Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi grozījumus Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumos, kas nosaka vienotas pamatprasības attiecībā uz piemērojamiem ierobežojumiem. Lai nodrošinātu personas pamatvajadzību vai pamata saimnieciskās darbības izdevumu segšanu, tiek paredzēti arī izņēmumi, uz kuriem finanšu ierobežojumi nav attiecināmi.
Izmaiņas izstrādātas, ievērojot Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Tās attiecas uz kredītiestādēm, maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un citiem finanšu un apdrošināšanas tirgus dalībniekiem, norādīts grozījumu anotācijā.
Ar Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvo noteikumu grozījumiem tiek paredzēti izņēmumi, uz kuriem finanšu ierobežojumi saistībā ar Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts noteiktajām sankcijām nav attiecināmi. Proti, tie ir gadījumi, kad persona, kurai noteikti finanšu ierobežojumi, ir saistīta ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsti un izņēmums nepieciešams, lai nodrošinātu personas pamatvajadzību vai pamata saimnieciskās darbības izdevumu segšanu.
Gadījumos, kad finanšu ierobežojumi noteikti juridiskai personai, pieļaujamo izņēmumu mērķis ir nodrošināt tādu izdevumu segšanu, kas nepieciešami juridiskās personas pamata saimnieciskās darbības veikšanai.
Noteikumu prasības piemērojamas ar grozījumu spēkā stāšanās dienu – 4. janvāri. Izmaiņas daļā, kas nosaka Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvo noteikumu III nodaļas prasības, regulētā tirgus organizētāji, centrālie vērtspapīru depozitāriji, apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieki, kas sniedz nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, un šādu citās dalībvalstīs un trešajās valstīs reģistrētu subjektu filiāles Latvijā piemēro no 8. janvāra, norāda FKTK.
FKTK normatīvie noteikumi Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumi” pieņemti pagājušā gada 29. janvārī. Savukārt grozījumi pieņemti 2019. gada 23. decembrī.
LV portāls jau informēja, ka 2019. gada 9. decembrī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets Control, OFAC) noteicis sankcijas pret Aivaru Lembergu, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils brīvostas pārvaldi.
2019. gada 18. decembra vakarā ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs atcēla sankcijas pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi. Saeima 18. decembrī divās ārkārtas sēdēs kā steidzamus divos lasījumos pieņēma Ministru kabineta atbalstītos un Saeimā iesniegtos grozījumus “Likumā par ostām” un Ventspils brīvostas likumā, kas stājās spēkā 20. decembrī un paredz dibināt valsts akciju sabiedrību, kura pārņems Ventspils ostas pārvaldīšanu no ASV sankciju sarakstā iekļautās Ventspils brīvostas pārvaldes.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
