Es strādāju kokapstrādes uzņēmumā. Kad stājos darbā, domāju, ka tieku pieņemts par celtnieku, bet līgumā ierakstīts, ka esmu palīgstrādnieks. Darbs saistīts ar angāru celtniecību, siltinu, veidoju apšuvumu ar skārda plāksnēm, metinu. Vai tādi ir palīgstrādnieka pienākumi? Bet arī tas nav viss. Kamēr priekšnieka jeb vadītāja nav, brigadieris liek strādāt savās mājās bez apmaksas. Kuri atsakās, tiek uzreiz atlaisti. Priekšnieki to zina un piesedz. Cik tas ir likumīgi?
| Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
Saskaņā ar Darba likumu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības dibina ar rakstveidā abpusēji parakstītu darba līgumu, kurā ietverta Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Darba likuma 49. pantā noteikts, ka darbinieka saistības izpildījuma veidu, apmēru, laiku un vietu darba līgumā nosaka darba devējs, ciktāl tas nav pretrunā ar normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos ietvertajām pavēlošajām vai aizliedzošajām normām. Saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punktu darba līgumā ir jānorāda darbinieka arods, amats, specialitāte (turpmāk – profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” katrai Profesiju klasifikatorā iekļautajai profesijai ir noteikti arī atbilstoši pamatuzdevumi jeb galvenie, nozīmīgākie uzdevumi un kvalifikācijas pamatprasības profesijas nosaukuma identificēšanai (šo noteikumu pielikumā).
Tādējādi darbinieka profesijas no Profesiju klasifikatora piemērošana ir jāizvērtē darba devējam. Profesijas nosaukums jāizvēlas atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajiem profesijai atbilstošajiem pamatuzdevumiem. Darba devējam ir rīcības brīvība noteikt darbiniekam tādus no profesijas pamatuzdevumiem izrietošus amata pienākumus, kādi nepieciešami darba gaitas nodrošināšanai. Savukārt atbilstoši Darba likuma 28. panta otrajai daļai darbinieks, parakstot darba līgumu, uzņemas veikt nolīgto darbu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 atsevišķās grupas “9329 Citur neklasificēti strādnieki” profesijās, tajā skaitā profesijā palīgstrādnieks (9329 09), nodarbinātie šķiro produkciju, montē to ar rokām un veic citus vienkāršus palīgdarbus. Ar palīgdarbu saprotams darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
Ja jūs uzskatāt, ka darba līgumā noteiktā profesija neatbilst faktiskajiem nodarbināšanas apstākļiem vai arī darba līgumā nolīgtajai profesijai noteiktie amata pienākumi nav atbilstoši Profesiju klasifikatorā konkrētajai profesijai noteiktajiem pamatuzdevumiem, tad jums ieteicams vērsties pie darba devēja ar pieprasījumu darba līguma rakstveida formu izteikt atbilstoši faktiskajiem nodarbināšanas apstākļiem, grozot darba līgumu.
Darbiniekam atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzībā jāietver prasījums darba līgumu rakstveidā izteikt atbilstoši faktiskajiem nodarbināšanas apstākļiem. Sūdzība darba devējam jāizskata un atbilde par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu.
Par darba līgumā paredzētā darba veikšanu darbiniekam ir izmaksājama darba līgumā nolīgtā darba samaksa. Darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu. Darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, izmaksājot atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu, tikai Darba likuma 57. pantā noteiktos gadījumus:
Tādējādi, ja nepastāv kāds no minētajiem gadījumiem, kad darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, darbinieks ir tiesīgs atteikties no šāda darba veikšanas. Turklāt atbilstoši Darba likuma 9. pantam darba devējam aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Jēdziens “nelabvēlīgās sekas” aptver darbinieka tiesiskā vai faktiskā stāvokļa jebkāda veida pasliktināšanu, kuru radījis darba devējs, tostarp arī darbinieka atlaišanu, jo tiek būtiski izmainīts darbinieka tiesiskais stāvoklis. Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.
Judikatūrā sniegta atziņa, ka Darba likuma 9. panta mērķis ir nodrošināt, ka darbiniekam prettiesiski radītās nelabvēlīgās sekas tiek novērstas. Darbiniekam radīto nelabvēlīgo seku novēršana saskaņā ar iepriekš norādīto Darba likuma 9. panta mērķi nozīmē darbinieka iepriekšējā faktiskā un tiesiskā stāvokļa atjaunošanu, kā arī netiešo nelabvēlīgo seku novēršanu. Ja nelabvēlīgās sekas ir izpaudušās kā darba tiesisko attiecību izbeigšana, darbiniekam atbilstoši normas mērķim jābūt tiesībām prasīt atjaunot savu iepriekšējo tiesisko stāvokli, proti, atrašanos darba tiesiskajās attiecībās ar konkrēto darba devēju (Senāta (paplašinātā sastāvā) 2017. gada 14. novembra spriedums lietā Nr. SKC - 762/2017).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
