Labdien! Laulības laikā, lai nopirktu dzīvokli, sieviete ieķīlāja bankā savu pirmslaulības laikā iegādāto māju. Dzīvoklis tika nopirkts par bankas piešķirtajiem naudas līdzekļiem un noformēts uz vīra vārda. Aizņēmēji ir abi laulātie. Ir kopīgs bērns, kā arī bērns no citas laulības. Paskaidrojiet, lūdzu, kāda būs mantas sadale laulības šķiršanas gadījumā? Situācijā, ja sieva nomirs pirms vīra, kāda katram būs mantojuma masa?
Laulības šķiršanas gadījumā manta dalāma atbilstoši laulāto mantisko attiecību veidam. Ja starp laulātajiem nav noslēgts laulību līgums (par mantas šķirtību vai kopību), tad saskaņā ar Civillikuma 89. pantu katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.
Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:
Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās.
Piemēram, pirms laulības iegādātais īpašums būtu uzskatāms par laulātā atsevišķu mantu, savukārt laulības laikā iegūtais dzīvoklis – par kopmantu (ja nav reģistrēts kā atsevišķa manta).
Jānorāda, ka laulību var šķirt pie zvērināta notāra vai tiesā. Ja laulātie spēj vienoties par kopīgās mantas sadali, tad laulību iespējams šķirt pie notāra un pašiem izlemt, kā mantu sadalīt. Turpretī, ja par mantas sadali ir strīds, tad mantas sadale notiks pēc tiesas ieskata.
Mantošana Latvijā notiek saskaņā ar likumu, līgumu vai testamentu. Noslēdzot mantojuma līgumu vai atstājot testamentu, mantojuma atstājējs var izvēlēties, kam savu mantu novēlēt. Vienlaikus jāatceras par neatņemamās daļas tiesīgajiem. Civillikuma 423. pants noteic, ka neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki). Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. p.).
Pēc likuma mantot aicināti:
Mantošanas kārtībā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:
Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.
Civillikuma 392. pants paredz, ka pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids starp laulātajiem pastāvējis laulības laikā. Savukārt 393. pants noteic, ka laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu.
Piemēram, ja sieva nomirs pirms vīra, tad pēc likuma vispirms aicināti mantot būs vīrs un sievas bērni (bioloģiskie).
Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!