FOTO: Freepik.
Sabiedriskajai apspriešanai līdz 7. jūnijam nodots grozījumu projekts noteikumos par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā. Projekts nosaka obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu gada pārskata vadības ziņojumā, kā arī paredz gadījumus, kādos biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta atzinums.
LV portāls jau vairākkārt ir rakstījis, ka Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) jomā nevalstiskās organizācijas (NVO) netiek pietiekami uzraudzītas un to deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību. Normatīvie akti līdz šim neparedzēja obligātu pienākumu reģistrēt NVO darbības jomu.
Plašāk par tēmu >> |
Tomēr šī gada 20. martā stājās spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas papildināti ar 12.1 pantu, nosakot, ka no 1. jūlija biedrības un nodibinājumi tiek klasificēti atbilstoši to darbības jomai. Savukārt Ministru kabinetam (MK) likumā deleģēts pienākums noteikt biedrību un nodibinājumu klasifikāciju atbilstoši to darbības jomai, kā arī darbības jomas pieteikšanas un maiņas kārtību.
Šobrīd MK noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” paredz, ka biedrības un nodibinājumi, iesniedzot gada pārskatu, vadības ziņojumā var brīvprātīgi norādīt savu darbības jomu.
Grozījumu projekts, kas nodots sabiedriskajai apspriešanai, minēto prasību noteic kā obligātu. Turpmāk, iesniedzot gada pārskata vadības ziņojumu, būs jānorāda darbības joma atbilstoši biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiks papildināta ar biedrību un nodibinājumu darbības jomu uzskaitījumu, no kura organizācijas varēs izvēlēties sev atbilstošāko, skaidrots grozījumu projekta anotācijā.
To biedrību un nodibinājumu, kuri biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstīti līdz 2024. gada 30. jūnijam, darbības joma būs jānorāda, iesniedzot VID EDS gada pārskatu par 2024. gadu.
Tiesību akta projektā paredzēti arī gadījumi, kādos biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta atzinums.
Pašlaik MK noteikumu 103. punkts nosaka: ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 eiro, tā gada pārskatu revidē un par veiktās revīzijas rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
Konkrētais apgrozījuma kritērijs, kad biedrības vai nodibinājuma gada pārskatu revidē zvērināts revidents, MK noteikumos Nr. 439 tika iestrādāts, pielīdzinot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajam neto apgrozījumam 800 000 eiro.
Šobrīd Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā tiek virzīti grozījumi, lai par 25% palielinātu komercsabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības. Plānots, ka neto apgrozījuma kritērijs turpmāk būs 1 000 000 eiro.
Līdz ar to, grozot MK noteikumu 103. punktu, paredzēts noteikt, ka visām biedrībām un nodibinājumiem, kuru apgrozījums pārsniegs 1 000 000 eiro, turpmāk būs nepieciešams revidēt gada pārskatu un par veiktās revīzijas rezultātiem revidentam būs jāsniedz ziņojums.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka NVO būtiski samazināsies administratīvais slogs, jo vairāk nekā pusei – 10 922 organizāciju – turpmāk, iesniedzot gada pārskatus VID, nebūs jāpievieno finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavotais ziņojums (atvasinājums).
2021. gadā darbojās 43, bet 2022. gadā – 52 biedrības un nodibinājumi, kam bija piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kuru gada pārskati bija jārevidē zvērinātam revidentam.
Atbilstoši 2022. gada datiem provizoriski varētu būt 64 biedrības un nodibinājumi, kuru gada pārskati būs jārevidē zvērinātam revidentam.
Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.
Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (plāna projekts ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.
Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”.
Izteikt priekšlikumus un iebildumus par grozījumu projektu Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” var līdz 7. jūnijam.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.