NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
03. martā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
5
5

Naudas atmazgāšanas risks ārvalstu valūtas maiņas sektorā – vidējs

LV portāla infografika

Ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas kapitālsabiedrību sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks tiek vērtēts kā vidējs. Pērn Latvijas Banka par pārkāpumiem piemērojusi sankcijas septiņiem uzņēmumiem.

īsumā
  • Lai kapitālsabiedrība varētu sniegt ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumu, tai jāsaņem Latvijas Bankas licence.
  • Šādas licences ir izsniegtas 34 kapitālsabiedrībām, kas valūtu maina 62 punktos.
  • Pārbaudēs biežāk atklātie pārkāpumi, īpaši mazākajās kapitālsabiedrībās, ir saistīti ar nepietiekamām zināšanām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.
  • Pēdējos gados šajā sektorā ir veikti darījumi aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, un šis apjoms ir vienmērīgs.
  • Latvijas Banka uzskata, ka būtu nepieciešams samazināt darījumu identifikācijas slieksni, tādējādi samazinot anonīmo darījumu īpatsvaru un vienlaikus uzlabojot darījumu uzraudzību.

Lai kapitālsabiedrība varētu sniegt ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumu, tai jāsaņem Latvijas Bankas (LB) licence. LB licenču izsniegšanas un kapitālsabiedrību darbības kontroles kārtību regulē likuma “Par Latvijas Banku” 11. pants un uz tā pamata izdotie LB noteikumi Nr. 36. “Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumi”.

Licence tiek izsniegta katram ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas punktam un ir beztermiņa. Licence pārreģistrējama gadījumos, ja mainās ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas punkta atrašanās vieta.

Valūtu tirgo 34 kapitālsabiedrības

LB 2020. gada februārī ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licences ir izsniegusi 34 kapitālsabiedrībām, kas valūtu tirgo 62 punktos. Visplašāk darbību ir izvērsusi SIA “Tavex”, SIA “Money Express” un SIA “Eurex Capital”, liecina informācija LB mājaslapā.

Kopš Latvija pievienojās eirozonai, ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas kapitālsabiedrību skaits ir samazinājies. Piemēram, 2014. gadā valūtas darījumus veica 58 sabiedrības un bija 106 valūtas maiņas punkti.

Savukārt, par spīti tam, ka pēc eiro ieviešanas pirktās un pārdotās ārvalstu valūtas apjoms strauji samazinājās, pēdējos trīs gados ir vērojama apgrozījuma stabilizēšanās. 2019. gadā ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas kapitālsabiedrību apmainītās valūtas apjoms bija 264,4 miljoni eiro (2018. gadā – 299,6 miljoni eiro).

Piemērotās sankcijas par pārkāpumiem

Piemērojot sankcijas par “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma” (NILLTPFN) un “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma” (Sankciju likums) prasību neievērošanu, 2018. gadā sodītas septiņas ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas kapitālsabiedrības: SIA “Romkons”, SIA “R & R Company”, SIA “Valgams”, “Help Plus”, SIA “Finteks”, “Eurex Capital” un SIA “Manex”.

Konstatēti šādi NILLTPFN likuma pārkāpumi: trūkumi iekšējās kontroles sistēmas (IKS) darbības efektivitātes izvērtēšanā, nepietiekama klientu izpēte un darījumu uzraudzība, kā arī trūkumi ziņojumu sniegšanā par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.

Šīm kapitālsabiedrībām piemērots brīdinājums un soda nauda no 500 eiro līdz 2497 eiro, tāpat arī piemērota soda nauda un brīdinājums komercsabiedrību atbildīgajām personām.

Latvijas Banka ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā ir secinājusi: kapitālsabiedrību pārbaudēs biežāk atklātie pārkāpumi, īpaši mazākajās kapitālsabiedrībās, ir saistīti ar nepietiekamām zināšanām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. 2018. gadā vairāk nekā pusē pārbaužu tika konstatēts – kapitālsabiedrību darbinieku zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir nepietiekamas.

2019. gadā konstatē pārkāpumus septiņos uzņēmumos

Pērn par NILLTPFN likuma un Sankciju likuma pārkāpumiem sankcijas piemērotas septiņiem valūtas tirdzniecības uzņēmumiem: SIA “Artex”, SIA “Anturija”, SIA “Laimdota”, SIA “Hanza”, SIA “Foreks un Ko”, SIA “Forekss” un SIA “Viss kārtībā".

NILLTPFN likuma prasību pārkāpumi bijuši līdzīgi kā 2018. gadā: trūkumi risku novērtējumā, IKS dokumentā un IKS dokumenta efektivitātes izvērtēšanā, kā arī nepilnības klientu izpētē, dokumentu glabāšanā un iznīcināšanā un darbinieku apmācības nodrošināšanā. Tāpat novēroti trūkumi ziņošanā par neparastiem darījumiem.

Piemērotās sankcijas: SIA “Forekss” licences anulēšana, soda nauda no 350 eiro līdz 3000 eiro un norādījums novērst neatbilstības, kas pieļautas risku novērtējumā un IKS dokumentā.

Sektora lielums

Cik lielā apjomā Latvijā tiek pirkta un pārdota ārvalstu valūtas skaidrā nauda? LB veiktajā ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā secināts, ka pēdējos gados ir notikuši ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas darījumi aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā un šis apjoms ir vienmērīgs.

Licencēto kapitālsabiedrību apgrozījums ir aptuveni 1–1,5% no kopējās apmainītās ārvalstu valūtas. Līdz ar to kopējais ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas tirgus apgrozījums Latvijā ir lēšams ap 3–4,5 miljoniem eiro gadā.

Kredītiestāžu kopējais apgrozījums Latvijā pārsniedz vienu miljardu eiro gadā, kas norāda uz to, ka ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas kapitālsabiedrību īpatsvars Latvijas kopējā finanšu tirgus ietvaros nav būtisks. Kapitālsabiedrības, kuras darbojas valūtas maiņas sektorā, lielākoties ir nelieli uzņēmumi: tikai dažos no tiem strādā vairāk nekā desmit darbinieku.

Darījumu raksturojums un riska vērtējums

Darījuma summas slieksnis, no kura kapitālsabiedrībām ir pienākums veikt klienta izpēti, noteikts 2017. gada nogalē, un tas ir 1500 eiro (iepriekš klienta identifikācija bija jāveic, sasniedzot neparasta darījuma pazīmēs noteikto slieksni – 8000 eiro).

Skaidrā nauda, tūlītēja darījuma izpilde, konkurence starp tirgus dalībniekiem un atvērtais tirgus (klientam brīva iespēja atteikties no darījuma un doties uz citu valūtas maiņas punktu) rada sektoram būtisku ievainojamību, norāda LB. Ievainojamība tiek pārvaldīta, nosakot saistošu klientu identifikācijas slieksni un veicot darījumu uzraudzību.

Par spīti pasākumiem sektora ievainojamības mazināšanai, joprojām bieži tiek noslēgti anonīmi gadījuma rakstura darījumi ar fiziskajām personām. Vidējais darījuma apmērs ir 400 eiro, kas uzskatāma par nelielu summu, norāda LB. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo sektora apmēru, sektora risks vērtējams kā vidējs. Lai novērstu šo risku, būtu nepieciešams samazināt darījumu identifikācijas slieksni, tādējādi samazinot anonīmo darījumu īpatsvaru un vienlaikus uzlabojot darījumu uzraudzību, uzskata LB.

Izstrādātas vadlīnijas

LB ir izstrādājusi vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas nozarē. Tajās LB licencēšanas komisija ir identificējusi pazīmes, kuras norāda uz iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

LB izstrādājusi arī vadlīnijas, kurās sniegti ieteikumi, kā noteikt administratīvās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas jomā.

Pieņemti vairāki normatīvi

Pērn LB padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu.

LB “Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos” ir veikti grozījumi, ar kuriem tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka ar šiem grozījumiem tiek nodrošināta arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpilde.

Latvijas Banka izdevusi arī noteikumus “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu”. Ar šiem noteikumiem aizstāti LB noteikumi Nr. 158 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu”.

Jaunajos noteikumos papildus iepriekšējo noteikumu regulējumam iekļautas arī normas attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli kapitālsabiedrībās, kuras saņēmušas LB licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, nosakot, kas ir sankciju risks, kādus faktorus kapitālsabiedrībām ir jāņem vērā, veicot attiecīgā riska novērtējumu, un kā pārvaldīt sankciju risku.

Atbilstoši NILLTPFN likumam atjauninātas prasības kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas LB licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai. Nozīmīgākās pārmaiņas skar kārtību, kādā tiek noskaidrots patiesā labuma guvējs, kā arī kārtību, kādā tiek veikta padziļināta klientu izpēte, – minētais likums paredz izvērstāku regulējumu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU