Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”.   

Skaidro asociācijas valdes locekle Aleksandra Cimbale: 

“Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 42. pantu par valdes locekli var būt pilngadīga fiziskā persona, kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa. Savukārt 45. pants paredz, ka valdes locekļus ievēlē biedru sapulce (ja statūtos nav noteikts citādi). Likums neparedz prasību valdes locekļiem pārvaldīt valsts valodu, kā arī neierobežo kandidātus pēc pilsonības, izglītības vai profesionālās kvalifikācijas. 

Tomēr Valsts valodas likums jāņem vērā. Tas attiecas uz gadījumiem, kad persona veic profesionālos pienākumus sabiedrības interesēs, komunicē ar valsts vai pašvaldību iestādēm, sagatavo oficiālus dokumentus. Ja valdes loceklis faktiski piedalās šādās darbībās, valsts valodas prasība var kļūt netieši piemērojama (īpaši, ja viņš saņem atlīdzību vai pilda administratīvās funkcijas). 

Pat ja likums to tieši neaizliedz, praksē var rasties ievērojami riski, piemēram, dokumentu sagatavošana un parakstīšana latviešu valodā, komunikācija ar iestādēm (piemēram, BIS, pašvaldību, PTAC), biedru informēšana un sapulču vadība, juridisko lēmumu pieņemšana un atbildība. Tas var ietekmēt biedrības darbības efektivitāti, lēmumu kvalitāti un juridisko drošību. 

Biedrības biedriem ir tiesības statūtos noteikt papildu kritērijus valdes locekļiem (t. sk. valsts valodas zināšanu līmeni) un pieņemt lēmumu par valdes sastāva maiņu, precizēt valdes locekļu pienākumu sadalījumu (piemēram, ierobežot konkrētas funkcijas). 

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 47. pantu, ja valdes loceklis saņem atlīdzību, viņa darbība vairāk līdzinās profesionālai funkcijai. Tādā gadījumā valsts valodas prasību piemērošana kļūst vēl pamatotāka.”