Vai darba līgums atbilst Darba likuma 79. pantam, ja līguma punkts izteikts šādā redakcijā: “Ja Darba devējs konstatē kaut vienu no gadījumiem, kuri Darba devējam ir radījuši materiālus zaudējumus, tad Darba devējs izmanto savas Darba likuma 79. pantā paredzētās tiesības un Darbinieka paraksts uz šī līguma apliecina piekrišanu šādai Darba devēja rīcībai.”? Darba likuma 79. panta 1. daļa paredz, ka ieturējumu, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana. Vai, parakstot darba līgumu, šādā punkta redakcijā (punkta sadaļa par “...un Darbinieka paraksts uz šī līguma apliecina piekrišanu šādai Darba devēja rīcībai”) tiks leģitimizēta situācija, kurā darba devējs var nesastādīt aktu par konkrētiem zaudējumiem, kā rezultātā darba devējs varēs neprasīt darbinieka piekrišanu par konkrēto zaudējumu apjoma ieturēšanu un darba ņēmējs jau iepriekš būs piekritis segt jebkādas darba devēja pretenzijas/ieturējumus?
Darbinieka civiltiesiskās atbildības jautājumi ir regulēti Darba likuma 23. nodaļā “Darbinieka atbildība”. Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, tad darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus. Darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, ja arī darba devējs pats – ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu – bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina (Darba likuma 86. panta pirmā, 87. panta pirmā, trešā daļa).
Darbinieks var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus. Atlīdzināšana var notikt vairākos veidos. Ja tas objektīvi iespējams un darba devējs tam piekrīt, tad darbinieks var atlīdzināt zaudējumus, nododot darba devējam līdzvērtīgu lietu vai izlabojot bojājumu. Turklāt saskaņā ar Darba likuma 79. panta pirmo daļu ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devējs var veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.
Tādējādi, lai darba devējs būtu tiesīgs ieturēt no darbinieka darba samaksas zaudējumu atlīdzību, jāpastāv šādiem obligātiem priekšnoteikumiem:
Ja kāds no šiem priekšnoteikumiem nepastāv, tad darba devējs nedrīkst veikt ieturējumus no darba samaksas.
Saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Citiem vārdiem, darba līguma saturs nedrīkst būt prettiesisks. Līgums vai atsevišķs līguma punkts, kurā puses vienojas neievērot likuma prasības, kā pretējs likumam nevar būt spēkā.
Darba likuma normas imperatīvi noteic, kādi darba devējam radīti zaudējumi un kādā gadījumā darbiniekam ir atlīdzināmi, tāpat Darba likumā izvirzīta prasība konstatēt ne tikai zaudējumu esību un to cēlonisko sakaru ar darbinieka rīcību (zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb pamatu), bet arī darbinieka piekrišanu, ja zaudējumu atlīdzināšanai tiek veikti ieturējumi no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Proti, katrā konkrētā gadījumā, konstatējot zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb pamatu, darba devējam ir pienākums saņemt no darbinieka rakstveida piekrišanu ieturējumu veikšanai no darba samaksas zaudējumu atlīdzināšanai.
Līdz ar to paskaidrojams, ka likuma normās nav noteikts tāds zaudējumu atlīdzības institūts, kur puses varētu vienoties par darbinieka pienākumu atlīdzināt zaudējumus bez nepieciešamības pierādīt Darba likumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb pamatu. Kas arī nozīmē, ka darbinieka piekrišana ieturējumu veikšanai no darba samaksas zaudējumu atlīdzināšanai nedrīkst būt ietverta darba līgumā. Ja šāda piekrišana ir ietverta darba līgumā, tad saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu šāds darba līgumā ietverts noteikums atzīstams par spēkā neesošu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
