E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 37679
Lasīšanai: 4 minūtes

Pilnvarotā persona ir atbildīga, ja rīkojas pretēji pilnvaras devēja interesēm

J
jautā:
18. novembrī, 2025
Mazmeita

Mana vecmāmiņa pirms laika vienai personai izsniedza pilnvaru rīkoties viņas vārdā. Pēc laika vecmāmiņai bija insults, un sekas ir tādas, ka viņa praktiski nerunā, veido tikai skaņas, nekustās, jo ir paralizēta (acīmredzama rīcībnespēja). Vai vecmāmiņas pirms insulta konkrētajai personai izdotā pilnvara joprojām būs saistoša/spēkā esoša? Ja pilnvarotā persona, nezinot likumus saistībā ar personas rīcībnespēju, turpina rīkoties vecmāmiņas vārdā, kāda atbildība var iestāties? Piemēram, tiek pārdots vecmāmiņas īpašums, regulāri noņemta pensija u. tml., respektīvi, darīts tas, kas nav vecmāmiņas interesēs. Ja pilnvarotā persona ar ļaunu nolūku nesniedz tiesā pieteikumu par aizgādņa iecelšanu un turpina rīkoties vecmāmiņas vārdā, lai paspētu veikt nopietnus darījumus. Paldies!

A
atbild:
15. decembrī, 2025
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Aivars Bērziņš, zvērināts advokāts
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Pirms insulta izdotā pilnvara būs spēkā. Pat ja vecmāmiņai tiks nodibināta aizgādnība, visa vecmāmiņas rīcība līdz aizgādnības nodibināšanai ir spēkā esoša. Savukārt likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Atbildība  gan civiltiesiska, gan krimināltiesiska  var iestāties, ja pilnvarnieks slēdz darījumus pārstāvāmās personas vārdā, bet ne tās interesēs. Proti, pilnvarā norādītās tiesības nav vienlaikus arī uzdevums tās izpildīt. Tiesības pārdot māju nav uzskatāmas par uzdevumu to veikt, ja tas nav pilnvardevēja interesēs. Kriminālatbildība var iestāties, ja pilnvarotā persona piesavinās jebkādus pilnvardevējas līdzekļus,  vai tā ir saņemtā pensija vai nauda no darījumiem ar pilnvardevējas mantu. 

Civilprocesa likums (skat. 270.7 un turpm. p.) noteic, ka ar pieteikumu tiesā par aizgādnības nodibināšanu ar vai bez rīcībspējas ierobežošanas (pagaidu aizgādnība) var vērsties pati persona, viņas laulātais, brāļi, māsas, bērni un prokurors. Aizgādnību nodibina tiesa, ierobežojot personas rīcībspēju, ja persona nespēj saprast savas darbības nozīmi vai savu darbību vadīt. Pagaidu aizgādnību tiesa nosaka, ja šie traucējumi ir pārejoši, tas steidzami nepieciešams personas interesēs un persona pati sevi neapdraud, nerada sev kaitējumu. Aizgādni pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, parasti no tuvinieku vidus. No jautājuma izklāsta secināms, ka vecmāmiņai nepieciešama kopšana un ikdienas lietu pārvaldīšana, kuras organizēšana ir viens no aizgādņa uzdevumiem. 

Plašāku informāciju par pagaidu aizgādnības nodibināšanu varat noskaidrot Labklājības ministrijas tīmekļvietnē. 

Neskaidrību gadījumā vai, pastāvot bažām par pilnvarotās personas rīcību, ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju. 

Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >> 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 149 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas