NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
29. novembrī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
7
7

Valsts kontroles ieteikumus vērtēs Kriminālprocesa likuma darba grupā

Freepik

Tieslietu ministrija, kas izstrādā, organizē un koordinē politiku krimināltiesību jomā, nākamgad pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā plāno diskutēt par divu Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu. Tie skar noziedzīgu nodarījumu institucionālās piekritības pārklāšanos attiecībā uz koruptīvu un amatpersonu izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kā arī plānots analizēt potenciālo interešu konfliktu un nodrošināt izmeklēšanas iestāžu amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas objektīvu norisi.

īsumā
  • Kompetence izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus pārklājas – šādus noziedzīgos nodarījumus izmeklē ne tikai KNAB, bet arī piecas citas izmeklēšanas iestādes.
  • Latvijā noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas funkcija ir piešķirta 11 izmeklēšanas iestādēm.
  • Revīzijā, analizējot normatīvo aktu grozījumus un to pamatojumu, secināts, ka līdz šim jaunu izmeklēšanas iestāžu izveidei ir gadījuma raksturs, kas saistīts ar konkrētu problēmu risināšanu attiecīgā izmeklēšanas iestādē.
  • Izmeklēšanas iestādes izveidošana vai likvidēšana nav Tieslietu ministrijas kompetencē. Šādus politiskos lēmumus pieņem Ministru kabinets un likumdevējs.
  • Pašlaik piecas izmeklēšanas iestādes Latvijā ir tiesīgas izmeklēt savu iestāžu amatpersonu izdarītos noziedzīgos nodarījumus.
  • Valsts kontrole revīzijā uzsver, ka arvien aktuāls ir jautājums par “iekšējo” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu Valsts robežsardzē un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldē.

Valsts kontroles (VK) revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” vērtēts gan decentralizētais izmeklēšanas iestāžu modelis un koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, gan institūciju “iekšējā” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un izmeklētāju noslodze, profesionālā kvalifikācija un atlīdzība.

Koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana

Ik gadu vidēji tiek uzsākti 190 kriminālprocesi, kuros izmeklē koruptīvus noziedzīgus nodarījumus. Vairumā gadījumu tajos tiek izmeklēti smagi un sevišķi smagi noziegumi, kas saistīti ar kukuļošanu, norādīts revīzijā.

Valsts kontrole ir secinājusi, ka kompetence izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus pārklājas.

Kaut arī sākotnēji bija plānots, ka tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) būs visaptveroša specializētā iestāde, kas izmeklēs koruptīvus noziedzīgus nodarījumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā, joprojām šādus noziedzīgos nodarījumus izmeklē ne tikai KNAB, bet arī piecas citas izmeklēšanas iestādes – Valsts policija (VP), Iekšējais drošības birojs (IDB), Valsts robežsardze (VRS), Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP) un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde (VID IDP).

Pamatojoties uz revīzijā iegūto informāciju un datu analīzi, revidenti apšauba, ka KNAB šobrīd ir iespējas izmeklēt visus izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošos koruptīvos noziedzīgos nodarījumus. Taču revidentu ieskatā ir iespējams samazināt to izmeklēšanas iestāžu skaitu, kurām šādu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana patlaban ir piekritīga.

Politiskā izšķiršanās

VK ieteikums ir Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu un Finanšu ministriju un izmeklēšanas iestādēm lemt par nepieciešamību novērst noziedzīgu nodarījumu institucionālās piekritības pārklāšanos attiecībā uz koruptīvu un amatpersonu izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu. Par šo jautājumu Tieslietu ministrija plāno diskutēt pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā nākamajā gadā, jo uzdevuma izpildes termiņš ir 2024. gada 1. novembris.

“Visu koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana KNAB ietvaros atbilstoši sākotnējai iecerei par KNAB kompetenci varētu būt viens no risinājumiem, taču tuvākajā nākotnē tā nav reāla,” vērtē Iekšlietu ministrija. “Līdz ar to būtu vērtējams, kā mazināt institucionālās piekritības pārklāšanos starp izmeklēšanas iestādēm kādā citā veidā.”

Savukārt KNAB ieskatā lēmums par iestāžu, kuras izmeklē koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, skaitu un kompetenci ir politiskā izšķiršanās. Turklāt iespējamajām izmaiņām jābalstās uz sistēmisku izvērtējumu ar mērķi optimizēt iestāžu resursus un uzlabot koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.

11 dažādas izmeklēšanas iestādes

“Latvijā noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas funkcija ir piešķirta 11 izmeklēšanas iestādēm,” Valsts kontroles (VK) revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” norāda VK padomes locekle Maija Āboliņa.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto izmeklēšanas iestādes ir:

  • Valsts policija;
  • Valsts drošības dienests;
  • Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde;
  • Militārā policija;
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde;
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
  • Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija;
  • Valsts robežsardze;
  • tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi;
  • ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris;
  • Iekšējās drošības birojs.

Pieder dažādiem resoriem

Decentralizētais izmeklēšanas iestāžu modelis Latvijā izveidojies vēsturiski, atjaunojot izmeklēšanas iestādes, kas darbojās pirms Latvijas okupācijas, revīzijā secina VK. Lai gan visas izmeklēšanas iestādes veic vienu un to pašu izmeklēšanas funkciju, tās institucionāli ir piederīgas dažādiem resoriem.

Revīzijā, analizējot normatīvo aktu grozījumus un to pamatojumu, secināts, ka līdz šim jaunu izmeklēšanas iestāžu izveidei ir gadījuma raksturs, kas saistīts ar konkrētu problēmu risināšanu attiecīgā izmeklēšanas iestādē, un ka netiek īstenota kompleksa pieeja, vienas un tās pašas problēmas vienveidīgi risinot visā izmeklēšanas iestāžu institucionālajā sistēmā.

