Civillikuma 364.² pants nosaka, ka personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja:

• tas steidzami nepieciešams personas interesēs;
• traucējumi ir pārejoši;
• persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu.

Tas nozīmē, ka tiesai ir jākonstatē, ka pastāv likuma normā minētie apstākļi, jo pagaidu aizgādnību nodibina tikai tad, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses.

Tiesa, nodibinot pagaidu aizgādnību, nosaka aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu.

Pagaidu aizgādnības nodibināšanu regulē Civilprocesa likuma 33.² nodaļa, kas paredz, ka:

• pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors;
• pieteikumā jānorāda Civilprocesa likuma 254. pantā prasītā informācija, t. sk. jāizklāsta apstākļi, uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumi, kas tos apstiprina, kā arī papildus jānorāda Civillikuma 364.² pantā minētie apstākļi un jāpievieno šos apstākļus apstiprinoši pierādījumi (tātad viss, kas ir jūsu rīcībā un pamato, kādēļ nepieciešams nodibināt pagaidu aizgādnību).

Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesnesis izlemj nekavējoties.

Ja tiesa ierosina lietu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai:

• tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa pierādījumus, tai skaitā arī ārstniecības iestādes izziņu par to, vai garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt;
• pieteikumu nosūta personai, kurai ierosināts nodibināt pagaidu aizgādnību, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai ne ilgāku par 15 dienām;
• tiesa informē prokuratūru un bāriņtiesu par lietas ierosināšanu. Pēc tam, kad saņemti paskaidrojumi, visi pierādījumi un izziņa no ārstniecības iestādes, tiesa lūdz prokuroru 10 darba dienu laikā iesniegt lietā rakstveida atzinumu, bet bāriņtiesu – pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

Ja netiek lūgta lietas iztiesāšana tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pieteikumu izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem par datumu, kad lēmums būs pieejams tiešsaistes sistēmā.

Savukārt, ja pieteikumu izskata, rīkojot tiesas sēdi, tajā piedalās prokurors un bāriņtiesas pārstāvis. Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, kurai nodibināma pagaidu aizgādnība.

Līdz ar to kopējo tiesvedības laiku ietekmē konkrētā situācija (cik ātri tiek saņemti atzinumi, pierādījumi, paskaidrojumi utt.).