Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri stājas spēkā 12. jūlijā, kadastrālās vērtības tiek iesaldētas līdz 2025. gadam. Īpašuma kadastrālā vērtība ir viens pamatelements, no kā veidojas nekustamā īpašuma nodoklis.
Likuma grozījumu pārejas noteikumos paredzēts, ka kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam apstiprinās līdz 2023. gada 30. jūnijam un piemērošanai kadastrālo vērtību aprēķinam tā stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri.
Valsts zemes dienests (VZD) līdz kadastrālo vērtību bāzes 2025.–2028. gadam apstiprināšanas brīdim uzturēs savā tīmekļvietnē kadastrālo vērtību bāzi, kas būs izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū līdz 2019. gada 1. jūlijam, un saskaņā ar to aprēķinātās projektētās kadastrālās vērtības aktualizēs vismaz reizi 12 mēnešos.
Ar grozījumiem arī noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. novembrim jāapstiprina nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pilnveides risinājumi, kas paredz mājokļa atbrīvošanu no NĪN un nodokļa apmēru komercplatībām un lauksaimniecības zemei. Šiem risinājumiem ir jābūt sagatavotiem, pamatojoties uz kadastrālo vērtību bāzes aprēķiniem, kuri izstrādāti atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū līdz 2019. gada 1. jūlijam un publicēti VZD tīmekļvietnē. Valdībai ar NĪN pilnveides priekšlikumiem ir jāinformē Saeima.
Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. decembrim:
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumi noteic, ka Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. janvārim jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredz samērīgu NĪN un kas stājas spēkā vienlaikus ar kadastrālo vērtību bāzi, kura tiks izmantota kadastrālās vērtības aprēķinam 2025. gada 1. janvārī. Likumprojektā būs jānosaka:
LV portāls iepriekš ir rakstījis par problēmu, ka pašreizējā kadastrālo vērtību bāze ir izstrādāta uz 2012.–2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informācijas pamata. NĪN apmērs ir lielums, kuru nosaka, nodokļa bāzi (kadastrālo vērtību) reizinot ar noteikto nodokļa likmi.
Kadastrālās vērtības vairākus gadus ir iesaldētas, lai novērstu NĪN maksājuma pieaugumu. Politiķi jau ilgstoši nevar vienoties par kadastrālo vērtību sistēmas sakārtošanu un NĪN reformu.
Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola Saeimas debatēs par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumprojektu pirms tā nodošanas komisijai atgādināja: viens no politiskajiem spēkiem ir solījis, ka tiks sakārtota kadastrālo vērtību sistēma un vienlaikus būs piedāvājums jaunas nekustamā īpašuma nodokļa politikas ieviešanā, nosakot neapliekamo minimumu zemei 20 000 eiro apmērā plus nodokli vien 0,2% apmērā, neapliekamo minimumu 100 000 eiro ēkām plus nodokli vien 0,2% apmērā.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, likumprojektu izskatot Saeimas sēdē pirmajā lasījumā teica: “Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar attiecīgā īpašuma kadastrālo vērtību. Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu, kā arī citu maksājumu slogu, kuri saistīti ar nekustamo īpašumu, kadastrālo vērtību pieaugums nav pieļaujams. Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību nozīmes mazināšanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā un nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam: izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa un kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei, un iesniegt likumprojektu, kurš nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēru pārvērtēšanu.”
Finanšu ministrija vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai, vērtējot iespējamos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, norāda, ka NĪN politikas izmaiņām ir jābūt horizontāli vērstām, iekļaujot vienlaikus visus nekustamā īpašuma segmentus un visus nodokļa maksātājus, protams, ar īpaši labvēlīgu attieksmi pret personas mājokli, un nebūtu atbalstāma nodokļa aprēķināšanas kārtības maiņa tikai atsevišķiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem.
Savukārt Tieslietu ministrija vēstulē Juridiskai komisijai dara zināmu, ka no 2020. gada sākuma tiek turpināts darbs pie kadastrālo vērtību bāzes izstrādes.
Finanšu ministrijas ieskatā priekšlikumam atbrīvot mājokļus no NĪN ir būtiska negatīva fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetiem.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem valstī ir vairāk nekā 800 000 nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.
Finanšu ministrija norāda, ka aprēķinātais NĪN ar pašreizējām kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku (aprēķini veikti, balstoties uz Valsts zemes dienesta 2020. gada 4. augustā iesniegtajiem datiem par spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, un tajos nav ņemti vērā NĪN atvieglojumi un paaugstinātās NĪN likmes) mājokļu ēkām un telpu grupām ir 2,3 miljoni eiro, bet individuālo un daudzdzīvokļu māju zemei – 55,4 miljoni eiro.
Savukārt aprēķinātais NĪN ar pašreizējām kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku komercēkām ir 44,7 miljoni eiro, bet komercdarbības objektu apbūves zemei – 18,9 miljoni eiro.
Tātad kopumā no NĪN pašvaldību budžetos ieplūst 146,3 miljoni eiro.
Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz arī kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijas sistēmas ieviešanu.
“Kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes gaitā tika identificēta būvju datu neatbilstība situācijai apvidū, kas saistāms arī ar to, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būvju dati (tostarp noteiktais nolietojums) ir 15–20 gadus veci. Lai arī normatīvais regulējums paredz pienākumu kadastra subjektam aktualizēt būves datus, tomēr ir situācijas, kad tas darīts netiek,” vēstulē likumprojekta sagatavotājai, Saeimas Juridiskajai komisijai, raksta Tieslietu ministrija.
Lai būtu iespējama ēkas datu aktualizācija, ja ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc uzaicinājuma noteiktā termiņā neierosina datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, likums papildināts ar 57.2 pantu, kas atļauj VZD no 2022. gada 1. februāra pēc savas iniciatīvas apsekot ēku un noteikt tās nolietojumu. Savukārt papildinot likumu ar 99.3 pantu tiek noteikts īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam segt izdevumus, kas radušies VZD un tiesības VZD tos piedzīt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Arī šī norma stāsies spēkā nākamā gada februārī.
