūto līdzekļu izlietošanu. Turpmāk publiskai personai no tās īpašumā (valdījumā) esošā kultūras pieminekļa izmantošanas veiktās saimnieciskās darbības gūtie ienākumi vispirms būs jāizmanto kultūras pieminekļa uzturēšanai, izpētei, atjaunošanai, publiskas pieejamības nodrošināšanai, kā arī kultūras un izglītības mērķiem. No kultūras pieminekļa izmantošanas iegūto līdzekļu lietošana citiem mērķiem būs pieļaujama, ja kultūras piemineklis ir uzturēts labā saglabātības stāvoklī.

Ar grozījumiem 26. panta otrā daļa papildināta ar 13. punktu, nosakot, ka NKMP ir tiesības arī izdot administratīvos aktus, kas uzdod tāda valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa, kura uzturēšana netiek nodrošināta, īpašniekam (valdītājam) veikt neatliekamos kultūras pieminekļa uzturēšanas vai konservācijas darbus. Ja uzdotie darbi netiek veikti, tos īpašnieka (valdītāja) vietā var veikt pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, ar veiktajiem darbiem saistītos izdevumus piedzenot no attiecīgā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja).

Likuma 36. pantā kompetence administratīvo pārkāpumu procesā paredzēta arī pašvaldībām, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma procesu par likuma 32., 33., 34. un 35. pantā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem veic NKMP, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem – tās pašvaldības būvvalde, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.

Pārejas noteikumos noteikts, ka vairāki likuma grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.