Kā piemērs minēts Iekšējais drošības birojs (IDB), kas darbību sāka 2015. gadā un atrodas tiešā iekšlietu ministra pārraudzībā. VK norāda, ka IDB tika izveidots, lai Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) novērstu pārkāpumus, uz kuriem ziņojumos bija norādījusi Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai, kā arī Valsts policijā un pašvaldības policijā pieļautos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumus.

Iekšlietu ministrijas ieskatā, kaut arī jaunu izmeklēšanas iestāžu veidošana līdz šim nebija vērtēta sistēmiski, tā nav bijusi haotiska, bet pamatota ar attiecīgu nepieciešamību, ko politiski ir atbalstījis gan Ministru kabinets, gan likumdevējs.

Izmeklēšanu var veikt efektīvāk

Vērtējot no dažādiem tiesiskiem un lietderības aspektiem, revidenti secina, ka Latvijas izmeklēšanas iestāžu institucionālajā sistēmā ir iespējamas izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk.

Tieslietu ministrija norāda, ka: “Izmeklēšanas iestādes izveidošana vai likvidēšana nav ministrijas kompetencē. Šādus politiskos lēmumus pieņem Ministru kabinets un likumdevējs. VK revīzijas viens no mērķiem bija apolitisks vērtējums par izmeklēšanas iestāžu skaitu. VK šajā revīzijā nesecināja, ka skaits ir pārāk liels. Pamatā vērtējums un uzsvars bija uz kompetenču un funkciju pārklāšanos.”

Savukārt Finanšu ministrija (FM) būtu gatava iesaistīties izvērtējuma veikšanā par iespējamu izmeklēšanas iestāžu skaita samazinājumu vai izmeklēšanas funkciju pārdali tās kompetences robežās – kā vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē par iespējamo risinājumu (ja tādi tiks izstrādāti Kriminālprocesa likuma pastāvīgajā darba grupā) ietekmi uz valsts budžetu.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns, aģentūrai LETA komentējot VK revīziju par izmeklēšanas iestādēm, pieļāva, ka Latvijā vajadzētu izveidot biroju, kas nodarbotos ar smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu, turklāt lietderīga būtu KNAB un IDB apvienošana. Šāda biroja izveide ļautu konsolidēt resursus un specializēt izmeklētājus lielos izmeklēšanas blokos, piemēram, slepkavību, ekonomisko noziegumu, dzimumnoziegumu un kibernoziegumu izmeklēšanā, kā arī nodrošināt vienveidīgu izpratni un veikt vienkāršāku apmācību.

“Iekšējā” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana

VK revīzijā pievēršas arī institūciju “iekšējai” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai. Pašlaik Latvijā piecas izmeklēšanas iestādes – IDB, VRS, IeVP, VID IDP un KNAB – ir tiesīgas izmeklēt savu iestāžu amatpersonu izdarītos noziedzīgos nodarījumus. VK secina – jāpārvērtē “iekšējā” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, novēršot potenciālo interešu konfliktu, kas rodas, izmeklējot kolēģu noziedzīgo rīcību. 

Iekšlietu ministrija uzskata, ka līdz ar IDB darbības uzsākšanu iekšlietu nozares izmeklēšanas iestādēs jautājums par “iekšējo” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu lielā mērā ir atrisināts.

Iekšlietu ministrija piekrīt VK revīzijas ziņojumā minētajam, ka interešu konflikta riski pastāvēs tik ilgi, kamēr vienas izmeklēšanas iestādes ietvaros amatpersonas izmeklēs citu šīs izmeklēšanas iestādes amatpersonu veiktos noziedzīgos nodarījumus.

“No vienas puses, lai samazinātu potenciālos riskus, amatpersonu iespējamo izdarīto noziegumu izmeklēšanai būtu jānotiek nevis savā, bet citā izmeklēšanas iestādē,” vērtē Iekšlietu ministrija. “No otras puses, ir jānodrošina apstākļi, lai amatpersonu iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana būtu efektīva pierādījumu ieguves jomā. Tas ir īpaši nozīmīgi, darbojoties daļēji slēgtā vidē (neliela iestāde/struktūrvienība, amatpersonas viena otru labi pazīst, pastāv savstarpējas neformālās saites u. tml.).”

Lai rastu optimālo risinājumu vai vienotu kārtību “iekšējo” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai, Iekšlietu ministrijas ieskatā ir rūpīgi izvērtējami izmaiņu iespējamie ieguvumi un trūkumi.

Aktuāli divās iestādēs

VK revīzijā uzsver, ka arvien aktuāls ir jautājums par “iekšējo” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu VRS un VID IDP. Šīs problēmas jau ir bijušas zināmas un to risināšana bija uzsākta, tomēr lēmumi, ar kuriem turpmāk “iekšēju” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana būtu novērsta, netika pieņemti.

Finanšu ministrija saistībā ar VID IDP norāda, ka “objektīvi pastāv ļoti ierobežots amatpersonu loks – VID ģenerāldirektors un vietnieki, un VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors un vietnieki –, attiecībā pret kurām izmeklēšana nav iespējama vai varētu būt neobjektīva, tādēļ šajos gadījumos tiktu iesaistīts KNAB un prokuratūra”.

VK ieteikums ir Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu un Finanšu ministriju un izmeklēšanas iestādēm veikt darbības, lai novērstu potenciālo interešu konfliktu un nodrošinātu izmeklēšanas iestāžu amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas objektīvu norisi. Šādu izvērtējumu pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā ir plānots veikt nākamajā gadā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU