NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
17. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Īpašumtiesības
1
19
1
19

Jaunās kadastrālās vērtības un piedāvātā nekustamā īpašuma nodokļa reforma

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums būs jaunajiem dzīvokļiem, kuru kadastrālā vērtība pašreiz ir tikai 0,3 (kas ir 30% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim),.

Avots: VZD

Valsts zemes dienests ir publiskojis jaunās 2022. gadam projektētās kadastrālās vērtības. Daudziem īpašumiem kadastrālā vērtība palielināsies. Mājokļu īpašniekiem, kam gaidāmās izmaiņas neizbēgami liek domāt par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu, jāzina, ka Tieslietu ministrija valdībā virza reformu, kas paredz atcelt NĪN primārajam mājoklim. Iecerēts, ka jaunās kadastrālās vērtības stāsies spēkā vienlaikus ar nodokļa likuma izmaiņām.

īsumā
  • Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests ir izstrādājis projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
  • Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu, savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai nekustamo īpašumu tirgū uz 2019. gada 1. jūliju.
  • Projektētās kadastrālās vērtības jau ir pieejamas Valsts zemes dienesta portālā kadastrs.lv.
  • Tieslietu ministrija valdībā virza piedāvājumu atcelt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim, nosakot neapliekamo minimumu 100 000 eiro.
  • Primārā mājokļa zemei nodokli piedāvāts rēķināt no speciālās vērtības, kas ir piektā daļa no zemes kadastrālās vērtības.

LV portālam skaidrojumā “Kā noteiks jaunās kadastrālās vērtības nekustamajiem īpašumiem” Valsts zemes dienests (VZD) ir izklāstījis galvenos pamatprincipus, kā nosaka kadastrālās vērtības atbilstoši jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”.

Projektētās kadastrālās vērtības 2022. gadam šonedēļ ir publiskotas, tās ir pieejamas VZD portālā www.kadastrs.lv un papildinformācija tīmekļvietnē www.kadastralavertiba.lv, aplūkojot konkrēta īpašuma datus.

Jauno kadastrālo vērtību bāze vēl jāapstiprina Ministru kabinetā (MK). Pēc tam tās būs pieejamas jau kā prognozētās kadastrālās vērtības.

Paziņojumā par līdzdalības iespējām Ministru kabineta noteikumu projektam "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" Valsts zemes dienests aicina ikvienu sabiedrības pārstāvi, kas ir ieinteresēts piedalīties noteikumu projekta izstrādes procesā, savu viedokli izteikt līdz 2020. gada 28. jūlijam, to iesniedzot Valsts zemes dienestā vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi – sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv.

Paziņojumam pievienots MK noteikumu projekts, anotācija, kā arī 16 pielikumi: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtības lauku apvidos (EUR/ha); Ēku bāzes vērtības (EUR/m2) ēku apakšgrupām no ēku grupas “Savrupmājas” un “Daudzdzīvokļu un sociālās dzīvojamās mājas” u. c.

Kadastrālās vērtības atbilstība tirgum

Kadastrālās vērtēšanas mērķis ir pēc vienotiem principiem, objektīvi un nekustamā īpašuma tirgum atbilstoši novērtēt visus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos nekustamos īpašumus un kadastra objektus.

VZD ģenerāldirektora p.i. Ineta Baldiņa seminārā medijiem, skaidrojot pamatojumu jaunajai vērtēšanai, norādīja, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums nosaka:

  • Kadastrālo vērtību bāzi apstiprina reizi četros gados;
  • Kadastrālo vērtību bāzi 2022.–2025. gadam izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija uz 2019. gada 1. jūliju;
  • Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. jūlijam apstiprina kadastrālo vērtību bāzi 2022.–2025. gadam, kuru piemēro kadastrālās vērtības aprēķinam ar 2022. gada 1. janvāri;
  • Kadastrālo vērtību atbilstība no 2022. gada 1. janvāra pret nekustamā īpašuma tirgus līmeni ir paredzēta 100% līmenī (tas noteikts ar likuma grozījumiem, iepriekš bija noteikts 85% līmenis).

Jaunā kadastrālās vērtēšanas metodika ir pilnveidota, nosakot visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgus situācijai noteiktajā atskaites datumā.

Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu.

Kadastrālo vērtību bāzes izstrādei tiek izmantota nekustamā īpašuma tirgus datubāze, kurā uzkrāti oficiālie no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas saņemtie dati par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem visā valstī.

Aktualizētajā vērtēšanā izmantotas darījumu cenas laikā no 2016. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam.

Kadastrālā vērtība pieaugs

VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa, skaidrojot, kas ietekmē jaunās kadastrālās vērtības, norādīja, ka aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017. gada 18. maijā pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, no kura tika izslēgta norma kadastrālo vērtību aprēķinā nodrošināt kadastrālo vērtību vidējo atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85% apmērā (koeficients 0,85).

Kadastrālo vērtību pieaugumu veido arī nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013. gada. Lauksaimniecības zemei tas ir bijis visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercdarbības un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā.

Kadastrālā vērtība pieaugusi arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētiem objektiem – pēc 2000. gada būvētajām ēkām un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemēm pie ūdeņiem

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums būs jaunajiem dzīvokļiem, kuru kadastrālā vērtība pašreiz ir tikai 0,3 (kas ir 30% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim), jo jaunā vidējās vērtības attiecība pret tirgus vērtību būs 1,02.

Dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupā kadastrālās vērtības pieaugs dzīvokļiem jauno projektu ēkās, kas būvētas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un vēl atsevišķās mājās citviet Latvijā, arī sērijveida dzīvokļiem – galvenokārt Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā, Ogrē.

Savrupmājām kadastrālās vērtības lielākais pieaugums paredzēts jauno projektu ēkām, kas būvētas pēc 2000. gada (apmēram 10% no visām savrupmājām Latvijā) – īpaši Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās lielajās pilsētās.

Kadastrālā vērtība samazināsies savrupmājām, kas būvētas līdz 2000. gadam teritorijās, kur nav bijis nekustamā īpašuma tirgus cenu kāpuma, kā arī sakarā ar ēkas nolietojuma pārrēķinu un apkures izvērtējumu.

Kad ietekme būs darījumiem

Kadastrālo vērtību bāzes piesaiste informācijai par tirgus darījumiem sabiedrību arī līdz šim ir mulsinājusi, jo katru var ietekmēt kaimiņu lēmumi pārdot vasarnīcu, jo turēšanās pie tās ir dārgs prieks, vai pārdot īpašumu, jo īpašnieks dodas uz ārzemēm. Tas, kurš dzīvo vienā vietā, izmaiņas izjūt vistiešāk: viņa īpašumam palielinās kadastrālā vērtība ar izrietošajām sekām – augstāku aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli.

Piemēram, divas vienādas privātmājas, kas uzbūvētas pēc 2015. gada. Viena Ādažu novadā, otra – Riebiņu novadā (Latgalē). Abām vienāds apbūves zemesgabals – 1200 m2. Kuri rādītāji ietekmēs šo īpašumu kadastrālo vērtību?

Kā LV portālam skaidroja VZD, divu vienādu nekustamo īpašumu (pēc platības, izmantošanas veida, apgrūtinājumiem un ēkas vecuma) kadastrālās vērtības ietekmē to novietojums – vērtību zona, kurā tie atrodas. Ja šie īpašumi atrodas vienā vērtību zonā, to kadastrālās vērtības neatšķirsies. Savukārt, ja šie īpašumi atrodas dažādās Latvijas vietās, piemēram, viens Ādažos, bet otrs Riebiņu novadā, šo īpašumu kadastrālās vērtības atšķirsies, jo atšķiras nekustamā īpašuma tirgus šajās teritorijās.

Apgalvojums, ja kāds pārdod savu īpašumu, tad kaimiņiem mainīsies īpašuma kadastrālā vērtība, nav patiess, norāda VZD speciālisti. Viens atsevišķs darījums īpašuma kadastrālo vērtību neiespaido. Tiesa, kadastrālā vērtība nekustamajam īpašumam mainīsies, ja attiecīgajā teritorijā mainās kopējā situācija nekustamā īpašuma tirgū, proti, pieaug pieprasījums pēc noteikta veida nekustamajiem īpašumiem, tiek veikti daudzi darījumi, kuru rezultātā paaugstinās šo īpašumu tirgus vērtība.

Nodokļa reforma: noņemt nodokļa slogu primārā mājokļa īpašniekiem

Tā kā kadastrālā vērtība ir bāze arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, Tieslietu ministrija (TM) jau pirms gada sagatavoja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro.

Tas nozīmētu, ka primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību, piemēram, 80 000 eiro, nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro nekustamā īpašuma nodoklis tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības. Līdzīgs princips tiktu attiecināts arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto 1/5 daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad pašreiz nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būtu 30 eiro, raksturojot piedāvātās reformas ietekmi, skaidro ministrija.

Vēl cits piemērs, ar kuru žurnālistiem seminārā, skaidrojot kadastrālo vērtību sasaisti ar piedāvāto nodokļa reformu, ilustrēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna biroja vadītājs Aldis Bukšs:

Mājokļa kadastrālā vērtība ir 150 000 eiro. Neapliekamais minimums 100 000 eiro. NĪN aprēķina no 50 000 eiro. Nodokļa maksājums – 100 eiro.

Zemei zem primārā mājokļa kadastrālā vērtība ir 30 000 eiro. NĪN rēķina no speciālās vērtības (kas ir 1/5 daļa no kadastrālās vērtības). Nodokļa maksājums – 90 eiro ((30 000x0,2)x0,015).

“Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku,” kadastrālās vērtību noteikšanas pilnveidošanu pamato tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Ministrs atkārtoti uzsver nodokļa izmaiņu nepieciešamību: “Valdības doto uzdevumu esam izpildījuši – kadastrālās vērtības ir aktualizētas atbilstoši to vērtībām tirgū. Zinot to, ka daudziem īpašumiem vērtības pieaugs, jau pirms gada aicinājām un aicinām joprojām Finanšu ministriju kopā ar pašvaldībām atbalstīt neapliekamā minimuma ieviešanu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā, kas ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju noņemtu nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Tā ieviešana joprojām ir atkarīga no Finanšu ministrijas un visas koalīcijas politiskās izšķiršanās.”

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU