E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 37705
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Ja laulātie nevar vienoties par kopmantas sadali, strīdu izšķir tiesa

J
jautā:
21. novembrī, 2025
Anna

Labdien! Laulības laikā, lai nopirktu dzīvokli, sieviete ieķīlāja bankā savu pirmslaulības laikā iegādāto māju. Dzīvoklis tika nopirkts par bankas piešķirtajiem naudas līdzekļiem un noformēts uz vīra vārda. Aizņēmēji ir abi laulātie. Ir kopīgs bērns, kā arī bērns no citas laulības. Paskaidrojiet, lūdzu, kāda būs mantas sadale laulības šķiršanas gadījumā? Situācijā, ja sieva nomirs pirms vīra, kāda katram būs mantojuma masa? 

A
atbild:
15. decembrī, 2025
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Laulības šķiršanas gadījumā manta dalāma atbilstoši laulāto mantisko attiecību veidam. Ja starp laulātajiem nav noslēgts laulību līgums (par mantas šķirtību vai kopību), tad saskaņā ar Civillikuma 89. pantu katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. 

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. 

Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir: 

  • manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu; 
  • priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā; 
  • manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā; 
  • laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām; 
  • manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.4.) punktos minētā manta. 

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās. 

Piemēram, pirms laulības iegādātais īpašums būtu uzskatāms par laulātā atsevišķu mantu, savukārt laulības laikā iegūtais dzīvoklis  par kopmantu (ja nav reģistrēts kā atsevišķa manta). 

Jānorāda, ka laulību var šķirt pie zvērināta notāra vai tiesā. Ja laulātie spēj vienoties par kopīgās mantas sadali, tad laulību iespējams šķirt pie notāra un pašiem izlemt, kā mantu sadalīt. Turpretī, ja par mantas sadali ir strīds, tad mantas sadale notiks pēc tiesas ieskata. 

Mantošana Latvijā notiek saskaņā ar likumu, līgumu vai testamentu. Noslēdzot mantojuma līgumu vai atstājot testamentu, mantojuma atstājējs var izvēlēties, kam savu mantu novēlēt. Vienlaikus jāatceras par neatņemamās daļas tiesīgajiem. Civillikuma 423. pants noteic, ka neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki). Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. p.). 

Pēc likuma mantot aicināti: 

  • laulātais; 
  • radinieki; 
  • adoptētie. 

Mantošanas kārtībā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras: 

  • pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot; 
  • otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni; 
  • trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni; 
  • ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās. 

Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. 

Civillikuma 392. pants paredz, ka pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids starp laulātajiem pastāvējis laulības laikā. Savukārt 393. pants noteic, ka laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk,  ceturto daļu. 

Piemēram, ja sieva nomirs pirms vīra, tad pēc likuma vispirms aicināti mantot būs vīrs un sievas bērni (bioloģiskie). 

Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >> 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 148 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas