SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. martā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Kultūra
7
7

Iezīmējas Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes aprises

Piedāvātais likumprojekts nav deklaratīvs regulējums, bet paredz pārdomātus horizontālās sadarbības politikas instrumentus likumprojekta mērķu sasniegšanai, norāda tā sagatavotājs Valsts prezidents Egils Levits. Vai tas izdosies, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kāda taps visas likuma īstenošanā iesaistītās puses koordinējošā padome, par kuras aprisēm lems Saeima.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Viens no būtiskākajiem instrumentiem iecerētā Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošanā būs attīstības padome. Diskusijā par tās funkcijām, struktūru un padotību iezīmējas galvenie mērķi un risināmie jautājumi.

īsumā
  • Latviešu vēsturisko zemju padome paredzēta kā platforma, kura veicinās un koordinēs valsts un pašvaldību institūciju un vēsturisko zemju pārstāvju sadarbību likuma izpildē.
  • Padome nebūs juridiska persona un neizdos saistošus lēmumus. Padomes locekļi par darbu padomē atlīdzību nesaņems.
  • Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes darbības nodrošināšanai paredzēts izveidot sekretariātu ar trim amata vietām.
  • Vēl ir paredzama diskusija par padomes sastāvu un balsstiesībām tajā.

Topošais Latviešu vēsturisko zemju likums paredz noteikt katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai –, kā arī nodrošināt atbalstu vietējām kopienām savas kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanā un attīstīšanā. Likuma mērķu sasniegšana paredzēta, veidojot horizontālu politiku dažādu iesaistīto institūciju un kopienu sadarbībā, kuru koordinētu Vēsturisko zemju attīstības padome. Tās uzbūvi un darbību pirms otrā lasījuma pagājušajā nedēļā, 12. martā, apsprieda deputāti un speciālisti par likumprojektu atbildīgās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē.    

Padome – proaktīva koordinējoša institūcija

“Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome sekmē valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar latviešu vēsturisko zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību,” teikts likumprojekta redakcijā, ko Saeima atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Atbilstoši tai padome veicinātu saskaņotu politikas un atbalsta pasākumu izstrādi latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī pārraudzītu latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna īstenošanu, par kuru izstrādi un izpildi atbildīga būtu Kultūras ministrija (KM), bet to apstiprinātu Ministru kabinets (MK).

KM apspriešanai pirms otrā lasījuma piedāvā noteikt padomei koordinējošu lomu valsts un pašvaldību institūciju un vēsturisko zemju pārstāvju sadarbībā un rosina paredzēt, ka “padome izvērtē un sniedz atzinumus par saņemtajiem priekšlikumiem latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu saglabāšanai un attīstībai, kā arī sniedz priekšlikumus par šo jomu skarošiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem”.

“Padome koordinētu vēsturisko zemju attīstības politikas izstrādi, tostarp apstiprinātu latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, pārraudzītu un izvērtētu šīs politikas ieviešanu, kā šis plāns tiek īstenots,” iepazīstinot deputātus ar KM piedāvājumu, skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš.

Neizdos saistošus lēmumus

Komisijas sēdē diskusijā par padomes funkcijām iezīmējās viedoklis, ka padomei savā darbībā jābūt proaktīvai un jāpiedalās ne tikai visu iesaistīto pušu sadarbības koordinēšanā, bet arī politikas izstrādē savas atbildības jomā. Vienlaikus padomei netiktu dotas saistošu lēmumu pieņemšanas tiesības. “Ja padome ir konsultatīva institūcija, kas palīdz KM darboties ar kultūras politiku, tad nekādas problēmas nesaskatām. Taču, kolīdz Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi veidotu kā MK nepadotu institūciju ar patstāvīgām lēmumu pieņemšanas tiesībām, varētu rasties problēma, jo Satversmes 58. pants noteic, ka valsts pārvaldes institūcijas ir padotas Ministru kabinetam un nevienai citai institūcijai,” norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis.

Padome būs nevis iestāde, bet gan likumā noteikta politikas koordinēšanas, saskaņošanas, konsultēšanās institūcija, skaidroja Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps. Viņš arī atgādināja, ka Valsts prezidenta piedāvājums paredz četrus pīlārus – sadarbību, dialogu, koordināciju un kopdarbu.

Kā skaidro KM, Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes darbības nodrošināšanai paredzēts izveidot sekretariātu ar trim amata vietām – sekretariāta vadītāju, sabiedrisko attiecību speciālistu un juristu. Sekretariāta darbības izmaksas – apmēram 70 000 eiro gadā. Likumprojektā paredzēts, ka padomes locekļi par darbu padomē atlīdzību nesaņems. Par padomes darbības organizēšanu un tās sekretariāta funkciju nodrošināšanu atbildīga būs KM.

Likumprojekts paredz, ka MK apstiprina padomes nolikumu un sastāvu, kā arī nosaka pašvaldību pārstāvju ievēlēšanas kārtību un kārtību, kādā veidā nodrošina latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvju līdzdalību padomes darbībā.  

Vēlas dot balsstiesības sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem

Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sastāvā ir kultūras ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs un zemkopības ministrs. Visticamāk, šo uzskaitījumu papildinās arī ar tieslietu ministru, kā to rosinājis tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Saskaņā ar likumprojektu padomes sastāvā iekļautos ministrus var aizvietot ministra pilnvarota persona. Ministra pilnvarota persona var būt ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks vai ministrijas struktūrvienības vadītājs.

Tāpat padomes sastāvā likumprojekts paredz Valsts prezidenta pārstāvi, Saeimas pārstāvi un pa diviem vēlētiem pašvaldību pārstāvjiem no katras latviešu vēsturiskās zemes. Noteikts, ka padomes priekšsēdētājs ir kultūras ministrs, padomes locekļi no sava vidus ievēlēs divus padomes priekšsēdētāja vietniekus, padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvji.

Diskusijā par padomes sastāvu iezīmējās atbalsts priekšlikumam latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvjiem dot ne tikai padomdevēju, bet arī balsstiesības. “Padomes sastāvā vajadzētu būt sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Ja to nav, tad par kādu dialogu gan var runā?” norādīja Agris Bitāns, kurš komisijas sēdē pārstāvēja Vladislava Loča fondu un Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju. Šādas tiesības dodamas tikai tām nevalstiskajām organizācijām un kopienu pārstāvjiem, kas darbojas kultūrvēstures jomā, papildināja A. Bitāns. Valsts prezidents vēstulē komisijai jau ir lūdzis rast iespēju paredzēt balsstiesības padomē arī sabiedrības pārstāvjiem, informēja J. Pleps. Vēl jādiskutē par jautājumu, kā to izdarīt, lai padome būtu pietiekami darbspējīga, ņemot vērā paredzamo pārstāvamo viedokļu daudzveidību.

Atvērts jautājums par Saeimas, valstspilsētu un diasporas pārstāvjiem 

Joprojām atklāts ir arī jautājums par Saeimas pārstāvi padomē. Kā norādīja J. Pleps, ņemot vērā parlamenta autonomijas principu, vispirms ir jānoskaidro, vai Saeima pati vēlētos šādu pārstāvi deleģēt un kas tas būtu.

Tāpat deputātiem, iespējams, nāksies vēl diskutēt par Vidzemes pārstāvju vietu un īpatsvaru padomes sastāvā. Kā norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, Vidzeme kopā ar Rīgu kā viena latviešu vēsturiskā zeme rada vismaz divas problēmas. Pirmkārt, Rīgai un Vidzemei kultūrvēsturiskā ziņā piemīt būtiskas atšķirības un atšķirīgas var būt arī to abu iedzīvotāju intereses šajā jomā. Otrkārt, Rīga un Vidzeme kā viena vienība ir pārāk liela, lai padomē būtu proporcionālās attiecībās ar pārējām vēsturiskajām zemēm.

Pirms otrā lasījuma iesniegts priekšlikums arī par valstspilsētu deleģētu pārstāvju dalību padomē ar balsstiesībām, ko rosinājis deputāts Viktors Valainis, bet noraida Valsts prezidents. Aktualizēts arī jautājums par diasporas pārstāvju iesaisti, uz ko diskusijā norādīja deputāte Regīna Ločmele. Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicinājusi “jēdzienu “iedzīvotāji” likumprojekta tekstā aizstāt ar jēdzienu “[zemju] piederīgie” (kad jēdziens attiecas uz indivīdiem) vai “[zemju] piederīgo kopienas” (kad jēdziens attiecas uz personu kopumu)”. Šāds precizējums atbilstu Diasporas likuma mērķiem “stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai” un “nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju,”” norāda ELA.

Pirms lemt par Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sastāvu, ir jāsagaida deputātu viedoklis par tās funkcijām, norādīja deputāts Ritvars Jansons. J. Pūce aicināja KM un Valsts prezidenta kanceleju saziņā ar Saeimas juridisko biroju sagatavot priekšlikumus par nevalstisko organizāciju iespējamo līdzdalības formu padomē, to iesaistes un atlases kārtību, kā arī citiem juridiskajiem aspektiem, kas attiecas uz padomes darbību. Padomes nolikums MK jāapstiprina līdz 30. jūnijam. 

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU