Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktais kadastrālās vērtēšanas periods ir četri gadi, tādējādi paredzot vērtību regulāru aktualizēšanu. Pēc piespiedu pārtraukuma (kadastrālo vērtību “iesaldēšanas”) jaunās kadastrālās vērtību bāzes būs noteiktas 2022.–2025. gadam.
FOTO: Freepik
Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību bāze, ko šobrīd piemēro kadastrālo vērtību aprēķinā, ir “iesaldēta” kopš 2016. gada, un tā atbilst nekustamā īpašuma tirgus situācijai 2012./2013. gadā. Ar jauniem noteikumiem ir pilnveidota kadastrālās vērtēšanas metodika, kadastrālās vērtēšanas pamatprincipi.
Lai gan kadastrālo vērtību bāze nav mainījusies, tomēr ne visur nekustamā īpašuma nodoklis apliekamajiem objektiem ir palicis nemainīgs – daudzas pašvaldības savā teritorijā ir īstenojušas atšķirīgu un laika gaitā mainīgu nodokļa politiku, piemēram, kā būtisku nodokļa apmēra kritēriju nosakot dzīvesvietas deklarēšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā.
Tieslietu ministrija ir ierosinājusi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformu, piedāvājot vienotu nodokļa politiku attiecībā uz dzīvojamām ēkām visā valstī. Viens no plašāk zināmajiem priekšlikumiem ir atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa personas primāro mājokli. Pirms reformas īstenošanas ir jāpabeidz kadastrālās vērtēšanas metodikas sakārtošana.
Jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi stājušies spēkā šā gada 21. februārī. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem valstī ir aptuveni 4,4 milj. nekustamā īpašuma objektu (zemes vienības, būves, telpu grupas), vairāk nekā 800 000 nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju, tajā skaitā aptuveni 500 000 dzīvokļu īpašnieku, liecina Valsts zemes dienesta nformācija.
Jaunajos Kadastrālās vērtēšanas noteikumos noteikts, ka, aprēķinot zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību, ņem vērā šādus vērtību ietekmējošus rādītājus:
Apstiprinot Kadastrālās vērtēšanas noteikumus, tika pilnveidota kadastrālās vērtēšanas metodika, uzlabojot visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgus situācijai noteiktā (atskaites) datumā – 2019. gada 1. jūlijā.
Šajā datumā tiek fiksēta situācija nekustamo īpašumu tirgū un, pamatojoties uz tirgus datiem, tiek izstrādāta jauna kadastrālo vērtību bāze un pārbaudīts, vai tā ir atbilstoša nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim. Pārbaude ietver arī konsultācijas ar sabiedrību kopumā un pašvaldību ekspertiem.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu kadastrālās vērtēšanas periods ir četri gadi, tādējādi paredzot regulāru vērtību aktualizēšanu. Tomēr likumdevējs bija noteicis septiņu gadu pārtraukumu vērtību pārskatīšanai (kadastrālo vērtību “iesaldēšanu”), tāpēc jaunās kadastrālās vērtību bāzes būs noteiktas 2022.–2025. gadam, balstoties uz tirgus situāciju 2019. gadā.
Valsts zemes dienests plašāk skaidro jauno Kadastrālās vērtēšanas noteikumu normas un būtiskākos kadastrālās vērtēšanas kritērijus, kas iekļauti kadastrālās vērtēšanas metodikā, lai uzlabotu kadastrālās vērtības aprēķina rezultātu.
1. Ēkas vērtība – atkarībā no būvniecības laika
Kadastrālās vērtības aprēķinā ir ieviests jauns rādītājs ēkām – būvniecības perioda izvērtējums, kas automatizētajā vērtības aprēķinā ļauj atbilstoši tirgus situācijai novērtēt dažādos laika posmos būvētās ēkas, īpaši jaunās un atjaunotās ēkas.
Lai novērtētu ēkas vecuma ietekmi, ēkas grupē būvniecības periodos, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto gadu, kad ēku uzsāka ekspluatēt.
2. Apkures veids ēkā ietekmēs labiekārtojuma rādītāju
Jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi paredz, ka, aprēķinot kadastrālo vērtību savrupmājām un dzīvokļiem, apkures veids tiek vērtēts kā labiekārtojums, tādējādi papildinot ēkas kadastrālās vērtības aprēķina formulu.
Detalizētāka labiekārtojuma līmeņa izvērtēšana savrupmājām, kad papildus elektrībai un kanalizācijai tiks izvērtēta centrālas vai centralizētas apkures esamība, īpaši svarīga ir laukos un mazpilsētās. Pēc VZD aplēsēm, tas pozitīvi ietekmēs apmēram 133 000 ēku īpašniekus. Šādām ēkām, aprēķinot kadastrālo vērtību, tiks piemērots vērtību samazinošais koeficients par apkures neesību. Tādējādi kadastrālās vērtības objektiem ar labiekārtojumiem un bez labiekārtojumiem atšķirsies un būs atbilstošākas tirgus situācijai.
Savukārt daudzdzīvokļu ēku vērtēšanas modeļa uzlabojumi paredz piemērot vērtību samazinošo koeficientu, ja nav apkures vai ja ir tikai malkas krāsns apkure, pozitīvi ietekmēs apmēram 15 000 dzīvokļu īpašniekus.
