Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2012.gads ir LR Satversmes jubilejas gads. Konstitūcija, kuras projekta izstrādāšanai Latvijas Satversmes sapulce iepriekš bija izveidojusi īpašu – Satversmes komisiju, ir pieņemta 1922.gada 15.februārī, izsludināta 1922.gada 30.jūnijā toreizējā oficiālajā laikrakstā „Valdības Vēstnesis” un stājusies spēkā 1922.gada 7.novembrī.
LV portāla infografika
7.novembris ir īpaša diena, jo toreiz, 1922.gadā, stājoties spēkā LR Satversmei, jaunā valsts beidzot bija ieguvusi savu pamatlikumu. LR Satversmes dzīvīguma atslēga ir tajā atspoguļoto vērtību nozīmīgums, tādēļ, šķiet, labākā dāvana jubilārei būtu jauna artava tās pieejamības daudzveidībā. Lai popularizētu šo tiesiskās valsts stūrakmeni un veicinātu tā lietošanu, ar izdevēja „Latvijas Vēstnesis” atbalstu LV portāls publisko Satversmes tulkojumus latgaliešu rakstu un lībiešu valodā, kā arī krievu valodā.
Satversme 1922–2012
Mūsu tautas pirmie priekšstāvji, kas Satversmes sapulcē tika ievēlēti pēc Brīvības cīņām 1920.gada 17. un 18.aprīlī un stāvēja pie valsts dibināšanas šūpuļa, Latvijas pamatlikumam deva īpašu, atšķirīgu un latvisku apzīmējumu – Satversme.
Šī vārda izcelsme ir saistīta ar darbības vārdu "tvert". Jaunvārda autors ir Kronvaldu Atis, kurš jau 1869.gadā ierosināja konstitūcijas apzīmēšanai lietot vārdu "satversme", ar to domājot likumu pieņēmēju iespēju vajadzīgā brīdī tajos ieskatīties : "Lai tiem būtu vajadzīgajā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes."1
Kā savā priekšvārdā šovasar izdotajā Satversmes astoņu valodu tulkojumu apkopojumā norāda konstitucionālo tiesību eksperts juridisko zinātņu doktors Jānis Pleps, Satversme vienmēr atrodas Latvijas valstij līdzās un "vēsta par dažādu laikmetu Latvijas patriotu un valstsvīru centieniem, panākumiem un pieļautajām kļūdām", un tās pieņemšana un spēkā stāšanās Latvijas valstiskumam vienlīdz nozīmēja jaunus izaicinājumus.
Kopš vēsturiskās 1922.gada Satversmes redakcijas tā ir bijusi pakļauta vairākkārtīgiem mēģinājumiem grozīt, papildināt, mainīt Satversmes pantu tekstu. Pirmie ierosinājumi labojumiem nākuši jau divus mēnešus (!) pēc Satversmes pieņemšanas.
"Satversme iemieso Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts simbolu. Tās normās ir saglabājies formulējumu abstraktums, vēsturiskā stila lakonisms un viedums, bet vienlīdz arī komplicēta dokumenta tvērums."
Vienu reizi kopš spēkā stāšanās Satversmes darbība tika apturēta, un šie "nopelni" pieder nevis padomju okupācijas varai, bet premjerministram Kārlim Ulmanim, kas 1934.gada 15.maijā veica valsts apvērsumu un parlamentārās demokrātijas vietā nodibināja autoritāra režīma valsti.
Satversmes darbības atjaunošanu noteica 5.Saeima ar likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".
Līdz valsts apvērsumam Satversmes grozījumi parlamentā pieļauti vienreiz – 1933.gadā, pēc neatkarības atjaunošanas – vēl 10 reizes. Pirmreizējā vēsturiskā redakcija ietvēra 88 pamatlikuma pantus, šodien Latvijas konstitūcijā ir 116 panti. Ievērojamo papildinājumu Satversmē iekļauj 1998.gadā, kad tajā iekļauj jaunu – 8.nodaļu "Cilvēka pamattiesības".
Atskatoties vēsturē, šai nodaļai ir zināma saistība ar 1922.gadā Satversmes sapulces noraidīto Satversmes otrās daļas "Pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem" projektu, ko tolaik atzina par neobligātu konstitucionālā likumdevēja pienākumu. Pārējie Satversmes grozījumi pamatā ir bijuši saistīti ar valsts varas organizāciju – Valsts prezidenta, Saeimas un Ministru kabineta darbību.
Unikāli tulkojumi astoņās valodās
Valsts pamatlikuma 90.gadadienas un valsts svētku 94.gadskārtas gaidās oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" ir laidis klajā reprezentablu izdevumu – "Latvijas Republikas Satversme", kura atvēršanas svētki notika 13.jūnijā Saeimā.
Latvijas karoga sarkankrāsas grāmatu īpašu padara tās satura kvalitāte - Latvijas Republikas Satversmes pamatteksts (šobrīd spēkā esošā redakcija) un tulkojumi astoņās valodās. Izdevumā ir iekļauti tulkojumi kaimiņvalstu - igauņu un lietuviešu – valodā, kā arī atjaunotie tulkojumi angļu, franču, vācu un krievu valodā.
Jāuzsver, ka ar šo izdevumu dienasgaismu ierauga Latvijas konstitūcijas divi pirmreizēji tulkojumi - lībiešu valodā un latgaliešu rakstu valodā, ko Satversmes spēkā stāšanās 90.gadadienā LV portāls nodod lietotājiem PDF formātā tālākai izmantošanai un popularizēšanai.
Grāmatu bagātina ilustrācijas - laikmeta liecības par notikumiem Satversmes 90 gadu pastāvēšanas vēsturē. Katru tulkojumu papildina arī informatīvi un faktogrāfiski bagāti tematiski izklāsti, kas ir gan interesanta lasāmviela, gan izsmeļošs informatīvs avots.
LR Satversme: aktuālā redakcija un vēsturiskās redakcijas
[PDF]LR Satversme lībiešu valodā (Fragments no izdevuma "Latvijas Republikas Satversme".)
[PDF]LR Satversme latgaliešu rakstu valodā (Fragments no izdevuma "Latvijas Republikas Satversme".)
[PDF]LR Satversme krievu valodā (Fragments no izdevuma "Latvijas Republikas Satversme".)
Izdevējs "Latvijas Vēstnesis" par veiksmīgu sadarbību pateicas tulkotājiem – Ilzei Spergai (tulkojums latgaliešu rakstu valodā) un Valtam Ernštreitam (tulkojums lībiešu valodā), kā arī pārējām iestādēm un organizācijām, kas piedalījās šīs grāmatas tapšanā:
Cauri laikiem 90 gadu garumā Latvijas Republikas Satversme iemieso Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts simbolu, tās normās ir saglabājies formulējumu abstraktums, vēsturiskā stila lakonisms un viedums, bet vienlīdz arī komplicēta dokumenta tvērums. Un var piekrist izdevuma zinātniskajam redaktoram Jānim Plepam – 90 gadu laikā, neraugoties uz piedzīvotajiem notikumiem un pārmaiņām, nav pamata domāt, ka Satversme būtu kļuvusi nepazīstama un sveša tās autoriem.
1 J.Pleps. Par Latvijas Republikas Satversmi: vēsture un mūsdienas. Grām.: Latvijas Republikas Satversme.Rīga, 2012, 47.lpp.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
