NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
13. jūnijā, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts pārvalde
2
4
2
4

Klajā nāk Satversmes 90 gadu jubilejai veltīts izdevums

„Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.” Šādi sākas Latvijas Satversmes sapulces 1922.gada 15.februāra kopsēdē pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Tagad tā izdota īpašā izdevumā, kas satura dēļ ir interesants un arī pirmreizējs – vienā grāmatā ietverti astoņi tulkojumi, tajā skaitā valodās, kādās līdz šim Latvijas pamatlikums nav bijis lasāms.

FOTO: Māris Kaparkalējs

Šodien, 13.jūnijā, Saeimā notiek „Latvijas Vēstneša” izdotās grāmatas „Latvijas Republikas Satversme” atvēršanas svētki.
Pirmo reizi Latvijas Republikas Satversme ir iztulkota lībiešu valodā un latgaliešu rakstu valodā. Izceļot šos interesantos faktus, jāpiemin trešais – pavisam ir astoņi tulkojumi, kas līdz ar pašu gaviļnieci – Satversmi – izdoti īpašā jubilejas izdevumā (592 lpp.), ko bagātina vērtīgs informatīvs un faktogrāfisks materiāls, tajā skaitā ilustrācijas kā vēsturiskas laikmeta liecības.

2012.gads ir Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) jubilejas gads. Satversme, kuras projekta izstrādāšanai Latvijas Satversmes sapulce iepriekš bija izveidojusi atsevišķu – Satversmes komisiju, ir pieņemta 1922.gada 15.februārī, izsludināta 1922.gada 30.jūnijā oficiālajā laikrakstā „Valdības Vēstnesis” un stājusies spēkā 1922.gada 7.novembrī.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija apzināti izšķīrās atjaunot arī savas vienīgās konstitūcijas darbību. Satversme joprojām ir mūsu valsts konstitucionālās iekārtas pamats. „Latvijai ir skaista valsts Satversme1,” tā to raksturo Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Gaviļnieces jubilejas sakarā lieti ir atgādināt jēdziena „satversme” izcelsmes vēsturi: „Latviešu valodā konstitūcijas jeb pamatlikuma apzīmēšanai ir radīts atsevišķs vārds, kas raksturīgs tikai latviešu valodai. Jaunlatviešu kustības sabiedriskais darbinieks Kronvaldu Atis 1869.gadā ierosināja konstitūcijas apzīmēšanai lietot jaunvārdu “satversme”. Šo vārdu viņš veidojis no verba “tvert”, jo “cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes”.”2

Šajās dienās klajā nācis izdevums „Latvijas Republikas Satversme”, kura atvēršanas svētki notiek Saeimā. Grāmatas unikalitāti iezīmē ne vien fakts, ka svinam Satversmes 90 gadu jubileju un tā ir kā cieņas apliecinājums valsts pamatlikumam un tā pamatu licējiem, bet arī tās satura kvalitātes – Satversme ilustrācijās (arī tās pirmā oficiālā publikācija) un Latvijas pamatlikuma tulkojums astoņās (latgaliešu, lībiešu, igauņu, lietuviešu, angļu, franču, vācu, krievu)valodās. Īpašs gandarījums, ka ar šo izdevumu beidzot dienasgaismu ierauga konstitūcijas tulkojums lībiešu valodā un latgaliešu rakstu valodā.

"Satversmei ir 90 gadu, un tā ir viena no vecākajām dzīvajām konstitūcijām Eiropā. Neskatoties uz vecumu un vēsturisko pārrāvumu, tā efektīvi darbojas."

Pie šī projekta izdevējs „Latvijas Vēstnesis” strādāja kopš pērnā gada rudens, kad tika izlolota ideja par Satversmes 90 gadu jubilejai veltītu izdevumu. Izdevuma zinātniskie redaktori ir prof. Dr.iur. Romāns Apsītis un Dr.iur. Jānis Pleps, redaktores - Māra Keiša, Gita Kronberga, bet grāmatas tēlu radījis mākslinieks Juris Petraškevičs.

Ar ko īpašs jubilejas izdevums?

