Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šodien, 10.aprīlī, stājas spēkā grozījumi Apsardzes darbības licencēšanas noteikumos, kas paredz uzlikt par pienākumu apsardzes komersantiem, kuri sniedz inkasācijas apsardzes pakalpojumus, izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai samazinātu un novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas riskus.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 757 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” pieņemti valdībā 7. aprīlī.
Noteikumu 1. punkts paredz: lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, komersantam jāizstrādā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu (IKS) atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasībām.
Izmaiņas tiesiskajā regulējumā attieksies uz komersantiem, kas vēlas saņemt un kas jau ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, norādīts likumprojekta anotācijā. Inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniedzējiem, kas šobrīd jau ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, līdz 2020. gada 31. decembrim būs jāizstrādā iekšējās kontroles sistēma.
Atbilstoši MK noteikumiem, speciālo atļauju (licenci) inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai nevarēs izsniegt, ja nebūs izveidota iekšējās kontroles sistēma, kuru ir pienākums uzturēt, lai speciālā atļauja (licence) netiktu anulēta.
Apsardzes darbības likuma 9. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts nosaka, ka speciālo atļauju (licenci) anulē, ja apsardzes komersants pārkāpj vai nepilda minētā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, un, ja to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums. Apsardzes darbības licencēšanas noteikumu 51.punktā noteikts, ka speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam anulē Apsardzes darbības likumā noteiktajos gadījumos. Licencēšanas komisija pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu un izdara attiecīgu ierakstu licencēšanas komisijas sēdes protokolā.
NILLTPFN likums nosaka, ka personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, ir šā likuma subjekti. NILLTPFN likums nosaka, ka subjekts atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas riskus.
Pamatojoties uz šo novērtējumu, subjekts izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija, norādīts likumprojekta anotācijā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
