Labdien! Dzīvoju mājā, kura nav dvīņumāja, tajā ir divi dzīvokļi, kas nav funkcionāli saistīti. Pēc likuma skaitās, ka mājā nav pabeigts privatizācijas process, jo nav pieņemts lēmums par mājas pārvaldības tiesību pārņemšanu, tāpēc apsaimniekošanas darbības veic noteiktais pārvaldnieks. Tā kā ir jaunā likuma norma par lēmumu pieņemšanu ar 1/3 balsu vairākumu, pēc jurista ieteikuma organizēju aptaujas. Tā kā otra puse nebalsoja, tika pieņemts lēmums par ēkas pārņemšanu. Pārvaldnieks šo lēmumu neņem vērā ar argumentu, ka jaunā likuma norma nav attiecināma uz divu dzīvokļu īpašumu. Kā tad īsti ir? Ko darīt šādā situācijā? Otrā dzīvokļa kaimiņš te nedzīvo, un komunikācija nav iespējama.
Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”.
Skaidro asociācijas valdes locekle Aleksandra Cimbale:
“Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 1. pants noteic, ka šā likuma normās lietotie termini un jēdzieni, kas regulē valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, lietojami likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē. Savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamā māja minētajā likumā definēta kā dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgas palīgēkas un būves. Tādēļ jautājumu par šādas mājas turpmāko pārvaldīšanu pēc privatizācijas procesa pabeigšanas regulē Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 11. pants.
Atbilstoši šā panta pirmajai daļai, ja dzīvokļu īpašnieki nebija pārņēmuši privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai līdz 2025. gada 31. decembrim bija jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai jārīko aptauja, ierosinot dzīvokļu īpašnieku kopībai lemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Ja šāds kopības lēmums netika pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums saskaņā ar likuma 11. panta otro daļu uzskatāms par uzdotu, bet pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura iepriekš saņēmusi uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības.
Turpretī saskaņā ar likuma 11. panta trešo daļu puses ir tiesīgas šādu pārvaldīšanas līgumu vienpusēji izbeigt; no pārvaldīšanas līguma izrietošās tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas līguma izbeigšanu. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības lemt par cita pārvaldnieka izvēli vai pārvaldīšanas pārņemšanu saviem spēkiem.
Tomēr konkrētajā situācijā būtiski noskaidrot, vai esošais pārvaldnieks vai pašvaldība vispār ir ievērojuši likuma 11. panta pirmās un ceturtās daļas prasības, proti, vai likumā noteiktajā kārtībā tika ierosināta dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana un vai dzīvokļu īpašnieki tika informēti par tiesībām izvēlēties citu pārvaldnieku vai dibināt biedrību dzīvojamās mājas pārvaldīšanai.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
