Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
9. novembrī stājas spēkā grozījumi Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā, kas izstrādāti, lai sakārtotu jautājumu par zvērināta notāra biroja un zvērināta tiesu izpildītāja biroja izveidi, paredzot birojam sabiedrības ar ierobežotu atbildību formu. Tiesu izpildītāju likumā ir arī stiprinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības izpildes procesā.
Tiesu izpildītāju likumā ietvertas atsevišķas izmaiņas, kuru mērķis ir atvieglot ar zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu.
Papildinot likuma 122. pantu, ar grozījumiem noteikts: ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sasaukt kopsapulci, kurā paredzētas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, tās priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, disciplinārlietu komisijas locekļa vai revīzijas komisijas vēlēšanas, šajos amatos ievēlētie turpina pildīt šajā likumā un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtos paredzētās funkcijas līdz brīdim, kad kopsapulce tos ievēlē atkārtoti vai šajos amatos ievēlē citus zvērinātus tiesu izpildītājus.
Izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā nosaka zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu. Zvērināts tiesu izpildītājs savu praksi turpmāk varēs organizēt kā pašnodarbināta persona.
Skaidra zvērināta tiesu izpildītāja biroja statusa noteikšana atvieglos Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzību pār to, jo būs skaidrs un saprotams biroja tiesiskais statuss un darbības veids. Ar grozījumiem paredzēts caurskatāms nodokļu režīms un nodokļu administrēšanas process, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai reģistrētu zvērināta tiesu izpildītāja biroju, tā dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana biroja reģistrēšanai komercreģistrā. Ar grozījumiem paredzēti noteikumi attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja biroja likvidāciju.
Tiesu izpildītāju likumā veikti grozījumi, lai maksimāli samazinātu riskus, ka zvērināta tiesu izpildītāja veiktās amata darbības un sniegtie pakalpojumi var tikt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju apiešanai.
Izslēgta iespēja zvērinātam tiesu izpildītājam amata pienākumu izpildē izmantot skaidras naudas norēķinus. Tāpat ar grozījumiem precizētas prasības bezskaidras naudas līdzekļu saņemšanai un izmaksai no zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konta amata pienākumu ietvaros.
Grozījumos arī ietverts regulējums, lai nodrošinātu izpildu darbību nepārtrauktību visās lietvedībā esošajās lietās pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas.
Savukārt grozījumi Notariāta likumā izstrādāti, lai sakārtotu jautājumu par zvērināta notāra biroja izveidi, paredzot birojam SIA formu, tādējādi nosakot saprotamu biroja tiesisko statusu atbilstoši zvērināta notāra biroja faktiskajai saimnieciskajai darbībai, norādīts likumprojekta anotācijā.
Zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri. Jaunās izmaiņas zvērināta notāra birojam paredz noteikt SIA formu, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā.
Izmaiņas likumā nosaka, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pirms tam biroja dibinātājam saņemot Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišanu darbības veikšanai. Ar grozījumiem likumā iekļauti noteikumi attiecībā uz zvērināta notāra biroja likvidāciju.
Līdz šim atbilstošajos likumos nebija skaidri regulēts ne zvērināta notāra, ne zvērināta tiesu izpildītāja biroja tiesiskais statuss, līdz ar to praksē pastāvēja atšķirīga likumu interpretācija, pauž likumprojektu autori.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
