Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību izmanto vairāk nekā pusotram desmitam mērķu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, zemesgrāmatu nodevas, valsts un pašvaldību zemes nomas, atsavināšanas u. c. aprēķinos.
FOTO: Andrejs Baburovs, LETA.
Vairāk nekā pusotrs desmits maksājumu darījumos ar nekustamo īpašumu ir saistīti ar īpašuma kadastrālo vērtību, tostarp ik gadu maksājamais nekustamā īpašuma nodoklis. Pirms vairākiem gadiem, strauji palielinoties kadastrālajām vērtībām, lai pārmērīgi nepieaugtu nodokļa slogs un kadastrālās vērtības tiktu noteiktas taisnīgāk, tās tika iesaldētas.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumos noteikts, ka līdz 2025. gadam kadastrālās vērtības nemainās. Tomēr šajā termiņā Ministru kabinetam ir doti vairāki uzdevumi, tai skaitā iesniegt Saeimai likumprojektu, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredz samērīgu nekustamā īpašuma nodokli un kas stājas spēkā vienlaikus ar kadastrālo vērtību bāzi, kura tiks izmantota kadastrālās vērtības aprēķinam 2025. gada 1. janvārī.
Valdībā 24. oktobrī apstiprinātā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.–2026. gadam Tieslietu un Finanšu ministrijas jomā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir norādījusi uz nekustamā īpašuma nodokļa problēmu saistībā ar topošajām jaunajām kadastrālajām vērtībām.
Nekustamā īpašuma nodokli administrē pašvaldība, un tas nonāk pašvaldības budžetā.
LPS ieskatā ir svarīgi, lai saistībā ar jaunajām kadastrālajām vērtībām Finanšu ministrija izvērtētu nepieciešamību grozīt likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, savukārt pašvaldības – saistošos noteikumus par NĪN – un attiecīgi pieņemt grozījumus, ja tādi nepieciešami, kā arī lai pašvaldībām likumā noteiktos termiņos varētu sagatavot nodokļa prognozi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam un konsolidētā budžeta ieņēmumu prognozei.
LPS uzskata, ka līdz 2024. gada 1. jūnijam ir jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kas nodrošinās, ka 2023. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze un metodika tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2025. gadā.
Savukārt protokolā fiksētajā Ministru kabineta viedoklī paskaidrots, ka šobrīd Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Ņemot vērā, ka MK turpina darbu pie nodokļu politikas pilnveides, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu nodokļu sistēmu, it īpaši šajos sociāli ekonomiskajos apstākļos, kad iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieaudzis izmaksu slogs un nepieciešams rast kompleksus risinājumus, lai sabiedrībai neradītu papildu finansiālās grūtības, priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam uz otro lasījumu ir pagarināts līdz 2023. gada 1. decembrim.
Grozījumu likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredz samērīgu nekustamā īpašuma nodokli, izstrāde ir būtiski saistīta ar šobrīd Saeimā esošā likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” tālāko virzību. Līdz ar to izmaiņas NĪN politikā tiks veiktas, kad būs pieņemti konkrēti lēmumi attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa bāzes – kadastrālās vērtības – izmaiņām, norādījusi valdība.
Tieslietu ministrija informē, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2024. gada 1. maijam sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par kadastrālo vērtību aktualizāciju 2025. gadā. Panāktā vienošanās starp ministrijām paredz, ka, aktualizējot kadastrālo vērtību, tās bāze tiks tuvināta ekonomiskajai aktīva vērtībai. Tomēr aktualizētās kadastrālās vērtības šobrīd vēl netiks piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un nodevu aprēķinos.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Krievijas brutālā kara rezultātā esam piedzīvojuši negaidītu dzīves dārdzības pieaugumu, ko savā pirktspējā izjutis teju katrs Latvijas iedzīvotājs. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka, pieņemot svarīgus lēmumus, esošā ekonomiskā situācija tiek ievērota. Tādēļ panākta vienošanās, ka Tieslietu ministrija savas atbildības jomas ietvaros aktualizēs kadastrālās vērtības, lai tās turpmāk pildītu savu pamatfunkciju – nodrošināt ikvienam pilnīgāku priekšstatu par sava īpašuma vērtību. Taču, kamēr netiks izstrādāta jauna nodokļu politika, kadastrālās vērtības neveidos nekustamā īpašuma nodokļa bāzi.”
I. Lībiņa-Egnere: “Kamēr netiks izstrādāta jauna nodokļu politika, kadastrālās vērtības neveidos nekustamā īpašuma nodokļa bāzi.”
Tieslietu ministrija informē, ka pašreizējais normatīvais regulējums paredz kadastrālo vērtību izmantot vismaz 16 dažādiem mērķiem, kā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, zemesgrāmatu nodevas, valsts un pašvaldību zemes nomas, atsavināšanas u. c. aprēķinos.
Paredzams, ka, aktualizējot kadastrālo vērtību, to varētu izmantot, piemēram, dalītā īpašuma atsavināšanas cenas aprēķinā, zemes likumiskās izmantošanas tiesības maksas noteikšanai u. c. gadījumos.
Vienlaikus darba grupa Finanšu ministrijas vadībā turpinās meklēt risinājumus, lai nākotnē nodrošinātu samērīgu NĪN un citu valsts nodevu apmēru, norāda Tieslietu ministrija.
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola 1. pielikuma “Pašvaldību pārējo nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem 2024. gadā prognozes” dati liecina, ka NĪN ieņēmumi pašvaldībās būs gandrīz 200 miljonu eiro apmērā.
Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), t. sk.: |
177,46 milj. eiro |
par zemi |
99, 62 milj. eiro |
par ēkām |
54,43 milj. eiro |
par inženierbūvēm |
1,96 milj. eiro |
par mājokļiem |
21,45 milj. eiro |
NĪN parādu maksājumi |
16,49 milj. eiro |
Kopā nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi |
193,95 milj. eiro |
Turpretī Finanšu ministrijas novērtējums NĪN ieņēmumiem 2024. gadā ir 237,4 milj. eiro, tostarp šī nodokļa parādu maksājumi 16,49 milj. eiro apmērā.