Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka jaunās attīstības stratēģijas prioritātēm jābūt uzņēmējdarbības attīstībai un iedzīvotāju skaita pieaugumam: „Vairāk cilvēku un vairāk investīciju - tās ir prioritātes, kurām jābūt Rīgas attīstības stratēģijas centrā, jo bez cilvēkiem un investīcijām Rīga kļūs par muzeju. Vienlaikus Rīgai skaidri jādefinē savas priekšrocības, ar kurām pārliecināt gan vietējos, gan ārvalstu investorus ieguldīt naudu. Vajadzību ir daudz, taču pilsētai būs jānosaka prioritātes un stratēģija jāveido, vērtējot arī Rīgas metropoles areāla attīstību un savstarpējo ietekmi.”
Stratēģijas izstrādes procesā paredzētas dažādas sabiedrības iesaistes aktivitātes un jau 11. jūnijā norisinājās pirmais forums uzņēmējiem „Redzi Rīgu. Redzi iespējas.”, kurā dažādu nozaru pārstāvji diskutēja par pilsētas konkurētspējas stiprināšanu un uzņēmējdarbības vides attīstību.
Diskusijās par zinātnes un inovāciju attīstību, eksperti norādīja, ka Rīgai nepieciešama mērķtiecīga stratēģija starptautisku talantu piesaistei, veidojot vidi, kurā augsti kvalificēti speciālisti var attīstīt uzņēmumus, radīt jaunas inovācijas, tā veicinot jaunuzņēmumu ekosistemu un ekonomiku. Pilsētai jāturpina attīstīt „Zināšanu jūdze” kā viena no pilsētas prioritārajām attīstības teritorijām, jo šajā salīdzinoši nelielā teritorijā koncentrējas vairākas augstskolas, Latvijas Nacionālā bibliotēka, radot priekšnoteikumus, lai attīstītu Rīgu kā starptautisku pasaules līmeņa inovāciju un tehnoloģiju centru.
Diskusijā par industriālo attīstību un Rīgas ekonomisko nākotni eksperti norādīja, ka pilsētai nepieciešama skaidra industriālās attīstības stratēģija, kas definētu prioritātes un atbalsta mehānismus ražošanas nozarei. Vienlaikus tika uzsvērts, ka ražojošajiem uzņēmumiem būtiska ir kvalitatīva infrastruktūra - attīstīta loģistika, pieejama infrastruktūra, ērta transporta piekļuve, kā arī laiks, kurā var uzsākt uzņēmējdarbību. Esperti norādīja, ka, paplašinot ražošanu, nereti nākas meklēt piemērotas teritorijas ārpus Rīgas, jo pilsētā trūkst uzņēmējdarbības vajadzībām atbilstoši attīstītu industriālo teritoriju, kā arī tiek izvēlētas pašvaldības, kur var uzņēmējdarbību var sākt ātrāk, kā arī no pilsētplānošanas viedokļa jāattīsta dzīvojamais fonds apkārt industriālajām teritorijām.
Savukārt diskusijā par biznesa centru attīstību eksperti uzsvēra, ka pašvaldībai nepieciešams mainīt pieeju pilsētvides attīstībai, domājot kā attīstītājam un plānojot veselus kvartālus ar integrētu pilsētvidi, kuros iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejama visa nepieciešamā infrastruktūra un pakalpojumi. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka Rīgā jau šobrīd biznesa klases biroju ēkas ir lielā mērā aizpildītas, vienlaikus saglabājoties potenciālam jaunu projektu attīstībai. Viena no Rīgas būtiskākajām priekšrocībām ir neapbūvētas teritorijas pilsētas centrālajā daļā, kas sniedz plašākas attīstības iespējas nekā Viļņā un Tallinā.
Tāpat tika norādīts, ka, definējot prioritārās attīstības teritorijas, pilsētai savlaicīgi jāplāno un jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra, jo tieši tās pieejamība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sekmīgai būvniecības projektu īstenošanai, kā arī svarīgi nodrošināt, ka būvniecības procesi būtu ātrāki, caurskatāmāki un investoriem paredzamāki.
Forumā piedalījās uzņēmēji, dažādu nozaru eksperti, akadēmiskās vides pārstāvji , nekustamo īpašumu attīstītāji, lai diskutētu par galvaspilsētas konkurētspējas stiprināšanu un Rīgas attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Ekspertu paustais viedoklis un izteiktie priekšlikumi tiks izvērtēti jaunās pilsētas stratēģijas izstrādē. Jaunos plānošanas dokumentus paredzēts izstrādāt līdz 2028. gada beigām un tos apstiprinās Rīgas dome.
Rīgas pašvaldības foruma “Redzi Rīgu. Redzi iespējas.” ieraksts pieejams Rīgas pašvaldības YouTube kontā @riga_1201.