  • Satversmei ir 90 gadu, un tā ir viena no vecākajām, dzīvajām konstitūcijām Eiropā. Turklāt, neskatoties uz vecumu un vēsturisko pārrāvumu (Ulmaņa realizētā apturēšana, padomju un vācu okupācija), tā efektīvi darbojas.
  • Šajā izdevumā Satversme pirmo reizi tulkota vienas no Latvijas pamattautu lībiešu valodā.
  • Tāpat pirmo reizi Satversme tulkota latgaliešu rakstu valodā, apliecinot cieņu Latgalei kā savdabīgam un valsts identitātei neatņemami būtiskam Latvijas reģionam.
  • Unikālie tulkojumi kaimiņvalstu - igauņu un lietuviešu - valodā ir apliecinājums mūsu īpašajām vēsturiskajām un mūsdienu saitēm.
  • Atjaunotie tulkojumi angļu, franču un vācu valodā noderēs Satversmes popularizēšanai un studijām Eiropas Savienībā un citās valstīs, kā arī Latvijas diplomātiem un politiķiem kā vērtīga dāvana ārvalstu partneriem.
  • Atjaunotais tulkojums krievu valodā ļaus Satversmi lasīt mūsu lielākajā kaimiņvalstī – Krievijā.
  • Izdevumu bagātina ilustrācijas kā vēsturiskas laikmeta liecības par notikumiem, kas ir īpaši Satversmes 90 gadu vēstures kontekstā. Piemēram, divi simboliski attēli:
    • LR Satversmes oficiālā publikācija LR oficiālajā laikrakstā “Valdības Vēstnesis” 1922.gada 30.jūnijā (Nr.141);
    • LR Satversmes atkārtota oficiālā publikācija LR oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1993.gada 1.jūlijā (Nr.43).
  • Vērtīgs bibliogrāfisks un uzziņas avots: apkopotas nozīmīgākās publikācijas par Latvijas Republikas Satversmi.
  • Divi informatīvi un faktogrāfiski bagāti tematiski izklāsti, kas ir gan interesanta lasāmviela, gan izsmeļošs informatīvs avots:
    • J.Pleps.Par Latvijas Republikas Satversmi: vēsture un mūsdienas.
    • O.Gerts.Par Latvijas Republikas Satversmes tēviem, pamatu licējiem.

Ideja dzima rudenī

Izdevēja - valsts SIA „Latvijas Vēstnesis” - valdes priekšsēdētājas un Satversmes 90 gadu jubilejai veltītā izdevuma projekta vadītājas Dainas Ābeles komentārs:

„Satversme ir mūsu valsts ideoloģiskais kodols. Pat šodien, pēc 90 gadiem, Latvijas Satversme veiksmīgi funkcionē kā mūsdienīgas valsts pamatlikums. Mums ir pamats ar to lepoties. Mums, šīs valsts patriotiem, tā ir jāpopularizē, tās saturs jāpadara pieejams arī citu valstu parlamentiem un ekspertiem.

Pagājušajā gadā, rīkojot Eiropas valstu oficiālo izdevēju Forumu [notika 2011.gada septembrī, un to apmeklēja 35 valstu pārstāvji], secinājām, ka mums nav pieejams labi iztulkots, reprezentabls Satversmes izdevums. Tā radās ideja sagaidīt Satversmes 90 gadu dzimšanas dienu tieši ar šādu izdevumu. „Latvijas Vēstneša” ideju atbalstīja Valsts valodas centrs un Satversmes tiesa.

"Satversme nav nekas tāds, kas pastāv ārpus reālās dzīves un ārpus sabiedrības."

G.Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs

Satversme būs lasāma angļu, franču, vācu, lietuviešu un arī krievu valodā ar koncentrētu atskatu uz Satversmes tapšanas vēsturi, kā arī zinātnisko komentāru. Pirmo reizi Satversme ir tulkota lībiešu valodā, tā būs pieejama arī latgaļu rakstu valodā. Par to paldies Valtam Ernštreitam un Ilzei Spergai! Ir tapis arī pilnīgi jauns Satversmes tulkojums igauņu valodā, ko veica Kertu Kibermane.

Darba gaitā tapis plašs bibliogrāfijas saraksts, kuru gan tā apjoma dēļ šai izdevumā pilnībā iekļaut nebija iespējams. Paldies kolēģiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kas palīdzēja šo bibliogrāfijas sarakstu sastādīt! Man ir patiess gandarījums, ka, apvienojot dažādu institūciju spēkus, ir izdevies izdevumu  „Latvijas Republikas Satversme” sagatavot īsi pirms 30.jūnija, kad pirms 90 gadiem pirmo reizi „Valdības Vēstnesī” tika izsludināta Latvijas Republikas Satversme.”

Izdevuma priekšvārdā

Valsts prezidents Andris Bērziņš:

„Latvijas Republikas Satversme ir sava laika konstitucionālās domas paraugs. Satversmes lakonisms prasa no lasītāja pietiekamu kompetences līmeni un ļauj panākt saprātīgas politiskās vienošanās tās tiesību normu interpretācijā. Šī īpašība Satversmi patīkami atšķir no vairuma mūsdienu likumu smagnējām, apjomīgajām un neelastīgajām tiesību normām.”

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:

„Izcilais tiesību zinātnieks profesors Vasilijs Sinaiskis savulaik ir rakstījis, ka konstitūcija ir visu pilsoņu līgums, savā ziņā pat piemineklis, kura tuvumā norimst visas kaislības. Viņš uzsvēris, ka konstitūcija ir tas visiem obligātais miera minimums, bez kura nav iespējama ne tiesiskas valsts, ne kultūras attīstība. Man šķiet, ka šie vārdi skan aktuāli arī šodien. (..)

(..) Jau šodien Satversme ir mūsu identitātes un kultūras zīme. Tāpat kā nenoveco tautasdziesmas un Lielvārdes jostas raksti, es ticu, ka nenovecos arī mūsu Satversme. Katra jauna paaudze tajā atradīs savus vārdus un idejas, un katra jauna paaudze Satversmi rakstīs no jauna savā ikdienā, attieksmē pret valsti un demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām.”

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris:

„Satversme nav nekas tāds, kas pastāv ārpus reālās dzīves un ārpus sabiedrības.(..)

(..) Konstitūcijas nozīmi sabiedrībā raksturo tās respektēšana, ievērošana un piemērošana.

(..) Latvijai ir skaista valsts Satversme. Tās saturā ir ietverti Latvijas tautas centieni un atzītās vērtības. Tas viss ir pateikts skaistā valodā, bez liekiem vārdiem. To mēs droši varam nolikt goda vietā. Mēs varam ar to lepoties.”

Gada laikā: divi unikāli izdevumi

2011.gada decembrī dienasgaismu ieraudzīja vēl kāds izdevums, kas veltīts LR Satversmei un izdots oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis” Grāmatu apgādā. Arī šī grāmata, tāpat kā astoņās valodās iztulkotā Satversme, varētu būt noderīga lasāmviela ikvienam, kas interesējas par savām tiesībām un vēlas iegūt jaunas zināšanas.

Satversmes jubilejas gada priekšvakarā tika izdots Latvijas tiesību zinātņu vēsturē pēc sava satura vēl nebijis pētījums konstitucionālajās tiesībās, kura tapšanā savus spēkus bija apvienojuši 37 (!) tiesību speciālisti un zinātnieki. Trīs gadus ilgušā zinātniskā projekta rezultāts ir apjomīgs (864 lpp.) un unikāls izdevums, kas ir veltīts valsts pamatlikuma jaunākajai nodaļai „Cilvēka pamattiesības”. Tā ir grāmata „Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības”, kuras atvēršanas svētki notika 19.decembrī.

„Vieni no nozīmīgākajiem Satversmes grozījumiem kopš tās pieņemšanas joprojām ir Satversmes 1998.gada 15.oktobra grozījumi, kuri papildina Satversmi ar jaunu – VIII nodaļu. (..) Satversmes papildināšana ar VIII nodaļu ir īpaši būtisks notikums no konstitucionālo tiesību viedokļa, jo personu pamattiesību regulējums no šī brīža tiek ietverts hierarhijas ziņā augstākstāvošajā normatīvajā aktā – valsts konstitūcijā,” tā izdevuma ievadā raksta šī zinātniskā projekta vadītājs LU Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Ringolds Balodis.

Pateicība

Izdevējs  VSIA “Latvijas Vēstnesis” pateicas par sadarbību:

  • Valsts prezidenta kancelejai
  • Latvijas Republikas Saeimai
  • Satversmes tiesai
  • Valsts valodas centram
  • Latvijas Nacionālajai bibliotēkai
  • Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam
  • Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkai

1 G.Kūtris. Satversmes tiesas priekšsēdētāja priekšvārds. Grām.: Latvijas Republikas Satversme.  Rīga, 2012, 19.lpp.

2 J.Pleps. Par Latvijas Republikas Satversmi: vēsture un mūsdienas. Grām.: Latvijas Republikas Satversme. Rīga, 2012, 47.lpp.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU