Pasākumu plāns tieslietu auditā konstatēto trūkumu novēršanai

15. aprīlī Noziedzības novēršanas padomē apstiprināto pasākumu plānu Tieslietu ministrija ir izstrādājusi sadarbībā ar Valsts kontroli, Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm.

Pasākumu plāns paredz piecus rīcības virzienus:

• pasākumi, ar kuriem sekmēt vienotu izpratni par tiesību normu piemērošanu un novērst neskaidrības par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai;
• pasākumi Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējuma izpētei un pilnveidošanai;
• pasākumi, ar kuriem mazināt krimināltiesiskās sistēmas noslodzi un kvalificētākos resursus koncentrēt sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai;
• pasākumi, kas procesa virzītājiem dažādās kriminālprocesa stadijās nodrošinātu kvalificētu tehnisku un konsultatīvu atbalstu;
• pasākumi prokuratūras darbības regulējuma pilnveidei.

Katram plānoto pasākumu virzienu uzdevumam ir noteikts termiņš un atbildīgā iestāde.

“Lai Valsts kontroles veiktās revīzijas priekšlikumu izpildes uzraudzību nodrošinātu visaugstākajā līmenī, to ieviešanas plāns un izpildes uzraudzība ir ietverta Noziedzības novēršanas padomes rīcības plānā – tas ir viens no padomes stratēģiskā rīcības plāna svarīgākajiem punktiem,” norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns. “Visām atbildīgajām iestādēm turpmāk pastāvīgi būs jāsniedz atskaites Noziedzības novēršanas padomē par Valsts kontroles revīzijas priekšlikumu ieviešanas plāna izpildi.”

Savukārt Valsts kontroles vērtējumā apstiprinātais plāns revīzijā konstatēto problēmu risināšanai ir labs pamats tam, lai uzsāktu jomas sakārtošanu. Tās ieskatā, lai iespējami drīz panāktu uzlabojumus, ir jāveic pasākumi pakāpeniskai procedūru standartizēšanai dažāda veida kriminālprocesos un efektīvāku izmeklētāja un prokurora sadarbības modeļu izstrādei un ieviešanai praksē.

• Valsts kontrole: Apstiprināts plāns ekonomikas un finanšu jomas noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas sakārtošanai

LV portāls jau rakstīja, ka Valsts kontrole 2021. gada 11. janvārī publiskoja lietderības revīzijas ziņojumu “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kurā tika veikts kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu paildzinošo un kavējošo faktoru izvērtējums. Tieslietu auditā tika identificēti trūkumi prokuratūras darba organizācijā un noskaidroti faktori, kas kavē efektīvi izmeklēt un iztiesāt noziedzīgus nodarījumus ekonomikas un finanšu jomā.

Revīzijā konstatēto problēmu risināšanai Valsts kontrole sniedza 20 priekšlikumus, kuru mērķis ir īstenot sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu, lai, ievērojot varas dalīšanas principus, izvirzītu kopīgus mērķus un koordinētu sadarbību tiesiskuma stiprināšanā.

• Tieslietu audits – prokuratūras darbā nepieciešamas nopietnas reformas

Ar mērķi sekmēt vienotu un efektīvāku iestāžu koordināciju noziedzības novēršanā 2020. gada 15. septembrī valdība paplašināja Ministru prezidenta vadītās Noziedzības novēršanas padomes sastāvu un funkcijas, grozot Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumus Nr.42 “Noziedzības novēršanas padomes nolikums”. Grozījumi stājās spēkā 2020. gada 23. septembrī.

Viens no darbības mērķiem ir tiesiskuma stiprināšana, identificējot būtiskākās darbības jomas – turpmāk tieši korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana būs padomē risināmo jautājumu prioritāte. Padomei ir paredzēta jauna funkcija – nodrošināt sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu.

Jāatgādina, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja (“Moneyval”) savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu iezīmēja problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Tajā tika secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst.