Kristīne Malta-Grigule, zvērināta notāre
Labdien! Dzīvoja kopā māte ar dēlu, kurš ir 2. grupas invalīds kopš bērnības uz mūžu (labi staigā, bet ir psihiska saslimšana un lieli runas traucējumi). Māte nomira (84 g.), palika labiekārtots dzīvoklis, un ar sociālo palīdzību mantojums ir nokārtots. Dēlam invalīdam ir tikai viens attāls radinieks – mātes māsas (kura arī ir mirusi) dēls. Viņš atteicās rūpēties un palīdzēt invalīdam, bet mantojumu vēlas saņemt. Invalīds vēlas atstāt dzīvokli tam, kurš rūpēsies par viņu līdz mūža beigām, bet notārs atteicās no sarunām kabinetā invalīda lielo runas traucējumu dēļ. Notārs paskaidroja, ka invalīds nevar parakstīt ne mantojuma, ne uztura līgumu. Tad invalīds nolēma atstāt dzīvokli valstij. Cits notārs arī atteicās, kaut arī invalīds pateica vārdu “valstij” un vairāk neko. Invalīds pārdzīvo. Ko jūs iesakāt?
Ja dēlam ir tādi garīga rakstura traucējumi, kas liedz pašam pieņemt lēmumus, tad ir iespēja ierobežot vai atņemt viņam rīcībspēju. Saskaņā ar Civillikuma 357. pantu, ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Tādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība. Aizgādnību nodibina, iesniedzot attiecīgu prasību tiesā. Prasības pieteikumā jāpaskaidro, kādu iemeslu dēļ personai būtu jāierobežo rīcībspēja, un jāiesniedz pierādījumi, kas to pamato. Ja ir pamats personas rīcībspējas ierobežošanai, tad pēc tiesas sprieduma personai bāriņtiesa ieceļ aizgādni. Aizgādnis nevarēs sastādīt personas vietā testamentu, bet varēs nodrošināt personas interešu aizsardzību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
