Precizēta kārtība, kādā jāziņo par finanšu un kapitāla tirgus normatīvu pārkāpumiem

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 83. panta otrā daļa noteic, ka ikviena persona var ziņot uzraudzības un kontroles institūcijai par šī likuma pārkāpumu.

Savukārt uzraudzības un kontroles institūcijas pienākums ir izveidot un uzturēt efektīvu un uzticamu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

• kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par šī likuma pārkāpumiem un kādā veicama ziņojumu apstrāde;
• tādas fiziskās personas identitātes aizsardzību, kura ziņo par šā likuma pārkāpumu vai kura, iespējams, ir atbildīga par pārkāpumu.

Speciāla e-pasta adrese un veidlapa

FKTK normatīvie noteikumi Nr. 139 “Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un FKTK izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem” tika pieņemti 2016. gadā, ieviešot Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.

2020. gada 28. janvārī stājās spēkā grozījumi FKTK noteikumos, paredzot, ka turpmāk e-pasta adrese, kas paredzēta ziņošanai par pārkāpumiem, – parkapumu.zinosana@fktk.lv – tiek aizstāta ar jaunu e-pasta adresi: trauksme@fktk.lv.

Šāda nepieciešamība radusies, jo FKTK ikdienā konstatēja, ka personas uz iepriekšējo e-pasta adresi sūtīja visdažādāko informāciju, kas nebija saistīta ar iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbībā, vai arī tika saņemtas sūdzības vispārējā kārtībā, norāda FKTK.

Savukārt FKTK noteikumu pielikumā publicētā speciālā veidlapa, kuru ziņotājs aizpilda, informējot par pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā, papildināta ar detalizētāku informāciju, kas personai jānorāda un kas FKTK ieskatā palīdzētu pēc iespējas paātrināt ziņojuma izskatīšanas procesu.

Ja persona iesniedz ziņojumu, neizmantojot speciālo ziņojuma sniegšanas veidlapu, noteikumu 10. punkts paredz to, ka jebkurā gadījumā FKTK ziņojums ir jāpieņem un jāizskata atbilstoši noteikumu prasībām.

Ziņojumu iesniegšanas veidi

FKTK noteikumu 5. punktā ir norādīti iespējamie ziņojumu iesniegšanas veidi, tāpat noteikumi apraksta saņemto ziņojumu apstrādes kārtību (piemēram, tiek aizsargāta informācija gan par personu, kura ziņo, gan par personu, par kuru ziņo, u. tml.).

Ziņotājpersona ziņojumu par šo noteikumu finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem var iesniegt, izmantojot šo noteikumu pielikumā pievienoto veidlapu:

• nosūtot uz e-pasta adresi: trauksme@fktk.lv;
• mutvārdos, sazinoties telefoniski: (+371) 6777 4955;
• sniedzot informāciju klātienē;
• rakstveidā, nosūtot uz adresi: Kungu iela 1, Rīga, LV-1050. Ja ziņotājpersona ziņojumu par pārkāpumu iesniedz rakstveidā, tai uz aploksnes jānorāda “Ziņojums par pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā”.

“Personas var sniegt ziņojumus gan par pārkāpumiem finanšu un kapitāla tirgus sektorā, gan par FKTK licencētu tirgus dalībnieku un nelicencētu subjektu darbību. Personas FKTK savu iesniegumu var iesniegt gan atbilstoši FKTK noteikumiem, gan Trauksmes celšanas likumam,” norāda FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Tjarve.

FKTK vēl nav apkopota informācija par iesniegumiem 2019. gadā, kas tika saņemti FKTK noteikumos paredzētajā kārtībā.

Sākumā ziņojumus nesaņēma 

Lai gan FKTK noteikumi Nr. 139 ir spēkā jau četrus gadus, ne 2016., ne 2017., ne 2018. gadā ziņojumi atbilstoši noteikumu prasībām netika saņemti, norāda FKTK.

Tikai tad, kad Latvijā notika darbs pie Trauksmes celšanas likuma izstrādes un publiskajā telpā valsts institūcijas daudz vairāk sāka skaidrot, ka ar trauksmes celšanu var uzlabot situāciju valstī, var novērst pārkāpumus u. tml., 2019. gada sākumā tika saņemti pirmie iesniegumi atbilstoši FKTK noteikumiem.

“Tā kā Trauksmes celšanas likumā noteiktais mērķis ir ļoti līdzīgs arī FKTK noteikumu būtībai un mērķim, iespējams, šī iemesla dēļ parādījās interese par to, vai un kā var iesniegt ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem arī pēc FKTK noteikumiem,” pieļauj K. Tjarve.

Četri trauksmes cēlēji

Atbilstoši Trauksmes celšanas likuma prasībām FKTK 2019. gadā saņemti četri iesniegumi (pirmreizēji no iesniedzēja – divi iesniegumi, no Valsts kancelejas kā kontaktpunkta – viens, no citas kompetentās institūcijas – viens), kas iesniedzēja ieskatā bija par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem finanšu un kapitāla tirgus sektorā.

Divus iesniegumus, kas bija noformēti kā trauksmes cēlēja ziņojumi, FKTK sākumā atzina par trauksmes cēlēja ziņojumiem, taču izskatīšanas gaitā tika nolemts, ka tie pārsūtāmi citai kompetentajai institūcijai.

Savukārt pārējie divi iesniegumi nav atzīti par trauksmes cēlēja ziņojumiem. Tomēr vienā gadījumā, kaut arī iesniegums netika atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, FKTK savas kompetences ietvaros veica pasākumus un nosūtīja citai institūcijai vēstuli ar aicinājumu izvērtēt, vai ir nepieciešams normatīvajos aktos veikt attiecīgas izmaiņas, lai uzlabotu situāciju konkrētajā jautājumā, kuru bija aprakstījis iesniedzējs.

Cik noderīga ir informācija

Atbildot uz jautājumu par to, cik noderīga ir informācija, kas iegūta no trauksmes cēlējiem, FKTK norāda: jebkuras ziņas, ko sniedz persona, FKTK izvērtē savas kompetences ietvaros.

“Nereti personu rīcībā var būt tāda informācija, kas, veicot uzraudzības funkcijas, ne vienmēr tiešā veidā vai pietiekami ātri nokļūst līdz FKTK. Līdz ar to personām ir iespēja sniegt ziņas par faktiem, ko tās subjektīvi uzskata par patiesiem, un, pateicoties šādas informācijas saņemšanai, arī var tikt atklāti pārkāpumi,” norāda K. Tjarve.

FKTK vērtējumā Latvijā izveidotais trauksmes celšanas mehānisms, kā arī FKTK noteikumi, kas pieļauj informācijas iesniegšanu anonīmi, varētu būt noderīgi, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu un izskatītu ziņojumus, pārbaudot konkrētos apstākļus un faktus. Nepieciešamības gadījumā var tikt iesaistītas (piemēram, arī pārsūtot iesniegumu pēc piekritības) citas kompetentās institūcijas, lai noskaidrotu konkrētus apstākļus.