3. Standartplatība daudzdzīvokļu māju zemei
Aprēķinot kadastrālo vērtību daudzīvokļu māju apbūves zemei, ar jaunajiem Kadastrālās vērtēšanas noteikumiem tiek ieviesta standartplatība, kas būs atkarīga no apbūves intensitātes.
Standartplatības ieviešana samazinās zemes kadastrālo vērtību tajos gadījumos, kad mājai piesaistīta lielāka zemes vienība, nekā nepieciešams pēc teritorijas plānojuma nosacījumiem. Īpaši svarīgi tas ir dalīto īpašumu gadījumos. Provizoriski standartplatības ieviešana varētu ietekmēt apmēram 16 000 zemes vienību, bet dzīvokļu īpašnieku skaits, kuru īpašumiem piekritīgajām zemes domājamām daļām samazināsies kadastrālā vērtība, būs lielāks.
4. Izmaiņas apgrūtinājuma vērtēšanai
5. Vienots apbūves zonējums
Jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi paredz turpmāk veidot trīs zonējumus – lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonējums, meža zemes zonējums un apbūves zonējums (apvienojot dzīvojamo māju apbūves zonējumu, rūpnieciskās ražošanas objektu un komercobjektu apbūves zonējumu). Zonējuma izstrādē tiek izmantots teritorijas attīstības plānojums, ko nosaka pašvaldības, tirgus darījumu informācija un cita vērtību ietekmējoša informācija (īpašumu izmantošanas ierobežojumi, infrastruktūras nodrošinājums u. c.).
Vienots apbūves vērtību zonējums iepriekšējo trīs dažādo apbūves zonējumu vietā ļaus sabiedrībai vienkāršāk lietot un izprast zemes novietojuma ietekmi uz kadastrālās vērtības aprēķinu.
6. Būve nolietojas, un to ņems vērā
Jebkurai būvei ir savs kalpošanas laiks, kas ar katru gadu samazinās un līdz ar to ietekmē arī būves vērtību. Līdz šim būves īpašniekam bija tiesības prasīt aktualizēt būves nolietojumu, lai samazinātu kadastrālo vērtību. Taču šāda iespēja tika reti izmantota, jo prasīja būves īpašnieka personisku iesaistīšanos – iesnieguma rakstīšanu, piedalīšanos ēkas apsekošanā. Jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi paredz automātisku ikgadēju pārrēķinu, lai koriģētu būves nolietojuma procentus.
Apstiprinot jaunos Kadastrālās vērtēšanas noteikumus, valdība uzdeva Tieslietu ministrijai pēc kadastrālās vērtību bāzes 2022.–2025. gadam publicēšanas izvērtēt izmaiņu nepieciešamību apstiprinātajā kadastrālās vērtēšanas metodikā un, ja izmaiņas nav saistītas ar datu kvalitātes jautājumiem, nepieciešamības gadījumā izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus normatīvā akta grozījumus.
Pēc kadastrālo vērtību bāzes izstrādes un jauno kadastrālo vērtību publiskošanas Valsts zemes dienests pārbaudīs, vai kadastrālo vērtību metodikas pilnveidojumi ir sasnieguši mērķi. Konstatējot tajā nepilnības, Valsts zemes dienests iniciēs attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos kadastrālās metodikas pilnveidošanai.
Līdz ar kadastrālo vērtību bāzes (ar atskaiti – 2019. gada 1. jūlijs) apstiprināšanu Ministru kabinetā Tieslietu ministrija turpinās analizēt situāciju nekustamo īpašumu tirgū saistībā ar Covid-19 vīrusa pandēmijas krīzi, lai ietekmes gadījumā piedāvātu valdībai atbilstošus lēmumus.
Sabiedrībai jaunās projektētās kadastrālās vērtības pieejamas Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē, sākot ar šā gada 14. jūliju pirms kadastrālo vērtību bāzes projekta izskatīšanas Ministru kabinetā. Pēc jauno kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā tās būs pieejamas Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē jau kā prognozētās kadastrālās vērtības.
Ņemot vērā, ka kadastrālā vērtība ir bāze nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, Tieslietu ministrija ir iniciējusi jaunu likumprojektu ar mērķi pārskatīt nekustamā īpašuma nodokli un neattiecināt to uz primāro mājokli. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro, ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, un šobrīd notiek to izvērtēšana. Iecerēts, ka izmaiņas likumos varētu piemērot no 2022. gada 1. janvāra, kad nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam sāks izmantot jaunās kadastrālās vērtības.
Cilvēkus interesēs galvenais jautājums: kam, kas, par cik mainīsies, kad ieviesīs jauno kadastrālās vērtēšanas metodiku.
VZD sabiedrisko attiecību speciālists Hardijs Lāns norāda, ka statistika par kadastrālo vērtību izmaiņām tiks publicēta kadastrālo vērtību bāzes izstrādes pārskatā un Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē www.kadastralavertiba.lv. Savukārt īpašnieki ar savas zemes, būvju, dzīvokļu projektētajām kadastrālajām vērtībām varēs iepazīties VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv.
