Ziņojumi par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā – kam pievērst uzmanību

Zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” zvērināta advokāte Alisa Leškoviča uzsver, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pants nosaka: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekta pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu NILLTPFN likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. [..] Subjekts ziņojumu VID iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.”

LV portāls jau rakstīja, ka no 1. oktobra tika atcelta līdzšinējā paralēlās ziņošanas kārtība, – informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ir iespējams iesniegt, izmantojot vienotu kanālu, iesniedzot ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā FID, kas to tūlītēji nosūtīs VID.

18 dažādas darījuma aizdomīguma pazīmes

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pants nosaka 18 dažādas darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā:

• privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;
• šim klientam ir neraksturīgi liels darījumu apjoms;
• ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie veido pārāk lielas summas;
• nekustamā īpašuma iegāde par uzskatāmi neatbilstošu cenu;
• darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību);
• darījumā izmantots viltots dokuments;
• aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;
• nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;
• privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 10 000 eiro vai vairāk;
• izvairīšanās no nodokļu nomaksas;
• uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u. c.);
• klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;
• konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām;
• konts ir tālu no klienta rezidences;
• klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;
• darījums ir klientam netipisks;
• klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus, kuriem (vai atsevišķiem to noteikumiem) nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa;
• ir neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.

VID norāda, ka dienests, vērtējot iesniegtos ziņojumus, pievērš uzmanību visām likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² panta trešajā daļā norādītajām aizdomīga darījuma pazīmēm.

VID uzraudzībā ir 13 dažādas likuma subjektu grupas, piemēram, ārpakalpojuma grāmatveži, nodokļu konsultanti, auto tirgotāji u. c.

• Naudas atmazgāšanas pārkāpumi: visvairāk sodu ārpakalpojumu grāmatvežiem

Svarīgākie aspekti

Savukārt “Sorainen” zvērinātā advokāte iesaka īpaši pievērst uzmanību darījumiem, kurus raksturo šādi aspekti:

• konts tālu no klienta rezidences;
• darījums ir klientam netipisks;
• klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus.

Svarīga funkcionējoša iekšējā kontroles sistēma

NILLTPFN likuma subjekti aizdomīgus darījumus konstatē saskaņā ar NILLTPFN likumā noteiktajā kārtībā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu (IKS), ņemot vērā savu un klienta riska novērtējumu, skaidro A. Leškoviča.

Iekšējās kontroles sistēmai ir jābūt kā konkrētām vadlīnijām darbiniekiem. Izlasot IKS, ir jāsaprot, kādi darījumi ir uzskatāmi par aizdomīgu darījumu, arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, un kādas darbības tālāk būtu jāveic.

Visbiežāk pieļautās kļūdas:

• IKS sistēma nesatur informāciju par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantu un tajā minētajiem, aizdomīgajiem darījumiem, par kuriem būtu jāziņo VID;
• IKS nesatur konkrētas vadlīnijas darbiniekiem;
• darbinieki netiek pienācīgi (vai regulāri) apmācīti, vai IKS ietver atsauces uz veciem tiesību aktiem;
• netiek veikts risku novērtējums ne sev (IKS tāds nav atrodams), ne arī saviem klientiem (nav veikti un dokumentēti klientu risku novērtējumi atbilstoši IKS);
• IKS izstrādāts tikai formāli;
• IKS nav iekļauta kārtība, kādā tiek iznīcināta izpētē iegūtā informācija un dokumenti.

A. Leškoviča vērš uzmanību –, lai gan likumdošanā kā obligāta prasība nav noteikta ieviest darbinieku apmācību žurnālu, taču ir jāpierāda, ka darbinieki tiek regulāri apmācīti.

Iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju uz 1000 lappusēm varētu uzskatīt par formālu.

Vēl viens no klientiem ir vērsies “Sorainen” birojā ar lūgumu, lai viņam palīdz orientēties nopirktajā standarta IKS dokumentācijā, kas bijusi uz 1000 lappusēm. Šādā gadījumā dokumentāciju varētu uzskatīt par formālu.

Klientu izpēte aizdomīgu darījumu identificēšanai

Klientu identifikācijas anketas ir jālūdz aizpildīt pirms attiecību uzsākšanas, un ir jāvērtē tieši klienta darījuma apjoms. Iepriekš ir bijušas dažādas neskaidrības, kuri darījumi būtu jāvērtē, bet līdz ar likumdošanas izmaiņām pretruna ir novērsta, atzīst A. Leškoviča.

Piemērs: Ja advokāts sniedz konsultācijas par klienta darījumu, kura summa pārsniedz 15 000 eiro, tad šis klienta veiktais darījums ir objekts, kuru ir jāizpēta.

Tad, kad veic klienta un darījuma partnera izpēti, ir jāpārbauda arī klienta sadarbības partneri sankciju sarakstos.

Paaugstināta riska jurisdikcija

Nosakot klienta riska pakāpi, ir jāņem vērā klienta patiesā labuma guvēja (PLG) saistība ar paaugstinātā riska jurisdikciju.

Piemērs: Klienta PLG ir no Krievijas, bet pastāvīgi uzturas Latvijā. Taču tas nevar būt iemesls, lai neievērotu likuma prasības. Līdz ar to, ja PLG ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju, ir jāveic izpēte.

A. Leškoviča: “Vēl viens gadījums ir saistīts ar Lielbritāniju. Saskaņā ar FID izstrādāto Nacionālo NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumu par 2017.—2019. gadu Lielbritānija ir atzīta par paaugstināta riska jurisdikciju. Ja klienta PLG ir saistīts ar šo valsti, ir jāveic izpēte.

Patiesā labuma guvēji jāvērtē arī tad, ja ir saistīti uzņēmumi. Ja klientam un uzņēmumam ir viens un tas pats PLG, proti, tie ir saistītie uzņēmumi, tas neatbrīvo no pienākuma vērtēt klienta darījumus un ziņot, ja tie šķiet aizdomīgi.”

Visbiežāk pieļautās kļūdas:

• klientu identifikācija visbiežāk notiek pēc darījuma;
• nav identificēti PLG, vai kā PLG norādītas juridiskas personas (ir jānorāda fiziskas personas);
• dokumenti/sarakste ar klientu netiek saglabāta, netiek pienācīgi dokumentēta klientu pārbaude.

Pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu

A. Leškoviča iesaka pievērst uzmanību, ja klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus, kuriem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa. Tiem nav ekonomiska pamata, kādēļ uzņēmums pērk preces vai veic darījumus, kas neatbilst tā saimnieciskajai darbībai. Vai arī naudas kustība notiek starp vairākiem uzņēmumiem, un tie nespēj izskaidrot, kāpēc tādi darījumi, pakalpojumi vai preces ir vajadzīgas saimnieciskajā darbībā.

Pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu:

• klients veic avansa maksājumus par preču iegādi, bet preces ilgstoši nesaņem;
• klients sniedz lielus aizdevumus, bet tiem nav apgrozījuma;
• informācija par klienta patiesā labuma guvēju nav pieejama, vienlaicīgi klientam (ārvalsts uzņēmumam) ir bankas konti Latvijā;
• darījumi nav izsekojami un saprotami;
• SIA veic rēķinu apmaksu, izmantojot (VID nedeklarētus) ārvalstu norēķinu kontus.

Piemērs: Klients saņem lielu aizdevumu, tad veic lielu maksājumu, to pamatojot ar glabājuma līgumu, bet subjekts nav veicis darījuma uzraudzību un nav ziņojis par to kā aizdomīgu darījumu.

Šogad saņemti vairāk nekā 4000 ziņojumu

Pērn VID ir saņēmis 4873 ziņojumus par 12 341 darījumiem, savukārt šī gada deviņos mēnešos – 4226 ziņojumus par 12 831 darījumiem. Jebkuru citu informāciju, kas saistīta ar aizdomīgu darījumu iesniegšanu un tajos sniegto informāciju saskaņā ar NILLTPFN likuma 48. panta pirmo daļu VID nav tiesību izpaust. NILLTPFN likuma subjektu sniegtā informācija par klientu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem tiek izvērtēta kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju, veicot nodokļu maksātāju datu analīzi.

Informācija par NILLTPFN likuma subjektiem, kuru uzraudzību īsteno VID un kuriem piemērotas soda sankcijas par NILLTPFN likuma prasību izpildi, tiek publicēta VID mājaslapā šeit.