SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. novembrī, 2021
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Reģistri
3
3

Kādas izmaiņas gaidāmas NVO regulējumā

2021. gada 1. novembrī Uzņēmumu reģistrā bija ierakstītas 23 408 biedrības, no tām savu darbības jomu norādījušas tikai 2393. Savukārt no reģistrētajiem 1563 nodibinājumiem darbības jomu ir norādījuši tikai 163.

Freepik

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas nodoti sabiedriskajai apspriešanai līdz 30. novembrim, paredz noteikt biedrībām un nodibinājumiem obligātu prasību norādīt darbības jomu, regulējumu biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē, kā arī iespēju ar Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu likvidēt neaktīvās biedrības un nodibinājumus, kas nepilda normatīvajos aktos noteiktās prasības.

īsumā
  • Patlaban darbības jomas ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā ir brīvprātīga.
  • 2021. gada 1. novembrī Uzņēmumu reģistrā bija ierakstītas 23 408 biedrības, no tām savu darbības jomu norādījušas tikai 2393.
  • Ministru kabineta noteikumos Nr. 779 ietvertās darbības jomas tiks pārskatītas un reducētas līdz aptuveni 20—25 darbības jomām.
  • Grozījumi paredz attālināto dalību un balsošanu biedru sapulcē.
  • Projekts paredz tiesības Uzņēmumu reģistram un Valsts ieņēmumu dienestam vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kuri ir reģistrēti UR, bet praktiski savu darbību ilgstoši neveic un pienākumus nepilda.
  • Gan biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, gan biedrība “Sabiedriskās politikas centrs “Providus” ” atbalsta Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, bet vērš uzmanību neskaidrībām.

LV portāls jau vairākkārt ir rakstījis, ka Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) jomā nevalstiskās organizācijas (NVO) netiek pietiekami uzraudzītas un to deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam 5.3 punktā noteikto: nodrošināt NVO sektora lielāku caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti monitorēt sektora NILLTPF riskus. Pasākumu plānā norādīts, ka mērķis ir pilnveidot normatīvo regulējumu, mazinot juridisko personu/NVO risku novērtējumā identificētos NILLTPF un sankciju neizpildes riskus, lai nodrošinātu NVO sektora efektīvu uzraudzību, sekmējot to lielāku caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti monitorēt sektora NILLTPF riskus.

Darbības jomas norādīšana šobrīd – brīvprātīga

Patlaban Biedrību un nodibinājumu likuma 15. panta 3. punkts paredz, ka biedrību un nodibinājumu reģistrā ieraksta biedrības vai nodibinājuma mērķi, kā arī darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” noteiktajai klasifikācijai, ja biedrība vai nodibinājums darbības jomu piesaka ierakstīšanai vai tās ierakstīšanu paredz likums, anotācijā norāda likumprojekta izstrādātāja – Tieslietu ministrija. Noteikumos ir ietvertas 15 darbības jomas ar apakšjomām (kopumā 66 darbības jomas).

Līdz ar to darbības jomas ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā ir brīvprātīga.

Darbības jomu norādījušas vien 2393 biedrības.

2021. gada 1. novembrī Uzņēmumu reģistrā (UR) bija ierakstītas 23 408 biedrības, no tām savu darbības jomu norādījušas tikai 2393. Savukārt no 1563 reģistrētajiem nodibinājumiem savu darbības jomu ir norādījuši tikai 163.

Biedrības un nodibinājumi darbojas dažādās jomās un veic daudzveidīgas aktivitātes. NVO darbība tiek reģistrēta dažādiem nolūkiem, no kuriem trīs būtiskākie ir:

  • organizāciju saimnieciskās darbības reģistrēšana;
  • organizāciju reģistrs pēc to darbības jomas jeb NVO klasificēšanas noteikumi;
  • uzskaite par tām organizācijām, kuras veic sabiedriskā labuma darbu.

Neskaidrība rada negatīvas sekas

Lai arī dažādi klasificēšanas noteikumi eksistē, tie nedod skaidru priekšstatu par NVO, jo nereti organizācijas nespēj identificēt ne savu saimniecisko darbību, ne reģistrē savu darbības jomu UR. Neskaidra kopējā NVO sektora aina rada negatīvas sekas, secināts likumprojekta anotācijā. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus.

Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru.

Ievērojot minēto, kā obligātu pienākumu visām biedrībām un nodibinājumiem nepieciešams noteikt norādīt savu darbības jomu, tādā veidā padarot NVO sektoru pārskatāmāku ne tikai attiecībās ar finanšu sektoru, bet kopumā, uzskata likumprojekta izstrādātāji.

Būs jāreģistrē darbības joma

Konkrētas un nepārprotamas darbības jomas reģistrēšana atvieglotu gan finanšu institūciju darbu, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem nebūtu jātērē resursi, lai noskaidrotu NVO patieso nodarbošanās veidu, kā arī efektīvāk varētu veikt NVO kontroli un uzraudzību.

Līdz ar to likumprojekts piedāvā Biedrību un nodibinājuma likumu papildināt ar 12.1 pantu, kas paredz noteikt, ka biedrības un nodibinājumi tiek klasificēti atbilstoši to darbības jomai. Iecerēts, ka Ministru kabinets (MK) noteiks biedrību un nodibinājumu:

  • klasifikāciju atbilstoši to darbības jomai;
  • darbības jomas pieteikšanas un maiņas kārtību;
  • darbības jomas klasifikatora vešanas un uzturēšanas kārtību.

Darbības jomas tiks pārskatītas

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka MK noteikumos Nr. 779 ietvertās darbības jomas tiks pārskatītas un reducētas līdz aptuveni 2025 darbības jomām, kurās būs ietvertas (savstarpēji integrētas) arī sabiedriskā labuma statusa jomas, kā arī tiks vētītas tās darbības jomas, kuras vairs nav aktuālas.

Tāpat plānots ierobežot darbības jomu skaitu, kuras organizācija varēs norādīt (piemēram, ne vairāk kā 10 darbības jomu, no kurām viena varētu būt pamatdarbības joma, bet pārējās papildu darbības jomas).

Plānots ierobežot darbības jomu skaitu, kuras organizācija varēs norādīt.

Plānotajām darbības jomām būtu jāatbilst arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 8. rekomendācijā norādītajām bezpeļņu organizāciju darbības jomām, piemēram, izglītībai, kultūrai, sociālajai aizsardzībai un sociālajai labklājībai, labdarībai un brīvprātīgā darba veicināšanai, starptautiskajai palīdzībai.

Tāpat iecerēts, ka varētu norādīt primāro mērķgrupu, ja tāda ir (piemēram, jaunieši, seniori, bērni, mazākumtautības iedzīvotāji utt.) un īpašo organizācijas formu (piemēram, organizāciju apvienība). Šāds regulējums ir izvēlēts, ņemot vērā Pētījumā par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020—2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi” ieteikto Latvijas NVO klasifikācijas uzlabošanas risinājuma 2. variantu.

Varēs rīkot attālinātās sapulces

Biedrību un nodibinājumu likumā patlaban nav ietverts skaidrs un nepārprotams regulējums, ka biedrības biedru sapulci var noturēt, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, līdz ar to biedrībām rodas šaubas par šādas iespējas izmantošanu. Taču, attīstoties interneta tehnoloģijām un personu pārvietošanās brīvībai, arvien biežāk rodas nepieciešamība piedalīties biedru sapulcē attālināti, norādīts anotācijā.

Tāpēc likumprojekts paredz papildināt likumu ar 37.1. pantu, kas regulēs attālināto dalību un balsošanu biedru sapulcē. Tāpat projekts paredz iespēju par biedru sapulcē iekļautajiem darba kārtības jautājumiem balsot rakstveidā pirms biedru sapulces.

Lai NVO netiktu izmantotas ļaunprātīgi

FATF 8. rekomendācija paredz valstīm pienākumu pārskatīt to tiesību aktu regulējuma atbilstību attiecībā uz NVO, kuras var tikt ļaunprātīgi izmantotas terorisma finansēšanas nolūkos. NVO ir īpaši neaizsargātas, un valstu pienākums ir garantēt, ka tās nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Proti, ir jāgarantē, ka organizācijas ļaunprātīgi neizmanto NVO:

  • slēpjot savus patiesos nolūkus likumīgi izveidota subjekta aizsegā;
  • kā kanālu terorisma finansēšanai, tostarp, lai izvairītos no līdzekļu iesaldēšanas pasākumiem;
  • slēpjot vai maskējot tādu līdzekļu slepenu novirzīšanu, kuri ir paredzēti likumīgiem mērķiem, bet tiek novirzīti terorisma finansēšanas mērķiem.

Neaktīvu biedrību un nodibinājumu likvidācija

Projekts paredz tiesības UR un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kuri ir reģistrēti UR, bet praktiski savu darbību ilgstoši neveic un pienākumus nepilda.

Pamatojoties uz VID lēmumu, biedrību vai nodibinājumu no biedrību un nodibinājumu reģistra varēs izslēgt, ja biedrība vai nodibinājums trīs mēnešu laikā pēc administratīvā soda piešķiršanas nav iesniedzis gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz divi gadi.

4414 biedrību nav iesniegts gada pārskats par 2020., 2019. un 2018. gadu.

Paredzot biedrību un nodibinājumu likvidāciju ar UR un VID lēmumu, tiks nodrošināta lielāka NVO sektora caurskatāmība, ņemot vērā, ka šādas čaulas juridiskās personas var tikt izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, uzskata likumprojekta izstrādātāji.

2021. gada 1. novembrī pavisam bija 4414 biedrību, kurām nav iesniegts gada pārskats par 2020., 2019. un 2018. gadu. Savukārt tādi nodibinājumi (kuriem nav iesniegts gada pārskats par 2020., 2019. un 2018. gadu) bija 404. Biedrības kurām nav reģistrēta neviena pārstāvēt tiesīgā persona ir 343, bet nodibinājumi – 21.

Jāievieš jauns biedrību un nodibinājumu klasifikators

Gan biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse” (LPA), gan biedrība “Sabiedriskās politikas centrs “Providus” ” atbalsta Tieslietu ministrijas izstrādāto tiesību aktu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

LPA direktore Kristīne Zonberga uzsver, ka grozījumi atrisinātu vairākus problēmjautājumus, par kuriem tiek diskutēts jau gadiem.

Pandēmijas laika regulējums attiecībā uz attālinātajām sēdēm ir devis iespēju nevalstiskajam sektoram pierādīt, ka tas spēj noorganizēt biedru sapulces un balsošanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, kas nodrošina biedriem likumā un statūtos noteiktās tiesības balsot, diskutēt, iepazīties ar informāciju, uzdot jautājumus, kā arī nodrošina drošu biedru identifikāciju un kārtību šo tiesību īstenošanai. Par šādu iespēju modernizēt NVO darbību vēl 2017. gadā Saeima bija noraidoša, un tā neatbalstīja LPA priekšlikumu grozīt Biedrību un nodibinājumu likumu, paredzot tiesības organizēt attālinātās sēdes,” atceras K. Zonberga.

LPA uzskata, ka atbalstāma ir arī obligātā jomu reģistrācija, jo biedrību un nodibinājumu klasificēšana vai grupēšana atbilstoši darbības jomai ir priekšnoteikums, lai varētu veikt efektīvu sektora analītiku, uzraudzību un ieviestu datos balstītu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku. Tomēr būtiski, lai līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā tiktu ieviests arī jauns Biedrību un nodibinājumu klasifikators, jo esošais neatbilst sektora specifikai. Tāpat jāveic uzlabojumi VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, lai NVO varētu reģistrēt jomu līdz ar gada pārskata iesniegšanu,” secina LPA direktore. Pretējā gadījumā likuma grozījumi stāsies spēkā, bet nebūs izdarīti priekšdarbi, lai tie veiksmīgi varētu tikt ieviesti, neradot visām iesaistītajām pusēm lieku administratīvo slogu.”

LPA atbalsta, ka tiek rasti risinājumi, kā no reģistra tiek izslēgtas tās organizācijas, kuras ilgstošā periodā nav bijušas aktīvas, kā arī nav sniegušas ziņas par sevi VID vai UR. Tomēr vienlaikus ir nepieciešams rast risinājumus, kā atvieglot likvidēšanas procedūru. 2019. gada LPA aptaujā par likvidācijas procesu 73,3% respondentu norādījuši, ka likvidācijas procedūras ir neatbilstošas NVO kapacitātei.  

Nav skaidrs, vai būs jāgroza statūti

Pēc domnīcas Providus” direktores Ivetas Kažokas ieskatiem, piedāvātais risinājums, kā NVO identificē un aktualizē datus par darbības jomu, ir ļoti veiksmīgs un ērts, proti, jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot dokumentus UR, savukārt esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Vienlaikus viņa norāda arī uz neskaidriem jautājumiem. Piemēram, no piedāvātas tiesību normas redakcijas nav saprotams, vai biedrībām un nodibinājumiem būs jāveic kādas izmaiņas statūtos, lai biedru sapulces varētu notikt attālināti. Attālinātās dalības regulējums būtu jārada vienkāršs un viegli īstenojams, bez pienākuma grozīt statūtus.

Gan Providus”, gan LPA arī vērš uzmanību, ka no anotācijas nav saprotams, kas notiek ar likvidētās NVO mantu pēc tam, kad organizācijas darbība ir izbeigta. Tiesiskais regulējums nosaka, ka šādā gadījumā manta piekrīt valstij un valsts veic tās realizāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, taču biedrības iesaka veidot sistēmu, kā līdzekļus, kuri iegūti šādā procesā, var atgriezt nevalstiskajā sektorā, piemēram, regulāri palielinot NVO fonda finansējumu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU