Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika (tas ir, virs normālā dienas darba laika, kas ir astoņas stundas, un normālā nedēļas darba laika, kas ir 40 stundas), ir virsstundu darbs Darba likuma 136. panta pirmās daļas izpratnē. Savukārt darbiniekiem, kuriem noteikta Darba likuma 140. panta regulējumā paredzētā summētā darba laika organizācija, par virsstundu darbu atzīstams tikai tas darbs, kuru darbinieks veicis virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika Darba likuma 140. panta piektās daļas izpratnē. 

Tādējādi darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, likumā paredzēta atšķirīga virsstundu darba konstatēšanas kārtība – darba līgumā ir noteikts pārskata periods. Tāpat vēršama uzmanība, ka nav pamatoti darbiniekam, kam nav nolīgts summētais darba laiks, virsstundu darba konstatēšanai piemērot Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikto kārtību, kas paredz virsstundu konstatēšanu summētajam darba laikam. Darbiniekiem, kam nav noteikts summētais darba laiks, virsstundu konstatēšanai piemērojama Darba likuma 136. panta pirmās daļas kārtība.   

Līdz ar to sākotnēji ir būtiski konstatēt darbiniekam noteikto darba laika organizācijas veidu, lai pamatoti secinātu, vai jūsu aprakstītajā situācijā darbiniekam konstatējams virsstundu darbs. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, tad virsstundas vērtējamas nevis dienas vai nedēļas, bet pārskata perioda ietvaros. Darba laiku pārskata perioda ietvaros izlīdzinot, lai tas pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku, virsstundu darbs neveidojas. Savukārt, ja darbiniekam nav noteikts summētais darba laiks, virsstundas vērtējamas dienas vai nedēļas ietvaros; darbs, kas veikts virs dienas vai nedēļas normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.