Darbs no pamatdarba brīvajā laikā

Pamatdarbs, blakus darbs un papildu darbs

Darba likuma 91.pants nosaka, ka darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Gadījumos kad darbinieks strādā pie vairākiem darba devējiem, ir jāizdala jēdziens pamatdarbs un blakusdarbs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, ka "par pamatdarbu tiek uzskatīts tas darbs, kurā darbinieks ir iesniedzis nodokļu grāmatiņu". Savukārt blakus darbu darbinieks veic pie cita darba devēja, ar kuru tam ir noslēgts darba līgums, un šajā darbā viņš darba devējam neiesniedz nodokļu grāmatiņu.

Blakus darbu nevajag jaukt ar papildu darbu. Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperte Druvita Irbe norāda, ka "darbinieks nevar pildīt blakus darbu pie pašreizējā darba devēja. Ja darbinieks pie esošā darba devēja veic citus darba pienākumus papildus noslēgtajam darba līgumam, tad tas ir papildu darbs".

Pastāv ierobežojumi veikt blakus darbu

K.Rācenājs stāsta, ka "ierobežojumus veikt blakusdarbu var noteikt darba devējs, tomēr šiem ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem darba līgumā vai koplīgumā. Ja darba līgumā vai koplīgumā nekas nav minēts par blakus darba veikšanu, tad blakus darba veikšana nav jāsaskaņo ar pamatdarba devēju".

D.Irbe informē, ka atbilstoši Darba likuma 92.pantam darbinieka tiesības veikt blakus darbu var ierobežot darba devējs, ciktāl tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargātām interesēm.

"Blakus darbu darbinieks veic pie cita darba devēja, ar kuru tam ir noslēgts darba līgums. Šajā darbā nav jāiesniedz algas nodokļu grāmatiņa. "

Parasti darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts aizliegums veikt blakusdarbu, bet pastāv piebilde, ka to var veikt, tikai iepriekš saskaņojot ar pamatdarba devēju. "Tādos gadījumos darbiniekam ir jāsniedz informācija, kurā uzņēmumā  tiks veikts blakus darbs, kādi būs paredzamie darba pienākumi. Darba devējam ir jāpārliecinās, vai darbs pie cita darba devēja neveidos interešu konflikta situāciju, kas var viņam kaitēt un atstāt negatīvu ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Piemēram, darbinieks, veicot blakus darbu, izmantos esošā darba devēja pamatlīdzekļus (datoru, transportlīdzekli), vai arī blakus darbs ir saistīts ar vienu un to pašu darba devēja komercdarbības veidu. Turklāt vērtēts tiek, kādā laikā blakus darbu plānots veikt. Ja darbinieks strādā pilnu darba laiku (40 stundas nedēļā), tad darba devējam ir jāizvērtē, vai blakus darbam veltītais laiks nodrošinās darbiniekam pietiekamu atpūtas laiku, lai kvalitatīvi izpildītu esošos darba pienākumus.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, darba devējs pieņem lēmumu par blakus darba veikšanu," stāsta D.Irbe.

Nodokļu grāmatiņa var būt tikai viena

Algas nodokļu grāmatiņu darbinieks var iesniegt tikai vienā darbavietā, jo saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 6.pantu katram Latvijas iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļu grāmatiņa.

To, kurā darbavietā nodokļu grāmatiņu iesniegt, izvēlas darbinieks. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļa norāda, ka nodokļu grāmatiņa ir jāiesniedz tajā darbavietā, kuru darbinieks uzskata par galveno ienākumu gūšanas vietu.

" Ierobežojumus veikt blakus darbu var noteikt darba devējs, tomēr šiem ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem darba līgumā vai koplīgumā. "

VID pārstāvji skaidro, ka, strādājot pamatdarbu un blakus darbu, katrā darbavietā nodokļu aprēķināšana tiek veikta nedaudz atšķirīgi. 

Tajā darbavietā, kurā tiks iesniegta nodokļu grāmatiņa, tiks piemērots gan neapliekamais minimums, gan atvieglojumi par apgādībā esošām personām (ja tādas pastāv). Savukārt strādājot bez nodokļu grāmatiņas, neapliekamais minimums un atvieglojumi netiks piemēroti. Līdz ar to darbiniekam izdevīgāk ir nodokļu grāmatiņu iesniegt tajā darbavietā, kurā ir lielāki ienākumi, tādējādi norādot to par savu pamata darbavietu.

"Darbiniekam ir tiesības jebkurā laikā savu algas nodokļa grāmatiņu atprasīt no viena darba devēja un iesniegt citam, arī, ja darba attiecības netiek pārtrauktas," norāda VID pārstāvji.

Pamatdarba un blakus darba apvienošana

Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē pieejamā informācija atklāj, ka 2010.gadā 40,4 tūkstoši darbinieku veica blakus darbu un 7,5 tūkstoši no tiem šim darbam veltīja 21 un vairāk stundu nedēļā. Tas nozīmē, ka ne vienmēr blakus darbs ir pusslodzes jeb nepilna laika darbs.

"Darbiniekam izdevīgāk ir nodokļu grāmatiņu iesniegt tajā darba vietā, kurā ir lielāki ienākumi."

K.Rācenājs klāsta, ka teorētiski ir iespējams strādāt divās darbavietās ar pilnu slodzi. "Vidēji vienā darbavietā ir 176 darba stundas mēnesī, tātad, divās darbavietās strādājot pilnu slodzi, sanāk 352 darba stundas mēnesī. Ja mēnesī vidēji ir 720 stundas, tad nokļūšanai no darba uz mājām un gulēšanai atliek 368 stundas mēnesī vai 12 stundas dienā. Tas ir skaitot visas dienas (gan darba dienas, gan brīvdienas).