No konkursā pieejamā finansējuma spēlfilmu projektiem piešķirts 544 061 EUR, atbalstot četru jaunu spēlfilmu ražošanas sākšanu. Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena debitēs pilnmetrāžas spēlfilmas formātā ar stāstu Legato (studija Trickster Pictures) – par pusaudzi Sofiju, kura uzaugusi Norvēģijā, bet tad uzzina, ka Rīgā dzīvo viņas tēvs, un slepus dodas uz Latviju, piepildot arī savu sapni izrauties no ziemeļu valsts, kurā ir tik maz saules. Režisore Elza Gauja studijā VFS Films sāks filmēt jau savu trešo pilnmetrāžas spēlfilmu Apprecēties un mirt – traģikomisku un avantūrisku stāstu par diviem „gandrīz bezpajumtniekiem”, kas cenšas kopā risināt katrs savas dzīves sarežģījumus. Režisors Dāvis Sīmanis turpina interesi par vēsturiskiem tematiem, filmu Spīgana (studija Mistrus Media) veidojot kā atriebības trilleri par spēcīgu sievieti, kura Otrā pasaules kara beigās atsakās kļūt par kārtējo upuri, bet nolemj nepadoties un cīnīties pretī. Savukārt brāļi režisori Raitis Ābele un Lauris Ābele iecerējuši gandrīz fantastisku stāstu Sātans un Vāgners par 1837. gada Rīgu, kur azartiskā virpulī satiekas Rihards Vāgners, masonu ložas noslēpumi, vēstures fakti un interpretācijas.
Praktiski visi spēlfilmu projekti iecerēti kā starptautiski kopražojumi, tāpēc daļa projektu plāno filmēšanu sākt tad, kad līdzfinansējums tiks apstiprināts arī partnervalstu fondos un institūcijās.
Dokumentālo filmu projektiem konkursā piešķirti 500 000 EUR, un arī šajā konkurencē vērojama stilistiska daudzveidība un sociāli aktuāla tematika. Režisore Signe Birkova studijā Mistrus Media veidos portretfilmu Dzīves simfonija par pasaules klases operdziedātāju Elīnu Garanču, kura nonākusi karjeras virsotnē un sāk izstrādāt plānu, kā šo spožo karjeru noslēgt un reizē turpināt. Režisore Elza Gauja filmā Kapu svētki (studija Picture House) pēta šo izteikti latvisko tradīciju un sociālo fenomenu, vairāku gadu garumā filmējot kapu svētku apmeklētājus Alūksnē, bet režisors Staņislavs Tokalovs uzsāk dokumentālu psiholoģisku pētījumu Kuba. Deprivācija, kurā analizē savas attiecības ar patēvu, kubieti Raulu, paplašinot pētījuma tēmu līdz vīrišķības izpratnei sabiedrībā. Ģeogrāfiski plaša filmēšana paredzama arī projektā Annas dārzs (studija Vino Films), kurā režisore Kristīne Briede izmantos savu pieredzi un kontaktus Indijā, pētot kādreizējās latviešu misionāres Annas Irbes atstātās pēdas un skatot viņas mūža darbu caur dekolonizācijas prizmu. Studija VFS Films un producents Uldis Cekulis turpina sadarboties ar Lietuvas kolēģiem – režisors Audrjus Stonis un kinozinātniece Zane Balčus kā scenārija līdzautore veido filmu Hercs Franks. Dzīve pēc nāves, radoši interpretējot pasaules dokumentālā kino klasiķa atstāto mantojumu. Režisors Ivars Zviedris veido ārkārtīgi personīgu filmu Sērošanas ceļvedis, paliekot īstens dokumentālists pat savas dzīves grūtākajos brīžos.
Animācijas filmu projektiem šogad tiek piešķirti 1 400 000 EUR (tai skaitā arī 1 miljons eiro, kas ar Ministru kabineta lēmumu tika papildus piešķirts sadalīšanai 2025. gada animācijas filmu konkursā). Atbalstīšanai izvirzītā pilnmetrāžas filma ir projekts Limbo, kuru režisors Gints Zilbalodis veido kā fantastisku piedzīvojumu stāstu par grūtu lēmumu pieņemšanu, par došanos uz priekšu un sākšanu no jauna. Kā animācijas īsfilmu cikls (8 sērijas x 7 min) studijā Atom Art top sākumskolas vecuma bērniem paredzētais, igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmatas iedvesmotais projekts Oskars un lietas, kurā režisors Edmunds Jansons iegulda arī savas atmiņas par lieliskām attiecībām ar vecmāmiņu.
Animācijas projektu konkursā atbalstītas arī divas topošās īsfilmas. Studija Animācijas Brigāde un režisore Dace Rīdūze uzsākusi starptautisku sadarbību ar igauņu animācijas studiju Nukufilm, veidojot filmu Sfinksas Albertas smaids, kurā stāsts aizsākas Rīgas slavenajā jūgendstila pērlē, Alberta ielā, un galu galā aizved uz Ēģipti, dodot iemeslu klasiskā leļļu filmā izmantot arī sarežģīto smilšu animācijas tehniku. Starptautisks potenciāls un sadarbība plānota arī ironiskajā divdimensiju animācijas īsfilmā Saule spīd visiem, ko režisore Anete Melece veidos studijā Lokomotīve kopā ar Šveices animatoriem.
Detalizēta informācija par visiem atbalstītajiem projektiem atrodama NKC mājaslapā ŠEIT.
Konteksts: Nacionālais Kino centrs (NKC) 2025. gada 31. janvārī izsludināja 2025. gada filmu ražošanas konkursu ar mērķi atbalstīt jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu. Projektu iesniegšana noslēdzās 6. martā, NKC tika iesniegti 11 spēlfilmu, 9 animācijas filmu un 15 dokumentālo filmu projekti ar kopējo pieprasījumu 2025. gadam EUR 4 895 635.
Konkursā iesniegto projektu publiskās prezentācijas notika Nacionālajā Filmu skolā 7., 8. un 9. aprīlī, projektus vērtēja ekspertu komisijas un konsultatīvie sabiedrības pārstāvji. Spēlfilmu ekspertu komisijā strādā režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un kinokritiķe, festivāla Riga IFF radošā direktore Sonora Broka, dokumentālo filmu komisijā – režisore Dace Pūce un producente Ieva Ūbele, animācijas filmu komisijā – režisore Māra Liniņa un kinokritiķe Kristīne Simsone. Katrā ekspertu komisijā strādā arī viens NKC pārstāvis – spēlfilmu komisijā Inga Blese, animācijas un dokumentālo filmu komisijā Kristīne Matīsa.
Filmu ražošanas konkursā nu jau vairākus gadus tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā 2025. gadā līdzdarbojās Latvijas Televīzijas pārstāve Zane Valeniece un kinoteātra Splendid Palace pārstāve, kinokritiķe Daira Āboliņa.
NKC plānotajā filmu nozares konkursu grafikā 2025. gada ietvaros vēl paredzēts konkurss filmu projektu attīstīšanai (tiks izsludināts augustā) un nupat noslēdzies konkurss minoritāro kopražojumu atbalstam (projektu iesniegšana līdz 24.04.). Gandrīz visa gada garumā ir atvērti divi konkursi – ar NKC finansējumu ražošanā esošo filmu atbalsts un atbalsts citiem filmu nozares projektiem, šajos konkursos iesniegtos projektus izskata reizi mēnesī.
