Viedokļu sadursme un bažas par tiesu varas neatkarību – Saeima noraida Osipovas kandidatūru tiesneses amatam

Ko paredz likums

Latvijas Republikas Satversmes 84. pants nosaka, ka tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami.

Augstākās tiesas tiesneša kandidātam ir augstas profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasības, kā arī vecuma ierobežojums. Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura sasniegusi 40 gadu vecumu, tātad ieguvusi briedumu un dzīves pieredzi. Starp likuma “Par tiesu varu” 54. pantā uzskaitītajiem karjeras ceļiem uz Augstākās tiesas tiesneša amatu ir arī iepriekš ieņemts Satversmes tiesas tiesneša amats, ja saņemts pozitīvs Augstākās tiesas departamenta tiesneša kopsapulces atzinums (tāds ir nepieciešams jebkurā gadījumā).

Savukārt likuma “Par tiesu varu” 54.² panta pirmā daļa nosaka, ka Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Tieslietu padome. Tā tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ir pieejama arī tiesību aktu vietnē likumi.lv šeit: Tieslietu padomes 2020. gada 13. novembra lēmums Nr. 66 “Par Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību”.

Tas cita starpā nosaka, ka attiecīgā departamenta senatoru kopsapulce sniedz atzinumu par senatora amata kandidātu vai tiesnesi, kurš pretendē aizstāt Augstākās tiesas senatoru. Priekšlikumu kandidāta apstiprināšanai senatora amatā Augstākās tiesas priekšsēdētājs virza uz Saeimu.

28. janvārī Saeimā tika iesniegta Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša vēstule, kurā tika paziņots, ka ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 26. janvāra atzinumu, Augstākās tiesas tiesneša amatam tiek virzīta bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Saeimas Juridiskā komisija, septiņiem deputātiem balsojot “par” un vienam balsojot “pret”, lēma atbalstīt Augstākās tiesas izvirzīto kandidāti.

Plašas diskusijas – pretēji viedokļi

Netipiski ierastajai tiesnešu iecelšanas procedūrai šoreiz Saeimā notika plašas diskusijas par kandidātes piemērotību ieņemamajam amatam. Sākot ar to, ka, pretēji Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru atzinumam, kandidātes kompetence civillietās neesot pārliecinoša, bet lielākoties daļa tautas priekšstāvju neslēpa, ka viņiem neesot pieņemams kandidātes aizstāvētais viedoklis par viendzimuma pāru tiesībām, kas atrodoties tieši Civillietu departamenta pārziņā. 

Piemēram, Saeimas deputāts Viktors Valainis pauda bažas, ka “varētu veidoties iedzīvotāju grupas, kuras, zinot [..] ļoti cienītās tiesneses liberālos uzskatus šajā jautājumā, varētu mēģināt izmantot šo tiesu, lai panāktu sev vēlamu iznākumu. Tas varētu novest pie tā, ka šī tiesa sāk jaukties parlamenta kompetences jautājumos”.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka viņam esot iebildums pret Osipovas kundzes pausto, ka “jāaizstāv dažāda veida ģimenes”. Deputāts pieminēja, ka Augstākajā tiesā tuvākajā laikā būs jāskata vairāku viendzimuma pāru iesniegtā prasība par ārvalstīs noslēgtu laulību atzīšanu, un uzsvēra, ka, viņaprāt, tomēr labāk, ka "Augstākā tiesa paliek pie novecojušā, dabīgā dzīvesveida."

Atbalstu S. Osipovai pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, atgādinot, ka “Latvija ir tiesiska valsts, un tiesiskā valstī likumam nav ideoloģijas un tiek lemts par vispārējās jurisdikcijas tiesas – Augstākās tiesas – kasācijas instances Senāta tiesneses apstiprināšanu amatā”. Viņa atgādināja par likuma “Par tiesu varu” 4. pantu, kas skaidri noteic personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā. “Visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. Tiesu spriež tiesa, neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Turklāt Senātā visas lietas izskata koleģiāli triju senatoru sastāvā ar izņēmumu, kad ir paplašināts sastāvs vai Senāta kopsēde. “Neviens no šiem jautājumiem netiek izskatīts vienpersoniski,” skaidroja I. Lībiņa-Egnere, papildus vēršot uzmanību arī tam, ka debatēs izskanējusī lieta par viendzimuma laulību atzīšanu ir administratīvā lieta, kas netiek skatīta Civillietu departamentā.  

Saeimas deputāts Juris Pūce pauda viedokli, ka tiesneši nebūtu jāvērtē pēc ideoloģiskajiem kritērijiem un ir atbalstāma ierastā prakse paļauties uz nozares profesionāļu vērtējumu: “Tiesu varas neatkarības princips Latvijā pakāpeniski ir nostiprinājies. Un tieši šis jautājums, ka tiesu vara pati dod atzinumu par kandidatūrām, ir ļoti nozīmīgs tiesu varas neatkarības garantēšanā, lai nedominētu atsevišķi politiski un ideoloģiski apsvērumi.”

Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis nepiekrita, ka Saeimai nebūtu tiesību diskutēt par tiesneša kandidāta piemērotību ieņemamajam amatam, ja Satversme ir noteikusi, ka tiesnešus amatā apstiprina likumdevēja vara. Viņaprāt, Saeimas uzdevums nav tikai automātiski iecelt amatā kandidātus, kurus piedāvā Augstākā tiesa, tāpēc diskusija ir pamatota un vajadzīga, ja ir radušās šaubas, vai kandidāts spēs ievērot objektivitāti, spriežot tiesu. 

Bažas par tiesu neatkarības ietekmēšanu

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, komentējot Saeimas balsojumu, norāda: “Likums šādas tiesības Saeimai paredz, taču konkrētais balsojums un debates pirms tā rada jautājumus. Viens no tiem ir par likumdevēja attieksmi pret kandidāta novērtējumu, ko saskaņā ar likumu ir veikusi Augstākā tiesa. Debatēs parādījās viedokļi, kuri apšauba Civillietu departamenta vērtējumu par kandidātes profesionālo atbilstību Augstākajai tiesai.”

“Vai tiesnesi, pretēji Satversmes 83. pantam, var sodīt ar negatīvu balsojumu un liegt karjeras virzību par viņa iepriekšējiem spriedumiem?” retoriski vaicā A. Strupišs.

Latvijas Republikas Satversmes 83. pants nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Savukārt likuma “Par tiesu varu” 10. pants vēlreiz uzsver, ka, spriežot tiesu, tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un pakļautiem tikai likumam. Tiesu neatkarību garantē valsts.

Likuma 11. pants stingri nosaka, ka valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.

Varētu vaicāt, kāda gan tam saistība Saeimas debatēm pirms tiesneša iecelšanas? Tomēr Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērš uzmanību, kā notikušo redz citi tiesu varas pārstāvji. “Jautājums ir, vai tagad Saeima represēs visus Satversmes tiesas tiesnešus, kuri taisīja spriedumu, par kuru tika pārmests Osipovai? Spriedums bija koleģiāls septiņu tiesnešu spriedums. Vai Satversmes tiesas tiesneši, skatot turpmākās lietas, var justies neatkarīgi un aizsargāti, zinot, ka pret viņiem no Saeimas puses var tikt veiktas šādas represijas?”

Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsver, ka notikušais raisa nopietnas bažas par tiesas un tiesneša neatkarību, kas jau ir formulēts jaunajā Tieslietu padomes stratēģijā, solot plašāk diskutēt par šo jautājumu Augstākās tiesas plēnumā, kas notiks piektdien, 18. februārī.