Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.
Saeima 10. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz spēkā esošās kadastrālās vērtības turpināt piemērot līdz 2025. gada 1. janvārim.
Kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam apstiprinās līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ar grozījumiem noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. janvārim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredzēs samērīgu nekustamā īpašuma nodokli un kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno kadastrālo vērtību bāzi.
Likumprojektā būs jānosaka samērīgs nekustamā īpašuma nodokļa slogs dzīvokļu īpašumiem un dzīvojamajām mājām, ja tos neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī zemei, tostarp lauksaimniecībā izmantojamai zemei, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Saeima šonedēļ ir galīgajā lasījumā pieņēmusi jaunu Grāmatvedības likumu, kas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993. gada.
Jauns likums pieņemts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot plašāku likumā lietoto terminu skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, teikts projekta anotācijā.
Jauns regulējums ir nepieciešams, arī ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to izmantojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse, teikts projekta anotācijā.
Likums noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Saeima 8. jūnijā trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.
T. s augstskolu reforma paredz iedalīt augstākās izglītības iestādes četros tipos:
Likumā noteikti konkrēti atbilstības kritēriji.
Piemēram, zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Vismaz 65% akadēmiskā personāla būs jābūt zinātnes doktora grādam.
Savukārt mākslu un kultūras universitātes īstenos bakalaura un maģistra studiju programmas, kā arī profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā uzrādīti starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī veidotas kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. Vismaz 70% studējošo būs jāstudē māksla. Savukārt vismaz 40% vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam vai profesionālajam grādam mākslās, tostarp vismaz 25% jābūt zinātnes doktora grādam un vismaz 20% akadēmiskā personāla jābūt nacionālā un starptautiskā līmenī atzītiem māksliniekiem.
Lietišķo zinātņu universitātes, kā arī augstskolas īstenos bakalaura un maģistra līmeņa programmas. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā būs uzrādīts starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī programmas tiks veidotas sadarbībā ar citu partnerinstitūciju. Universitātei jāīsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, bet augstskolai – vismaz vienā. Universitātē vismaz 60% vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, savukārt augstskolā – vismaz 50%.
Grozījumi paredz, ka augstskolām trīs gadu laikā, kopš uzsākta studiju programmu īstenošana, būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests lems par augstskolas izslēgšanu no Augstskolu reģistra.
Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, valsts dibinātajām augstskolām būs jāizvairās no nepamatotas jomu dublēšanās.
Grozījumi arī precizē jautājumu par valsts augstskolu reorganizācijas kārtību, norādot iespējamos strukturālos risinājumus.
Grozījumi valsts dibinātās augstskolās paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību.
Noteikts arī “politiskās atdzišanas” periods padomes locekļiem. Proti, padomes loceklis pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs būt bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.
Plašāk:
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras un samazināt valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Turpmāk par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā būs jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā tagad būs jāmaksā 2% no īpašuma vērtības.
Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā. Ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tostarp jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā turpmāk varēs iesniegt, aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas personas iesniegums kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.
Ārvalstīs dzīvojošajām personām personas apliecība (eID karte) kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikts no 2025. gada, paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
Iepriekš Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karti kā obligātu personu apliecinošs dokumentu bija plānots noteikt no 2031. gada.
Īsāks termiņš noteikts, lai personas, kuras dzīvo ārvalstīs, pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus saņemt ērtāk un drošāk, teikts grozījumu anotācijā.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu – grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas paredz noteikt vienotu regulējumu attiecībām starp mājokļu un zemes īpašniekiem dalītajā īpašumā.
Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas savukārt mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā.
Likumprojektā piedāvātā vienotā regulējuma būtiskākas iezīmes:
Jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas reizes ir grozīti likumi, trīs Satversmes tiesas spriedumos piespiedu nomu regulējošās tiesību normas ir atzītas par neatbilstošām Satversmei.
Saeima konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz noteikt vairākas jaunas atceres dienas:
Iecerēts noteikt arī jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu.
Par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu iecerēts noteikt 2. martu, kad 1945. gadā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
17. martu rosināts noteikt par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944. gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana. Šajā datumā iecerēts aicināt godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Savukārt 21. novembrī aicināts atminēties 2013. gada 21. novembrī notikušo traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Atceres diena būtu piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas upuriem un atgādinātu sabiedrības kopējo atbildību, lai nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
15. oktobri rosināts noteikt par Valsts valodas dienu, jo 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Atzīmējot Valsts valodas dienu, tiktu uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālā nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9. jūnijā konceptuāli atbalstīja izmaiņas Ostu likumā, kas paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.
Grozījumi paredz noteikt, ka katrai lielajai ostai būs sava kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) piederēs valstij. Akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu.
Plašāk:
Administratīvi teritoriālās reformas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Latviešu vēsturisko zemju likuma projektu.
Tas paredz radīt nepieciešamos priekšnoteikumus iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai. Jaunā likuma spēkā stāšanās plānota 2021. gada 1. jūlijā.
Likuma, kas risinātu vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības jautājumus, izstrādi paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Egils Levits.
Likumprojektam paredzēta preambula, kurā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.
Ar jauno likumu paredzēts uzsvērt katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Šajās zemēs pastāvošās kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu, kas raksturo latvietības daudzveidību, saglabāšanai un attīstīšanai nepieciešams pievērst visas sabiedrības uzmanību, paredzot arī atbalstu vietējām kopienām, lai sekmētu apzinātu un sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat likumprojekts noteic, ka Rīgas valstspilsēta kā Baltijas mēroga metropole ir vēsturiska Vidzemes daļa un Rīgas īpašā identitāte un kultūrvēsturiskās vides savdabība ir atbalstāma un veicināma. Kā vēsturiska Vidzemes daļa likuma projektā noteikta arī Jūrmalas valstspilsēta.
|
LV portālā ir apkopoti dažādi viedokļi par administratīvi teritoriālās reformu un topošo Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu.
Plašāk par tēmu – LV portāla sadaļā “Administratīvi teritoriālā reforma”.
|
